LV 
EN 
RU 
Informācija pārbaudīta 2026. gada 29. jūlijā. Pasaules naftas tirgus pašlaik ir ārkārtīgi svārstīgs, tāpēc jēlnaftas, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības cenas var būtiski mainīties pat vienas dienas laikā. Rakstā izmantotās Latvijas cenas ir Eiropas Komisijas 2026. gada 23. jūlija valsts vidējie rādītāji ar nodokļiem, nevis konkrētas degvielas uzpildes stacijas cena.
Autovadītājam degvielas cenu loģika bieži šķiet vienkārša.
Ja pasaulē nafta kļūst lētāka, arī benzīnam un dīzeļdegvielai degvielas uzpildes stacijās vajadzētu kļūt lētākai.
Taču 2026. gada vasarā šī loģika darbojas tikai daļēji.
Jēlnaftas etaloncena jūlija sākumā bija noslīdējusi līdz aptuveni 68 ASV dolāriem par barelu, bet pēc jaunas spriedzes Tuvajos Austrumos atgriezās virs 80 dolāriem.
Vienlaikus benzīna un dīzeļdegvielas vairumtirdzniecības cenas saglabājās augstas pat dienās, kad jēlnafta kļuva lētāka.
Iemesls ir vienkāršs, bet bieži ignorēts: autovadītājs automobiļa bākā nelej jēlnaftu.
Viņš pērk sarežģītā rūpnieciskā procesā saražotu, transportētu, sajauktu, uzglabātu, apliktu ar nodokļiem un mazumtirdzniecībā piegādātu produktu.
Ja pasaulē ir pietiekami daudz jēlnaftas, bet nepietiek strādājošu pārstrādes rūpnīcu, tankkuģu, termināļu vai gatavās dīzeļdegvielas, degviela var palikt dārga arī pie zemākas naftas cenas.
Īsais secinājums: 2026. gada vasarā galvenā problēma nav tikai jēlnaftas daudzums. Pasaulē trūkst arī noteiktu gatavo naftas produktu un stabilas pārstrādes jaudas. Tāpēc nafta var kļūt lētāka, kamēr benzīns un dīzeļdegviela Latvijā cenu samazina daudz lēnāk vai pat kļūst dārgāka.
Degvielas cenas Latvijā 2026. gada 23. jūlijā
| Degvielas veids | Latvijas vidējā cena ar nodokļiem | 50 litru uzpildes izmaksas |
|---|---|---|
| 95. markas benzīns | aptuveni 1,812 EUR/l | aptuveni 90,61 EUR |
| Dīzeļdegviela | aptuveni 1,798 EUR/l | aptuveni 89,89 EUR |
Tie ir valsts vidējie cenu rādītāji.
Konkrētā uzpildes stacijā cena var atšķirties atkarībā no pilsētas, ceļa atrašanās vietas, degvielas tirgotāja, klienta kartes atlaides un vietējās konkurences.
Baltijas valstu salīdzinājums
| Valsts | 95. benzīns | Dīzeļdegviela |
|---|---|---|
| Igaunija | aptuveni 1,742 EUR/l | aptuveni 1,757 EUR/l |
| Latvija | aptuveni 1,812 EUR/l | aptuveni 1,798 EUR/l |
| Lietuva | aptuveni 1,769 EUR/l | aptuveni 1,927 EUR/l |
Vienas nedēļas cenu tabula neļauj secināt, ka vienā valstī degviela vienmēr ir dārgāka.
Tā parāda, cik atšķirīgi viena un tā pati pasaules tirgus krīze var izpausties trīs blakus esošās valstīs ar atšķirīgu nodokļu politiku, krājumiem, piegādes līgumiem un mazumtirdzniecības konkurenci.
