Pazūd antifrīzs, bet zem auto nav peļķes: 9 iemesli, kur paliek dzesēšanas šķidrums un kad vainīga galvas blīve?

Pirms mēneša tu nejauši paskatījies zem motora pārsega un pamanīji, ka aukstam automobilim dzesēšanas šķidruma līmenis ir gandrīz precīzi pie MAX atzīmes. Šorīt paskaties vēlreiz — tas jau atrodas kaut kur pa vidu starp MAX un MIN. Paiet vēl pāris nedēļas, un līmenis tuvojas MIN. Automobilis nekur neatstāj krāsainu peļķi, no motortelpas nekas acīmredzami netek, temperatūras rādītājs stāv ierastajā vietā un motors šķiet pilnīgi vesels.

Pirmā reakcija bieži ir vienkārša: pieliet vēl nedaudz antifrīza un turpināt braukt. Ja līmenis pēc vairākiem mēnešiem atkal nokrīt, pieliet vēlreiz. Un tā dzesēšanas sistēma pamazām kļūst par vienu no tiem automobiļa mezgliem, kur regulāra šķidruma pieliešana tiek sākta uztvert kā normāla ekspluatācijas īpatnība.

Taču tehniski kārtīgai, noslēgtai dzesēšanas sistēmai nevajadzētu regulāri prasīt jaunus litrus šķidruma. Līmenis starp aukstu un karstu motoru mainās, pēc remonta vai šķidruma nomaiņas no sistēmas var iziet atlicis gaiss un vienreizēja korekcija var būt nepieciešama, taču atkārtots un izmērāms līmeņa kritums nozīmē, ka jāatrod iemesls.

Un tieši šeit sākas interesantākā daļa: peļķes neesamība nepierāda noplūdes neesamību.

Dzesēšanas šķidrums var izplūst tikai tad, kad motors ir karsts un sistēmā ir spiediens. Tas var nokļūt uz tik karstas motora detaļas, ka paspēj iztvaikot, pirms jebkas sasniedz asfaltu. Daļu var noķert apakšējais motora aizsargs. Šķidrums var aiziet automobiļa salonā, izplūdes sistēmā vai pat motora iekšpusē. Atsevišķiem dīzeļiem tam ir vēl viens ceļš — caur EGR dzesētāju.

Tāpēc jautājums nav tikai “kur ir peļķe?”. Pareizais jautājums ir: kurā sistēmas vietā dzesēšanas šķidrums var pazust tā, lai vadītājs to uz zemes nekad neieraudzītu?

Dzesēšanas šķidruma zudums bez redzamas peļķes nav nekas mistisks. Tas vienkārši nozīmē, ka šķidrums pazūd citā laikā vai citā vietā, nekā tu to meklē.

Vispirms pārliecinies, ka līmenis tiešām krītas

Dzesēšanas šķidrumu nedrīkst korekti salīdzināt vienā dienā ar pilnīgi aukstu motoru, bet nākamajā — tikko pēc 80 kilometru brauciena. Šķidrums uzsilstot izplešas, un izplešanās traukā līmenis var pacelties. Ford aktuālajās instrukcijās pat īpaši norāda, ka karstā stāvoklī līmenis var atrasties virs MAX atzīmes un tas pats par sevi nav defekts.

Tāpēc, ja vēlies saprast, vai automobilis tiešām zaudē antifrīzu, izvēlies vienādus apstākļus: automobilis stāv uz aptuveni līdzenas virsmas un motors ir pilnībā atdzisis, ideālā gadījumā pēc nakts stāvēšanas. Atzīmē līmeni vai nofotografē to un pēc dažām dienām vai nedēļām salīdzini tādos pašos apstākļos.

Vēl viena situācija ir nesena dzesēšanas sistēmas apkope. Ja sistēmā pēc šķidruma maiņas vai remonta palicis gaiss, pēc dažiem siltuma cikliem tas var izkļūt un šķidruma līmenis vienreiz nedaudz nokrist. Tas nav tas pats, kas automobilis, kuram ik pēc pāris nedēļām jālej klāt jauna porcija.