2026. gada notikumu laika līnija
| Datums | Notikums | Iespējamā cenu ietekme |
|---|---|---|
| 28. februāris | Sākas plašais militārais konflikts Tuvajos Austrumos, būtiski traucējot enerģijas plūsmas caur Hormuza šaurumu | Straujš naftas, dīzeļa, benzīna, aviācijas degvielas un kuģošanas izmaksu kāpuma risks |
| 11. marts | IEA dalībvalstis vienojas tirgū atbrīvot 400 miljonus barelu ārkārtas naftas rezervju | Samazina deficīta un vēl lielāka cenu lēciena risku |
| 1. aprīlis | Latvijā sāk piemērot pagaidu samazinātu dīzeļdegvielas akcīzes nodokli | Daļēji slāpē pasaules cenu pieaugumu Latvijas autovadītājiem |
| Jūnijs | Pēc pagaidu vienošanās daļa tankkuģu plūsmu caur Hormuza šaurumu atjaunojas | Jēlnaftas cenas samazinās, taču gatavās degvielas tirgus atgūstas lēnāk |
| 5. jūlijs | OPEC+ valstis vienojas augustā palielināt ieguvi par 188 tūkstošiem barelu dienā | Neliels lejupvērsts spiediens uz jēlnaftas cenu, ja piegādes iespējams fiziski nogādāt tirgū |
| 8. jūlijs | Krievija ievieš dīzeļdegvielas eksporta aizliegumu pēc uzbrukumiem pārstrādes rūpnīcām un vietējā deficīta | Samazina dīzeļdegvielas pieejamību pasaules tirgū un palielina konkurenci par citu piegādātāju produkciju |
| 23. jūlijs | ES pieņem 21. sankciju paketi, papildinot ierobežojumus Krievijas naftas nozarei un ēnu flotei | Samazina Krievijas eksporta elastību, bet var palielināt pārvadāšanas, apdrošināšanas un tirgus pārkārtošanas izmaksas |
| 24. jūlijs | ES Naftas koordinācijas grupa apstiprina, ka tūlītēja piegādes trūkuma Eiropā nav | Samazina panikas risku, bet negarantē zemas cenas |
| 31. decembris | Beidzas Latvijas pagaidu dīzeļdegvielas akcīzes likmes periods, ja likums netiek pagarināts | Iespējams mehānisks dīzeļdegvielas cenas pieaugums 2027. gada sākumā |
Kāpēc naftas cena nav tas pats, kas degvielas cena?
Degvielas uzpildes stacijas cenā ir vairāki secīgi slāņi.
| Cenas slānis | Kas to ietekmē? |
|---|---|
| Jēlnaftas cena | Pasaules ieguve, OPEC+, kari, pieprasījums, krājumi un finanšu tirgu gaidas |
| Pārstrādes izmaksas un marža | Rūpnīcu jauda, remonti, bojājumi, enerģijas izmaksas un konkrētā produkta deficīts |
| Gatavās degvielas vairumtirdzniecības cena | Benzīna, dīzeļa un citu produktu piedāvājums Eiropas un pasaules tirgū |
| Valūtas kurss | Nafta un daudzi produkti tiek tirgoti ASV dolāros, bet Latvijā degviela tiek pārdota eiro |
| Kuģošana un apdrošināšana | Maršrutu drošība, tankkuģu pieejamība, kara riska prēmijas un ostu darbība |
| Termināļi un obligātās rezerves | Uzglabāšana, produktu kvalitātes kontrole, krājumu finansēšana un valsts drošības prasības |
| Biokomponentes | Bioetanola, biodīzeļa un citu atjaunojamo komponentu cena |
| Akcīzes nodoklis un PVN | Latvijas nodokļu likmes un pagaidu valsts atbalsta pasākumi |
| Mazumtirdzniecība | Stacijas uzturēšana, personāls, maksājumu komisijas, atlaides, lojalitātes programmas un peļņa |
Tāpēc vienas jēlnaftas cenas izmaiņas automātiski nepārvēršas tādā pašā procentuālā izmaiņā uzpildes stacijas tablo.
Ko nozīmē naftas cenas izmaiņas par 10 dolāriem?
Vienā naftas barelā ir aptuveni 159 litri.
Pie eiro kursa ap 1,14 ASV dolāriem par eiro jēlnaftas cenas pieaugums par 10 dolāriem barelā matemātiski atbilst aptuveni 5,5 eiro centiem uz vienu jēlnaftas litru.
68 USD par barelu: aptuveni 0,38 EUR par jēlnaftas litru.
77 USD par barelu: aptuveni 0,43 EUR par jēlnaftas litru.
85 USD par barelu: aptuveni 0,47 EUR par jēlnaftas litru.
Taču no viena barela neiegūst 159 litrus automobiļu degvielas.
No tā ražo benzīnu, dīzeļdegvielu, aviācijas degvielu, sašķidrinātās gāzes, mazutu, naftas ķīmijas izejvielas un citus produktus.
Gala rezultātu nosaka arī konkrētās pārstrādes rūpnīcas tehnoloģija un tirgū pieprasīto produktu proporcija.
Hormuza šaurums: pasaules naftas tirgus šaurākais kakls
Hormuza šaurums ir salīdzinoši šaurs jūras ceļš starp Irānu un Omānu.
Tas savieno Persijas līča naftas un gāzes eksportētājus ar pasaules kuģošanas maršrutiem.
Pirms 2026. gada konflikta pa šo šaurumu tika pārvadāti aptuveni 20 miljoni barelu jēlnaftas un gatavo naftas produktu dienā — aptuveni piektā daļa pasaules patēriņa.
Kad kuģošana tika būtiski ierobežota, tirgus zaudēja ne tikai jēlnaftu.
Tika traucētas arī gatavā dīzeļa, benzīna, aviācijas degvielas, sašķidrinātās naftas gāzes un citu produktu piegādes.
• tankkuģi nevarēja brīvi šķērsot šaurumu;
• daļa ieguves tika samazināta, jo nebija iespējams eksportēt produkciju;
• pārstrādes rūpnīcas reģionā nespēja pilnvērtīgi strādāt vai eksportēt;
• kuģu apdrošināšanas kara riska prēmijas palielinājās;
• pircēji sāka konkurēt par alternatīvām kravām no ASV, Eiropas un Āzijas;
• tika izmantoti ārkārtas krājumi, samazinot rezervju drošības spilvenu.
Kāpēc naftas cena tomēr neuzkāpa vēl augstāk?
Tik liels piegādes traucējums teorētiski varēja izraisīt vēl daudz lielāku cenu lēcienu.
Tirgus triecienu slāpēja vairāki faktori.
| Faktors | Kā tas palīdzēja? |
|---|---|
| 400 miljonu barelu ārkārtas rezervju atbrīvošana | IEA valstu vēsturē lielākā koordinētā krājumu izmantošana palielināja tirgū pieejamo naftu un produktus |
| Alternatīvie cauruļvadi | Daļa Persijas līča produkcijas tika novirzīta uz ostām ārpus Hormuza šauruma |
| Vājāks pasaules pieprasījums | Augstās cenas un piegādes traucējumi samazināja patēriņu un ekonomisko aktivitāti |
| Pagaidu pamieri un sarunas | Katrs signāls par iespējamu kuģošanas atjaunošanu strauji samazināja tirgus riska prēmiju |
| Piegādes no citiem reģioniem | ASV, Amerikas kontinenta un citu valstu ieguve daļēji aizstāja iztrūkumu |
Tomēr krājumu izmantošana neatrisina problēmu bezgalīgi.
Rezerve ir laiks, ko valdības nopērk, lai atjaunotu normālas piegādes, nevis pastāvīgs jauns naftas avots.
Lielais paradokss: jēlnaftas ir vairāk, bet degvielas joprojām trūkst
Jūnijā jēlnaftas plūsmas no Persijas līča sāka atjaunoties straujāk nekā gatavo naftas produktu eksports.
Tankkuģi izveda jēlnaftu, bet vairākas eksporta pārstrādes rūpnīcas vēl nebija atgriezušās pilnā darbības režīmā.
IEA lēsa, ka globālā pārstrādes rūpnīcu noslodze jūnijā joprojām bija aptuveni sešus miljonus barelu dienā zemāka nekā gadu iepriekš.
Rezultātā pārstrādes maržas jūlija sākumā sasniedza augstāko līmeni aptuveni četru gadu laikā.
Vienkāršots piemērs:
jēlnaftas cena samazinās par 10 centiem uz litra izejvielas ekvivalentu
− gatavās degvielas deficīts palielina pārstrādes maržu par 7 centiem
− eiro kļūst vājāks un pievieno 2 centus
− pieaug kuģošanas un apdrošināšanas izmaksas
= uzpildes stacijas cena var samazināties ļoti maz vai nemaz.
Skaitļi šajā piemērā ir ilustratīvi, taču mehānisms ir tieši tas, kas pašlaik vērojams pasaules tirgū.
Kas ir pārstrādes marža jeb crack spread?
Pārstrādes marža vienkāršoti ir starpība starp jēlnaftas izmaksām un no tās saražoto produktu tirgus vērtību.
Ja jēlnafta ir salīdzinoši lēta, bet dīzeļdegviela ļoti pieprasīta un nepietiekami pieejama, dīzeļa pārstrādes marža palielinās.
| Situācija | Rezultāts |
|---|---|
| Daudz jēlnaftas un pietiekama rūpnīcu jauda | Gatavās degvielas cena parasti seko jēlnaftas cenai |
| Daudz jēlnaftas, bet bojātas vai slēgtas rūpnīcas | Gatavā degviela var palikt dārga |
| Maz jēlnaftas un maz gatavās degvielas | Pieaug gan naftas, gan degvielas cena |
| Vājš pieprasījums un lieli produktu krājumi | Pārstrādes maržas un degvielas cenas samazinās |
Kāpēc Krievijas dīzeļdegvielas eksporta aizliegums skar arī Latviju?
Eiropas Savienības sankcijas būtiski ierobežo tiešu Krievijas naftas produktu importu.
Tomēr dīzeļdegvielas tirgus ir globāls.
Ja liels eksportētājs pārtrauc piegādes Brazīlijai, Turcijai, Āfrikai vai citiem tirgiem, šīs valstis sāk pirkt produktu no piegādātājiem, kas apgādā arī Eiropu.
Tas palielina konkurenci par ASV, Indijas, Tuvo Austrumu un Eiropas pārstrādes rūpnīcu produkciju.