Ja vēlies saprast, kādu dzesēšanas šķidrumu vispār drīkst pieliet un kāpēc antifrīza krāsa pati par sevi nav droša specifikācijas pazīme, lasi rakstu “Cik bieži jāmaina dzesēšanas šķidrums jeb antifrīzs? Vai krāsa kaut ko nozīmē un vai dažādus antifrīzus drīkst jaukt?”.

Kur šķidrums var pazust, ja uz zemes nekā nav?

1. Šļūtene, radiators vai savienojums tek tikai tad, kad sistēma ir karsta

Šis ir viens no visvienkāršākajiem skaidrojumiem tam, kāpēc vakarā zem automobiļa nekas nav redzams. Auksta dzesēšanas sistēma un pilnībā uzsilusi dzesēšanas sistēma nav vienādi darba apstākļi. Uzsilstot šķidrumam, palielinās spiediens, šļūtenes un plastmasas elementi izplešas, bet neliela plaisa vai vājš savienojums var sākt laist šķidrumu tikai šajā brīdī.

Ja caurums ir ļoti mazs, tas var nevis radīt redzamu strūklu, bet lēni “svīst”. Nokļūstot uz sakarsušas motora, turbokompresora vai citas detaļas, šķidrums daļēji iztvaiko. Kad automobilis vakarā tiek novietots stāvvietā un sistēma atdziest, noplūde beidzas. No rīta asfalts ir sauss.

Šādā gadījumā ļoti vērtīgas ir nevis peļķes, bet izžuvuša dzesēšanas šķidruma pēdas. Atkarībā no izmantotā produkta tās var izskatīties kā rozā, baltas, zilganas vai citas krāsas kristāliskas nogulsnes ap savienojumu, radiatora šuvi vai uz motora detaļām.

Pārbaudi arī šļūteņu savienojumu vietas, skavas, ātrsavienojumus un radiatora plastmasas sānu tvertnes. Vecuma un temperatūras ciklu dēļ plastmasa ar laiku var kļūt trauslāka, un ļoti maza plaisa dažkārt ir redzama tikai zem spiediena.

2. Izplešanās trauks vai tā vāciņš vairs netur sistēmu pareizi

Izplešanās trauka vāciņš izskatās pēc ļoti vienkāršas detaļas, taču daudzās sistēmās tas vienlaikus ir spiediena regulators. Dzesēšanas sistēma paredzēta darbam noteiktā spiediena diapazonā, un vāciņa vārstiem šis spiediens ir jāvada.

Ja vāciņš vairs nenoslēdz sistēmu vai atveras nepareizā spiedienā, šķidrums var izplūst vai tvaikot ārā ap tvertni. Savukārt bojāts spiediena vārsts citā virzienā var radīt pārmērīgu spiedienu sistēmā un noslogot šļūtenes, radiatoru vai pašu izplešanās trauku.

MAHLE tehniskajos materiālos starp bojāta izplešanās trauka vai vāciņa pazīmēm ir minēts dzesēšanas šķidruma zudums un pārāk augsta temperatūra, bet kā viens no diagnostikas soļiem — arī sistēmas spiediena pārbaude.

Apskati, vai ap vāciņu un tvertnes šuvēm nav izžuvušu šķidruma pēdu. Ja tvertne ir veca, pārbaudi arī ļoti smalkas plaisas tās korpusā. Dažkārt tās aukstā plastmasā ir gandrīz neredzamas, bet karstumā un zem spiediena atveras.

3. Ūdens sūknis lēnām laiž gar blīvējumu

Ūdens jeb dzesēšanas šķidruma sūknis nepārtraukti nodrošina šķidruma cirkulāciju caur motoru un radiatoru. Tā vārpstas blīvējums strādā sarežģītos apstākļos — temperatūras, rotācijas ātruma un spiediena izmaiņās.

HELLA norāda, ka bojāts sūknis var izpausties ar troksni, dzesēšanas šķidruma zudumu un nepietiekamu dzesēšanu vai pārkaršanu. Daudziem sūkņiem ir drenāžas jeb relief/weep atvere, kuras apkārtnē blīvējuma problēmas gadījumā var parādīties šķidruma pēdas.

Svarīga nianse: atsevišķām konstrukcijām minimālas pēdas pie drenāžas vietas vēl automātiski nepierāda, ka sūknis ir bojāts, jo mehāniskā blīvējuma konstrukcija var pieļaut ļoti nelielu šķidruma daudzumu. Taču pastāvīga vai izteikta noplūde kopā ar krītošu līmeni jau ir cita situācija.

Dažiem motoriem sūknis atrodas aiz zobsiksnas pārsegiem vai citā grūti redzamā vietā. Tad neliela noplūde var ilgi palikt nepamanīta, un vienīgā vadītāja pazīme ir arvien zemāks līmenis tvertnē.

4. Termostata korpuss, plastmasas atloks vai ātrais savienojums ir ieplaisājis

Mūsdienu motortelpā dzesēšanas šķidrums vairs neplūst tikai caur vienu radiatoru un pāris gumijas šļūtenēm. Sistēmā var būt vairāki plastmasas korpusi, termostata moduļi, sadalītāji, savienotāji, elektriskie sūkņi un dažādi siltummaiņi.

Plastmasa labi ļauj izveidot sarežģītas un vieglas detaļas, taču gadiem ilgi piedzīvoti karstuma un aukstuma cikli var padarīt atsevišķus korpusus trauslus. Neliela plaisa pie skrūves, šuves vai šļūtenes pieslēguma var atvērties tikai pēc pilnīgas uzsilšanas.

Īpaši nodevīgi ir savienojumi, kas atrodas motora aizmugurē pie ugunsmūra vai zem ieplūdes kolektora. Šķidrums var notecēt pa motora bloku, izžūt un nekad nenokļūt līdz zemei pietiekamā daudzumā, lai izveidotu peļķi.

Tāpēc kvalitatīva vizuālā pārbaude nenozīmē tikai paskatīties uz radiatoru no augšas. Bieži jāapskata visa sistēma ar lukturi un dažreiz jānoņem motora aizsargi.

5. Dzesēšanas šķidrums nonāk salonā caur sildītāja radiatoru

Ja zem automobiļa nav peļķes, paskaties arī uz pretējo pusi — automobiļa iekšpusi.

Salona apkure daudzos automobiļos izmanto nelielu siltummaini jeb heater core. Caur to plūst karsts motora dzesēšanas šķidrums, bet ventilators pūš gaisu pāri siltummainim un tādējādi silda salonu. Nissens norāda, ka šis siltummainis korozijas dēļ var sākt tecēt.

Ja noplūde ir neliela, šķidrums var neizveidot acīmredzamu peļķi uz paklāja. Daļa iztvaiko ventilācijas sistēmā, un pirmie simptomi ir daudz dīvaināki: saldena ķīmiska smaka salonā, taukaina plēvīte uz vējstikla un neparasti spītīga stiklu aizsvīšana.

Smagākā gadījumā priekšējā pasažiera vai vadītāja kāju zonā atkarībā no automobiļa konstrukcijas var parādīties mitrums. Taču arī te nedrīkst katru slapju paklāju automātiski nosaukt par antifrīzu — ūdens salonā var nonākt caur durvju membrānām, kondicioniera drenāžu, jumta lūku vai citiem ceļiem.

Ja galvenā problēma ir tieši stiklu svīšana, plašāku diagnostiku atradīsi rakstā “Kāpēc auto stikli aizsvīst vai sasalst no iekšpuses?”.

6. Dīzelim dzesēšanas šķidrums var pazust EGR dzesētājā

Šis ir iemesls, kuru benzīna auto īpašniekam varbūt nekad nevajadzēs apsvērt, bet modernam dīzelim tas var būt ļoti svarīgs.

Daudzi dīzeļdzinēji izmanto ar dzesēšanas šķidrumu dzesētu EGR siltummaini. Tā uzdevums ir pazemināt recirkulēto izplūdes gāzu temperatūru pirms to atgriešanas ieplūdē. Tas nozīmē, ka vienā komponentā ļoti tuvu atrodas gan dzesēšanas šķidrums, gan izplūdes gāzu ceļš.

Ja EGR dzesētāja korpuss vai iekšējā daļa ieplaisā, dzesēšanas šķidrums var pazust bez klasiskas peļķes zem auto. HELLA tehniskajos materiālos konkrētiem dīzeļu modeļiem lēns dzesēšanas šķidruma zudums ir tieši saistīts ar EGR dzesētāja plaisām, bet citu TDI diagnostikas piemērā iekšējs EGR dzesētāja bojājums ir viens no iemesliem, kas jāapsver tad, kad vizuālā un spiediena pārbaude nav devusi skaidru atbildi.

Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc frāze “balti dūmi + pazūd antifrīzs = galvas blīve” ir pārāk primitīva. Dīzelim šķidruma ceļš uz izplūdi var būt arī caur EGR dzesētāju.

7. Bojāta galvas blīve vai cilindru galva

Šis ir cēlonis, no kura autovadītāji baidās visvairāk, un internets nereti katru pazudušu decilitru antifrīza uzreiz pārvērš par “galvas blīvi”. Taču šāds secinājums bez pārbaudēm ir pārāk ātrs.

Galvas blīve atdala vairākas pilnīgi atšķirīgas vides: cilindru degšanas spiedienu, motoreļļas kanālus un dzesēšanas šķidruma kanālus. Ja blīvējums tiek bojāts, noplūdes virziens var būt dažāds. Dzesēšanas šķidrums var nonākt cilindrā, degšanas gāzes — dzesēšanas sistēmā, šķidrums — eļļā vai atsevišķos gadījumos noplūde var būt ārēja.

Tāpēc nav vienas galvas blīves pazīmes, kas būtu redzama pilnīgi visiem bojājumiem.

Pazīmes, kas palielina aizdomas

• dzesēšanas šķidrums pazūd bez atrastas ārējas noplūdes;
• pēc motora pilnīgas uzsilšanas no izpūtēja joprojām nāk neparasti biezs balts tvaiks;
• motors regulāri pārkarst vai sistēmā rodas neparasts spiediens;
• aukstā startā motors īslaicīgi strādā nevienmērīgi, ja kādā cilindrā pēc stāvēšanas iekļuvis šķidrums;
• dzesēšanas šķidrumā redzams eļļains piesārņojums vai motoreļļā ir pazīmes, kas liecina par dzesēšanas šķidruma nonākšanu tajā;
• dzesēšanas sistēmā tiek konstatētas degšanas gāzes.

Neviena no šīm pazīmēm viena pati nav perfekts pierādījums. Piemēram, balts mākonis aukstā rītā parasti ir kondensāts, nevis bojāts motors. Arī neliels gaišs nosēdums zem eļļas vāciņa automobilim, kas ziemā brauc tikai ļoti īsus maršrutus, var būt kondensāta rezultāts.

Daudz satraucošāka ir kombinācija: šķidruma līmenis nepārtraukti krītas, baltais izplūdes mākonis nepazūd pēc motora uzsilšanas, parādās pārkaršana vai diagnostikā tiek atrastas degšanas gāzes dzesēšanas sistēmā.

Par baltu, zilu un melnu dūmu atšķirībām plašāk lasi rakstā “Balti, zili vai melni dūmi no izpūtēja: ko dūmu krāsa patiesībā pasaka par motora problēmu?”.

8. Dzesēšanas šķidrums un eļļa satiekas siltummainī

Galvas blīve nav vienīgā vieta, kur motoreļļa un dzesēšanas šķidrums atrodas ļoti tuvu viens otram. Daudziem motoriem ir ar dzesēšanas šķidrumu darbināts eļļas siltummainis jeb eļļas dzesētājs.

Ja šāda siltummaiņa iekšējā siena vai blīvējums sabojājas, abi šķidrumi var sākt sajaukties. Rezultāts ir atkarīgs no konkrētās konstrukcijas un spiedieniem sistēmās. Dažos gadījumos eļļa nonāk dzesēšanas šķidrumā un izplešanās traukā parādās taukains, tumšs piesārņojums. Citās situācijās problēma var būt sarežģītāka.

Tāpēc eļļas pēdas izplešanās traukā nav automātisks pierādījums galvas blīvei. Jāzina konkrētā motora siltummaiņu konstrukcija un jāveic diagnostika.

Tas pats princips attiecas uz citiem automobiļa siltummaiņiem, kuros dzesēšanas šķidrums atrodas blakus citam šķidrumam. Konkrētas konstrukcijas diagnostikā jāņem vērā viss dzesēšanas kontūrs, ne tikai pats dzinēja bloks.