Krievija 2026. gada 8. jūlijā aizliedza dīzeļdegvielas eksportu, jo atkārtoti Ukrainas dronu uzbrukumi bija samazinājuši pārstrādes jaudu un radījuši degvielas trūkumu pašā Krievijā.
Reuters dati liecināja, ka Krievijas dīzeļa un gāzeļļas eksports no vidēji aptuveni 817 tūkstošiem barelu dienā 2025. gadā bija samazinājies līdz aptuveni 234 tūkstošiem barelu dienā 2026. gada jūlija sākumā.
Svarīgais efekts Latvijai: nav nepieciešams, lai Krievijas dīzelis fiziski nonāktu Latvijā. Pietiek, ka tā pazušana liek citiem pasaules pircējiem konkurēt par tām pašām kravām, kuras varētu nonākt Ziemeļeiropā un Baltijas tirgū.
Vai jaunās ES sankcijas paaugstina degvielas cenu?
Sankciju galvenais mērķis nav degvielas cenas palielināšana, bet Krievijas spēju finansēt karu ierobežošana.
Tomēr īstermiņā katra jauna sankciju pakete var pārkārtot kravu maršrutus un palielināt tirgus neefektivitāti.
2026. gada 23. jūlijā pieņemtā 21. sankciju pakete:
• sankciju sarakstam pievienoja vēl 41 ar Krievijas ēnu floti saistītu kuģi;
• paplašināja ierobežojumus uzņēmumiem, kas apkalpo sankcionētos kuģus;
• pastiprināja ierobežojumus naftas tirgotājiem un starpniekiem;
• ierobežoja darījumus ar noteiktām ostām un pārstrādes infrastruktūru;
• palielināja risku un izmaksas sankciju apiešanas shēmām.
Ilgākā periodā tirgus var pielāgoties ar jauniem piegādātājiem un maršrutiem.
Īstermiņā pārkārtošanās bieži nozīmē garākus pārvadājumus, lielākas apdrošināšanas izmaksas un augstāku cenu svārstīgumu.
OPEC+ palielina ieguvi, bet kāpēc cena uzreiz nekrīt?
Septiņas OPEC+ valstis 5. jūlijā vienojās 2026. gada augustā palielināt ieguvi par 188 tūkstošiem barelu dienā.
Tas tirgum ir signāls, ka ražotāji ir gatavi pakāpeniski atgriezt daļu iepriekš samazinātās ieguves.
Taču 188 tūkstoši barelu dienā ir neliels apjoms salīdzinājumā ar vairāku miljonu barelu piegādes traucējumiem, ko 2026. gadā radīja Hormuza krīze.
Turklāt papildu jēlnaftai vēl ir:
• jābūt fiziski iegūtai;
• jānonāk drošā eksporta terminālī;
• jāatrod tankkuģis un apdrošināšana;
• jānonāk piemērotā pārstrādes rūpnīcā;
• jāpārstrādā Eiropai nepieciešamajā dīzeļa vai benzīna specifikācijā;
• jānogādā līdz terminālim un mazumtirdzniecības tīklam.
Tāpēc OPEC+ lēmums var samazināt nākotnes jēlnaftas cenu gaidas, bet ne obligāti atrisināt šodienas dīzeļdegvielas deficītu.
Eiro kurss: neredzamais degvielas nodoklis
Nafta starptautiskajā tirgū pārsvarā tiek kotēta ASV dolāros.
Latvijas tirgotāji un patērētāji maksā eiro.
Ja eiro kļūst vājāks pret dolāru, viena un tā pati naftas krava eiro izteiksmē kļūst dārgāka.
Eiropas Centrālās bankas atsauces kurss 2026. gada 1. jūnijā bija aptuveni 1,1646 dolāri par eiro, bet 27. jūlijā — aptuveni 1,1389 dolāri.
Tas nozīmē, ka šajā periodā eiro pret dolāru bija kļuvis aptuveni par 2,2% vājāks.
Praktiska nozīme: pat ja naftas dolāra cena nemainās, vājāks eiro var palielināt naftas un degvielas importa izmaksas Latvijai. Savukārt spēcīgāks eiro var daļu pasaules cenu kāpuma kompensēt.
Latvijas dīzeļdegvielas akcīzes spilvens
2026. gada sākumā parastā dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa likme Latvijā bija paredzēta 467 eiro par 1000 litriem.
Enerģētikas krīzes dēļ no 1. aprīļa līdz 31. decembrim noteikta pagaidu likme 396 eiro par 1000 litriem.
| Likme | Par 1000 litriem | Par vienu litru |
|---|---|---|
| Parastā 2026. gada dīzeļa akcīze | 467 EUR | 0,467 EUR |
| Pagaidu likme līdz gada beigām | 396 EUR | 0,396 EUR |
| Starpība | 71 EUR | 7,1 cents |
Tā kā PVN tiek piemērots arī akcīzes nodoklim, pilna matemātiskā starpība gala cenā var sasniegt aptuveni 8,6 centus litrā, ja visi pārējie cenas komponenti paliek nemainīgi un samazinājums pilnībā nonāk līdz patērētājam.