9. Šķidrums tiek izspiests ārā tikai braukšanas laikā

Ir vēl viens scenārijs, kas ļoti labi izskaidro frāzi “pagalmā nekad nav peļķes”. Dzesēšanas šķidrums var izplūst tikai tad, kad automobilis brauc.

Pārāk pilns izplešanās trauks, vāciņa problēma, pārkaršana, sistēmā palicis gaiss vai degšanas gāzu ieplūšana dzesēšanas kontūrā var radīt apstākļus, kuros šķidrums tiek izspiests pa pārplūdes vai spiediena ceļu. Braucot tas izsmidzinās motortelpā vai zem automobiļa un līdz stāvvietai nekas vairs nepil.

Tāpēc ir vērts apskatīt ne tikai zemi, bet arī izplešanās tvertnes apkārtni, motora pārsegu no iekšpuses, apakšējo aizsargu un tuvējās detaļas. Izžuvušas šļakatu pēdas reizēm ļoti skaidri parāda, kas noticis braukšanas laikā.

Balti dūmi nozīmē galvas blīvi? Ne tik ātri

Aukstā Latvijas rītā gandrīz katrs benzīna vai dīzeļa automobilis no izpūtēja var radīt redzamu baltu mākoni. Degšanas procesā rodas ūdens, izplūdes sistēmā sakrājas kondensāts, un aukstā gaisā ūdens tvaiks kļūst ļoti labi redzams.

Ja mākonis, motoram uzsilstot, pakāpeniski pazūd un dzesēšanas šķidruma līmenis nemainās, tas daudz vairāk atbilst normālam kondensātam.

Aizdomīgāks scenārijs ir cits: motors jau pilnībā uzsilis, ārā nav īpaši auksts, taču no izpūtēja nepārtraukti nāk biezs balts tvaiks, un tajā pašā laikā izplešanās traukā izmērāmi krītas antifrīzs. Tad jāmeklē veids, kā dzesēšanas šķidrums nonāk degšanas vai izplūdes pusē.

Benzīna motoram viens no iespējamiem ceļiem ir galvas blīve vai cilindru galva. Dīzelim sarakstā var parādīties arī EGR dzesētājs. Tāpēc diagnozi nosaka simptomu kombinācija un testi, nevis tikai dūmu krāsa.

Vai burbuļi izplešanās traukā pierāda galvas blīves bojājumu?

Arī ne vienmēr.

Pēc sistēmas uzpildīšanas tajā var būt palicis gaiss. Atsevišķās konstrukcijās pa atgaisošanas vai atplūdes līniju tvertnē normāli redzama šķidruma kustība. Tāpēc vienkārša burbulīša ieraudzīšana vēl nav diagnoze.

Aizdomīgāk ir tad, ja sistēmā ļoti ātri pēc auksta motora iedarbināšanas veidojas neparasti liels spiediens, šķidrums tiek sistemātiski izspiests ārā un diagnostikas testā dzesēšanas sistēmā atrod sadegšanas gāzes.

Arī šeit pareizā secība ir svarīga: vispirms jāizslēdz vienkāršākas ārējās noplūdes, nevis uzreiz jāizjauc motors.

Ko parāda dzesēšanas sistēmas spiediena tests?

Spiediena tests ir viens no vērtīgākajiem instrumentiem situācijā, kad šķidruma līmenis krītas, bet ar aci nekas nav redzams.

Sistēmai ar speciālu instrumentu tiek radīts kontrolēts spiediens atbilstoši konkrētās sistēmas prasībām. Pēc tam vēro manometru un meklē noplūdi. HELLA norāda, ka manometra spiediena kritums var liecināt par sistēmas nehermētiskumu.

Šī metode var atklāt mazu radiatora, šļūtenes, korpusa, savienojuma vai sūkņa noplūdi, kura bez spiediena vispār neparādās. Grūti atrodamās ārējās noplūdēs profesionāli iespējams izmantot arī izsekošanas krāsvielu, ja tas ir piemērots konkrētajai sistēmai.

Taču arī spiediena tests neatbild uz pilnīgi visiem jautājumiem. Atsevišķa iekšēja noplūde var izpausties galvenokārt tad, kad motors darbojas un cilindros ir degšanas spiediens. Tādā gadījumā nepieciešami citi testi.