50 litru uzpildei tas ir aptuveni 4,30 eiro.
Šis nodokļu samazinājums nepazemina pasaules dīzeļa cenu, bet darbojas kā valsts izveidots amortizators Latvijas patērētājam.
Slēptais risks 2027. gada 1. janvārī
Pašreizējais likums paredz pagaidu dīzeļdegvielas akcīzes likmi tikai līdz 2026. gada 31. decembrim.
Ja likums netiek pagarināts un parastā likme atgriežas, dīzeļdegvielas cena var palielināties arī tad, ja pasaules tirgū nekas būtiski nemainās.
Teorētiskais mehāniskais efekts: 7,1 cents litrā akcīzes starpība.
Kopā ar 21% PVN: aptuveni 8,6 centi litrā.
50 litru uzpildei: aptuveni 4,30 eiro vairāk.
Faktiskā cena var mainīties mazāk vai vairāk, jo vienlaikus mainīsies jēlnaftas, dīzeļa vairumtirdzniecības, eiro kursa un tirgotāju izmaksas.
Tomēr nodokļa termiņš ir viens no svarīgākajiem Latvijas dīzeļa cenas riskiem 2027. gada sākumā.
Kāpēc benzīnam nav tāda paša akcīzes samazinājuma?
Pagaidu samazinājums attiecas uz dīzeļdegvielu.
Svinu nesaturoša benzīna akcīzes likme 2026. gadā ir 555 eiro par 1000 litriem.
Tas nozīmē, ka benzīna cenas pieaugumu pašlaik nekompensē tāds pats nodokļu amortizators.
Tāpēc pasaules benzīna pārstrādes maržas kāpums Latvijā var būt redzams ātrāk un tiešāk.
Vai Latvijai draud degvielas trūkums?
2026. gada 24. jūlijā Eiropas Komisijas, ES valstu, IEA, NATO un nozares eksperti secināja, ka Eiropas Savienībā tūlītēja naftas vai gatavo produktu piegādes problēma nepastāv.
Pieprasījumu iespējams segt ar:
• komerciālajiem krājumiem;
• obligātajām drošības rezervēm;
• piegādēm no alternatīviem pasaules tirgiem;
• Eiropas pārstrādes rūpnīcu ražošanas pielāgošanu;
• koordinētu rīcību starp ES un IEA dalībvalstīm.
Taču piegādes pieejamība un pieejama cena nav viens un tas pats.
Degvielas var pietikt visiem, bet tās iegāde no tālāka piegādātāja, ar dārgāku tankkuģi un augstāku apdrošināšanu var būt būtiski dārgāka.
Praktiskais secinājums: pašlaik nav pamata panikas uzpildēm vai degvielas uzkrāšanai nedrošās tvertnēs. Lielākais risks Latvijas autovadītājam ir cenas svārstīgums, nevis tukšas uzpildes stacijas.
Kāpēc cena uzkāpj ātri, bet samazinās lēnāk?
Autovadītāji bieži pamana, ka pēc sliktām ziņām degvielas cena pieaug ļoti ātri, bet pēc naftas cenas krituma samazinājums kavējas.
Tam var būt vairāki skaidrojumi.
| Iemesls | Ko tas nozīmē? |
|---|---|
| Aizstāšanas izmaksas | Tirgotājs cenu bieži vērtē pēc tā, cik maksās nākamā krava, ne tikai pēc tā, cik maksāja pašreizējais krājums |
| Vairumtirdzniecības līgumi | Cena var būt piesaistīta vairāku dienu vai nedēļu produktu tirgus vidējam rādītājam |
| Krājumu aprite | Lētākai jaunajai kravai vispirms jānonāk terminālī un jāaizstāj dārgāk iepirktā degviela |
| Nodokļu īpatsvars | Fiksētā akcīze nemazinās tikai tāpēc, ka jēlnafta kļūst lētāka |
| Riska prēmija | Tirgotāji var saglabāt drošības rezervi, ja pastāv liela iespēja, ka cena atkal strauji pieaugs |
| Vietējā konkurence | Vietās ar vairākiem konkurējošiem tīkliem cenu samazinājums var parādīties ātrāk |
Tas nenozīmē, ka cenas vienmēr tiek samazinātas godīgi vai vienādā ātrumā.
Tomēr mazumtirdzniecības cenu kavēšanās pati par sevi vēl nepierāda slepenu vienošanos vai nepamatotu uzcenojumu.
Četri iespējamie cenu scenāriji Latvijai
| Scenārijs | Kas notiek pasaulē? | Iespējamā ietekme Latvijā |
|---|---|---|
| Pakāpeniska normalizācija | Atjaunojas Hormuza kuģošana, pārstrādes rūpnīcas atsāk darbu, OPEC+ palielina ieguvi | Samazinās jēlnaftas un gatavās degvielas cenas, bet mazumtirdzniecībā kritums parādās ar kavēšanos |
| Jēlnaftas pārpalikums, produktu deficīts | Jēlnaftas plūsmas atjaunojas, bet rūpnīcu darbība un dīzeļa eksports paliek ierobežots | Benzīns un īpaši dīzeļdegviela saglabājas dārga, neraugoties uz zemāku naftas cenu |
| Jauna militāra eskalācija | Hormuza plūsmas atkal samazinās, tiek bojātas rūpnīcas vai tankkuģi | Straujš vairumtirdzniecības cenu kāpums un iespējama mazumtirdzniecības cenu palielināšanās dažu dienu laikā |
| Vājš pieprasījums un ekonomikas bremzēšanās | Augstās cenas samazina ceļošanu, transportu un rūpniecības aktivitāti | Degvielas cena var samazināties, pat ja ģeopolitiskie riski pilnībā nepazūd |
Ko prognozē IEA?
IEA 2026. gada jūlija ziņojumā paredzēja, ka pasaules naftas pieprasījums 2026. gadā kopumā var samazināties par aptuveni vienu miljonu barelu dienā.
2027. gadā pieprasījumam prognozēta atkopšanās par aptuveni diviem miljoniem barelu dienā.
Ja kuģošana un ieguve normalizējas, pasaules naftas piedāvājums 2027. gadā varētu palielināties daudz straujāk nekā pieprasījums.
Tas radītu potenciālu jēlnaftas pārpalikumu un zemāku cenu spiedienu.
Galvenais nosacījums: prognoze balstās uz pieņēmumu, ka kuģošana, ieguve un pārstrāde Persijas līča reģionā pakāpeniski normalizēsies. Ja konflikts turpinās, arī prognoze var ātri mainīties.
Kurus rādītājus vērot, nevis tikai Brent cenu?
| Rādītājs | Kāpēc tas svarīgs Latvijas autovadītājam? |
|---|---|
| Brent vai North Sea Dated naftas cena | Parāda jēlnaftas izejvielas cenu un pasaules riska prēmiju |
| Eiropas dīzeļa vairumtirdzniecības cena | Tiešāk raksturo produktu, ko pērk dīzeļauto īpašnieks |
| Benzīna un dīzeļa pārstrādes maržas | Parāda, vai tirgū trūkst rūpnīcu jaudas vai konkrēta produkta |
| EUR/USD kurss | Nosaka, cik dolāros kotētā nafta maksā eiro izteiksmē |
| Hormuza tankkuģu plūsma | Parāda, vai fiziskās piegādes patiešām atjaunojas |
| Krievijas produktu eksporta politika | Eksporta aizliegums var būtiski ietekmēt globālo dīzeļa piedāvājumu |
| OPEC+ sanāksmes | Norāda, vai ieguve tiks palielināta, apturēta vai atkal samazināta |
| Eiropas Komisijas Weekly Oil Bulletin | Ļauj salīdzināt Latvijas cenas ar citām ES valstīm un redzēt nedēļas tendenci |
Cik cenu izmaiņas patiesībā maksā autovadītājam?
| Cenas starpība | 50 litru uzpilde | 10 000 km pie patēriņa 7 l/100 km |
|---|---|---|
| 1 cents litrā | 0,50 EUR | 7 EUR |
| 5 centi litrā | 2,50 EUR | 35 EUR |
| 10 centi litrā | 5 EUR | 70 EUR |
| 20 centi litrā | 10 EUR | 140 EUR |
Tas parāda, kāpēc nav ekonomiski izdevīgi braukt desmitiem kilometru tikai viena centa atlaides dēļ.
Taču regulāra piecu vai desmit centu starpība starp tuvumā esošām stacijām gada laikā var radīt jūtamu ietaupījumu.
Pašreizējās braukšanas izmaksas piemērs
| Automobilis | Patēriņš | Izmaksas uz 100 km | Izmaksas uz 1000 km |
|---|---|---|---|
| Benzīna auto | 7 l/100 km | aptuveni 12,69 EUR | aptuveni 126,86 EUR |
| Dīzeļauto | 6 l/100 km | aptuveni 10,79 EUR | aptuveni 107,87 EUR |
Aprēķins izmanto 2026. gada 23. jūlija vidējās Latvijas cenas.
Faktiskās izmaksas ir atkarīgas no automobiļa, maršruta, ātruma, temperatūras, satiksmes un uzpildes vietas.