Kas ir CO₂ jeb degšanas gāzu tests?

Ja ir aizdomas, ka cilindru degšanas gāzes nonāk dzesēšanas sistēmā, servisā var izmantot testu, kas meklē sadegšanas produktu klātbūtni virs dzesēšanas šķidruma.

Tas ir pavisam cits jautājums nekā parasts spiediena tests. Spiediena tests jautā: “Vai šķidruma sistēma kaut kur laiž?” Degšanas gāzu tests jautā: “Vai cilindru gāzes nonāk dzesēšanas sistēmā?”

Pozitīvs rezultāts ir ļoti svarīga diagnostikas pazīme, taču gala secinājums joprojām jāveido kopā ar konkrētā motora simptomiem un pārējām pārbaudēm. Vajadzības gadījumā var sekot kompresijas pārbaude, cilindru leak-down tests, endoskopa apskate vai citas ražotāja paredzētas procedūras.

Vai “majonēze” zem eļļas vāciņa automātiski nozīmē antifrīzu eļļā?

Nē. Šis ir viens no populārākajiem interneta diagnosticēšanas slazdiem.

Ja automobilis ziemā brauc tikai ļoti īsus maršrutus un motors reti pilnībā uzsilst, zem aukstākā eļļas uzpildes vāciņa var kondensēties mitrums un kopā ar eļļas tvaikiem veidot gaišu emulsiju.

Daudz satraucošāk ir tad, ja pienaini piesārņota kļūst pati eļļa uz mērstieņa vai lielāks eļļas daudzums karterī, dzesēšanas šķidruma līmenis vienlaikus krītas un ir vēl citi iekšējas noplūdes simptomi.

Tātad arī šeit viena pazīme nav jāizrauj no konteksta.

Vai drīkst vienkārši visu laiku pieliet antifrīzu?

Īslaicīgi pareizā šķidruma papildināšana līdz nepieciešamajam līmenim var būt vajadzīga, lai automobili droši nogādātu diagnostikā, taču regulāra pieliešana nav remonts.

Pirmkārt, noplūde var pēkšņi kļūt lielāka. Otrkārt, zems līmenis var ļaut sistēmā nonākt gaisam un pasliktināt cirkulāciju. Treškārt, ilgstoši braucot ar nepietiekamu šķidruma daudzumu, motors var pārkarst un sākotnēji neliela noplūde var pārvērsties par daudz dārgāku remontu.

Ja temperatūras rādītājs sāk kāpt, parādās tvaiks vai pārkaršanas brīdinājums, rīcība jau ir cita. Par to plašāk rakstā “Kas izraisa dzinēja pārkaršanu un ko darīt?”.

Vai dzesēšanas sistēmā liet “stop leak” līdzekli?

Vilinošs scenārijs: noplūde ir maza, remonts nav ērts, bet veikalā ir pudele, kas sola “aiztaisīt radiatoru piecās minūtēs”.

Šādi līdzekļi nav universāli nekaitīgi. Ford vairākās aktuālajās instrukcijās brīdina nelietot neatbilstošus dzesēšanas sistēmas hermētiķus, jo tie var bojāt dzesēšanas un apkures sistēmu. HELLA savukārt norāda, ka hermētiķi var nosprostot radiatora un salona siltummaiņa šauros kanālus un pasliktināt to darbību.

Turklāt ķīmiski aizlāpīta noplūde neatbild uz jautājumu, kāpēc tā radās. Ieplaisājis plastmasas korpuss, bojāts sūknis vai galvas blīve nepārvēršas par veselu detaļu tikai tāpēc, ka sistēmā ielieta biezāka piedeva.

Kad braucienu labāk pārtraukt?

Neliels līmeņa kritums, ko esi pamanījis aukstam motoram mājas pagalmā, nav tas pats, kas dzesēšanas šķidrums, kas pazūd acu priekšā uz šosejas. Steidzamību nosaka ne tikai pats līmenis, bet visa simptomu kombinācija.

Un vēlreiz — karstas sistēmas vāciņu neatver, lai “paskatītos, cik tur palicis”. Šķidrums zem spiediena var sākt vārīties un izplūst brīdī, kad spiediens tiek strauji samazināts.