Kas dod lielāku ietaupījumu — lētāka stacija vai mazāks patēriņš?
Pie degvielas cenas ap 1,80 eiro litrā patēriņa samazināšana par 0,5 litriem uz 100 kilometriem dod aptuveni 135 eiro ietaupījumu 15 000 kilometru gadā.
Lai iegūtu tādu pašu ietaupījumu tikai ar lētākas stacijas izvēli, 15 000 kilometru laikā būtu nepieciešama aptuveni 13 centu pastāvīga cenas starpība pie septiņu litru patēriņa.
• uzturi pareizu riepu spiedienu;
• samazini nevajadzīgi lielu ātrumu;
• izvairies no agresīvas paātrināšanās un bremzēšanas;
• apvieno vairākus īsus braucienus vienā maršrutā;
• salīdzini cenas stacijās, kas jau atrodas tavā maršrutā;
• neriskē ar apšaubāmas kvalitātes degvielu tikai dažu centu dēļ.
Biežākie mīti par pašreizējo degvielas tirgu
| Mīts | Patiesība |
|---|---|
| Ja naftas cena krīt, degvielai nākamajā dienā jākļūst tikpat daudz lētākai | Gatavās degvielas cenu nosaka arī pārstrādes marža, valūta, krājumi, transports un nodokļi |
| Latviju neietekmē Krievijas dīzeļa eksporta aizliegums, jo Latvija to nepērk | Globālā tirgū citi pircēji sāk konkurēt par alternatīvajām kravām, kas piegādā arī Eiropu |
| OPEC+ ieguves palielinājums uzreiz samazinās uzpildes staciju cenas | Papildu jēlnafta vispirms jāiegūst, jātransportē, jāpārstrādā un jānogādā mazumtirdzniecībā |
| Ja ES nav degvielas trūkuma, cenām jābūt zemām | Piegādi var nodrošināt ar dārgākām alternatīvām kravām, neizraisot fizisku trūkumu |
| Pagaidu akcīzes samazinājums nozīmē, ka dīzelis ir par 71 centu lētāks | 71 eiro par 1000 litriem ir 7,1 cents litrā pirms PVN |
| 2027. gada janvārī dīzelis noteikti kļūs dārgāks par 8,6 centiem | Tas ir teorētisks nodokļa efekts, ja likums netiek pagarināts un pārējās cenas komponentes nemainās |
| Degvielu tagad vajag uzkrāt lielos daudzumos | ES pašlaik nekonstatē tūlītēju piegādes trūkumu, bet nedroša glabāšana rada ugunsgrēka un kvalitātes risku |
| Uzpildes stacijas cenu nosaka tikai tirgotāja peļņa | Cenā ir jēlnafta, pārstrāde, vairumtirdzniecība, valūta, loģistika, akcīze, PVN un mazumtirdzniecības izmaksas |
Mini tests: vai saproti 2026. gada degvielas cenu paradoksu?
Atbildi ar “jā” vai “nē”:
1. Vai jēlnaftas cena un gatavās dīzeļdegvielas cena var kustēties pretējos virzienos?
2. Vai Hormuza šaurums pirms konflikta apkalpoja aptuveni piekto daļu pasaules naftas plūsmu?
3. Vai IEA 2026. gadā vienojās atbrīvot 400 miljonus barelu ārkārtas rezervju?
4. Vai papildu jēlnafta automātiski nozīmē papildu dīzeļdegvielu tajā pašā dienā?
5. Vai vājāks eiro var palielināt Latvijas degvielas importa izmaksas?
6. Vai Krievijas dīzeļa eksporta aizliegums var ietekmēt Eiropas cenu arī bez tieša importa?
7. Vai Latvijā pašlaik darbojas pagaidu samazināta dīzeļa akcīzes likme?
8. Vai samazinājums ir 71 cents par vienu litru?
9. Vai ES 24. jūlijā konstatēja tūlītēju degvielas trūkumu?
10. Vai viena centa cenas starpība 50 litru uzpildē dod tikai 50 centu ietaupījumu?
Pareizās atbildes: 1 — jā; 2 — jā; 3 — jā; 4 — nē; 5 — jā; 6 — jā; 7 — jā; 8 — nē; 9 — nē; 10 — jā.
Kāpēc degvielas cena šodien pieaug, ja vakar nafta kļuva lētāka?
Uzpildes stacijas cena vairāk seko gatavās degvielas vairumtirdzniecības cenai un nākamās kravas aizstāšanas izmaksām, nevis vienas dienas jēlnaftas biržas kustībai. Turklāt lētākai kravai vispirms jānonāk pārstrādes rūpnīcā, terminālī un mazumtirdzniecības tīklā.
Vai Latvijā tuvākajā laikā var beigties dīzeļdegviela?