Piecu minūšu pārbaude aukstam automobilim

Mini tests: kur tu meklētu cēloni?

Mīti un patiesība

Biežāk uzdotie jautājumi

Secinājums

Dzesēšanas šķidruma zudums ir interesants defekts tieši tāpēc, ka vadītājs bieži gaida ļoti vienkāršu pierādījumu — peļķi zem automobiļa. Ja peļķes nav, rodas sajūta, ka šķidrums kaut kā mistiski “iztvaikojis”.

Patiesībā automobilī ir daudz vietu un darba režīmu, kuros tas var pazust daudz nemanāmāk.

Neliels šļūtenes vai radiatora savienojuma defekts var laist tikai tad, kad motors ir karsts un sistēmā pieaudzis spiediens. Piliens nonāk uz karstas detaļas un iztvaiko. Ūdens sūknis var atstāt tikai izžuvušu nogulšņu joslu. Ieplaisājis termostata korpuss var atrasties tik dziļi motortelpā, ka vadītājs to nekad neredz.

Ja šķidrums pazūd salonā, pavedieni kļūst pavisam citi — saldena smaka, aizsvīduši stikli un dažreiz mitrs paklājs. Dīzelim iekšēja noplūde var būt saistīta ar EGR dzesētāju. Savukārt dzinēja iekšienē sarakstā jau parādās galvas blīve, cilindru galva un siltummaiņi.

Svarīgākais ir neizvēlēties visdārgāko diagnozi tikai tāpēc, ka tā visvairāk biedē.

Balts tvaiks aukstā rītā vēl nav galvas blīve. Gaiša emulsija tikai zem eļļas vāciņa vēl nav galvas blīve. Viens burbulis izplešanās traukā vēl nav galvas blīve. Tāpat arī pilnīgi tīra motoreļļa pati par sevi vēl neizslēdz visus galvas blīves bojājuma veidus.

Diagnostikai jāiet no vienkāršā uz sarežģīto. Vispirms pārliecinies, ka līmenis tiešām krītas, salīdzinot aukstu motoru vienādos apstākļos. Apskati tvertni, vāciņu, šļūtenes un savienojumus. Meklē izžuvušas antifrīza pēdas. Pievērs uzmanību salonam un izplūdei. Ja nekas nav redzams, spiediena tests var atklāt to, ko acs neredz.

Tikai pēc tam, ja ārēja noplūde nav atrodama un simptomi norāda uz iekšēju problēmu, kļūst loģiski pārbaudīt degšanas gāzes dzesēšanas sistēmā, EGR dzesētāju, galvas blīvi, cilindru galvu vai citus siltummaiņus.

Un ir vēl viena robeža, kuru nevajadzētu pārkāpt. Dzesēšanas šķidruma zudums ir problēma, kuru var diagnosticēt mierīgi tik ilgi, kamēr motors saglabā normālu temperatūru un sistēmā ir pietiekams šķidruma daudzums. Brīdī, kad sākas pārkaršana, straujš līmeņa kritums vai tvaiks no motortelpas, prioritāte vairs nav atrast ērtāko servisa laiku — prioritāte ir neiznīcināt motoru.

Neliela ārēja noplūde reizēm maksā vienu savienojumu, vāciņu vai plastmasas korpusu. Ignorēta noplūde, kas beidzas ar pārkaršanu, var izmaksāt cilindru galvu vai visu motoru. Tieši tāpēc atkārtoti pieliet antifrīzu ir daudz sliktāks paradums nekā vienreiz atrast vietu, kur tas patiesībā pazūd.

Vadītāja īsais secinājums: ja aukstam motoram antifrīza līmenis atkārtoti krītas, negaidi obligātu peļķi zem auto. Pārbaudi izplešanās trauku un vāciņu, šļūtenes, radiatoru, sūkni un plastmasas korpusus, pievērs uzmanību saldenai smakai salonā un izplūdei pēc motora uzsilšanas. Dīzelim jāatceras arī EGR dzesētājs. Ja ārēja noplūde nav redzama, spiediena un degšanas gāzu testi palīdz sašaurināt diagnostiku. Karstas sistēmas vāciņu neatver, bet pie pārkaršanas, tvaika vai strauja šķidruma zuduma motoru izslēdz.