2026. gada 24. jūlijā ES Naftas koordinācijas grupa tūlītēju piegādes problēmu nekonstatēja. Eiropai ir komerciālie un ārkārtas krājumi, kā arī alternatīvi piegādātāji. Risks palielinātos, ja Hormuza traucējumi un pārstrādes rūpnīcu problēmas turpinātos ilgstoši.
Kāpēc dīzeļdegviela dažreiz ir dārgāka par benzīnu?
Dīzeļdegvielu plaši izmanto kravas transportā, lauksaimniecībā, rūpniecībā un apkures sektorā. Ja dīzeļa eksports samazinās vai pārstrādes rūpnīcas nespēj saražot pietiekamu apjomu, tā vairumtirdzniecības cena var pārsniegt benzīna cenu, neraugoties uz atšķirīgām nodokļu likmēm.
Vai akcīzes nodokļa samazinājums pilnībā nonāk līdz autovadītājam?
Teorētiski mazāks nodoklis samazina gala cenu. Praktiski tajā pašā laikā var pieaugt dīzeļa vairumtirdzniecības cena, eiro var kļūt vājāks vai palielināties transporta izmaksas. Tāpēc patērētājs redz cenu, kas ir visu izmaiņu kopējais rezultāts.
Vai dīzeļa akcīze 2027. gada janvārī noteikti atgriezīsies iepriekšējā līmenī?
Pašreizējais likums pagaidu likmi nosaka līdz 2026. gada 31. decembrim. Valdība un Saeima var likumu grozīt vai pagarināt, taču, kamēr tas nav izdarīts, autovadītājam jārēķinās ar iespēju, ka parastā likme atgriezīsies.
Vai vērts piepildīt bāku pirms katras OPEC+ sanāksmes?
Parasti nē. OPEC+ lēmuma ietekme var būt pretēja tirgus gaidām, un mazumtirdzniecības cena mainās ar kavēšanos. Praktiskāk ir salīdzināt tuvumā esošo staciju cenas un uzpildīties savā ierastajā maršrutā.
Vai lētāka jēlnafta garantē lētāku benzīnu rudenī?
Nē. Nepieciešams, lai vienlaikus normalizētos pārstrādes rūpnīcu darbība, gatavās degvielas eksports, tankkuģu satiksme un krājumi. Ja produktu tirgus paliek saspringts, benzīns var saglabāties dārgs arī pie zemākas jēlnaftas cenas.
Vai degvielas cena Latvijā var vienā nedēļā pieaugt par 10 centiem?
Ļoti straujas pasaules vairumtirdzniecības cenu, valūtas vai piegādes riska izmaiņas var radīt šādu kustību. Tomēr cenu pārmaiņu ātrums būs atkarīgs no tirgotāju krājumiem, līgumiem, konkurences un tā, cik ilgi saglabājas pasaules tirgus šoks.
Vai degvielas uzkrāšana mājās palīdz ietaupīt?
Neliels teorētisks ietaupījums var neatmaksāt ugunsdrošības, noplūdes, apdrošināšanas un degvielas kvalitātes risku. Degviela jāglabā tikai atbilstošās tvertnēs, ievērojot drošības un normatīvās prasības. Pašreiz ES nav konstatēts tūlītējs piegādes trūkums, kas pamatotu panikas krājumu veidošanu.
Praktiska degvielas cenas formula 2026. gadam
Latvijas degvielas cena pašlaik ir:
jēlnaftas cena dolāros
+ benzīna vai dīzeļa pārstrādes marža
+ Hormuza un citu kuģošanas maršrutu riska prēmija
+ Krievijas un citu eksportētāju produktu pieejamība
+ EUR/USD kurss
+ termināļu, rezervju un biokomponenšu izmaksas
+ akcīzes nodoklis
+ PVN
+ mazumtirdzniecības izmaksas un konkurence.
Secinājums: autovadītājs pērk nevis naftu, bet droši piegādātu gatavo degvielu
2026. gada pasaules degvielas tirgus ļoti skaidri parāda, kāpēc uzpildes stacijas cena nav tikai jēlnaftas cenas atspulgs.
Hormuza šauruma traucējumi samazināja gan jēlnaftas, gan gatavo produktu plūsmas.
Kad daļa jēlnaftas eksporta atjaunojās, pārstrādes rūpnīcas un produktu piegādes atkopās daudz lēnāk.
Tas radīja situāciju, kurā jēlnaftas cena strauji kritās, bet benzīna un dīzeļdegvielas pārstrādes maržas saglabājās ļoti augstas.
Krievijas dīzeļdegvielas eksporta aizliegums papildus samazināja globālo produktu piedāvājumu.
OPEC+ ieguves palielinājums var palīdzēt jēlnaftas tirgum, taču nevar vienā dienā aizstāt bojātas rūpnīcas vai trūkstošu dīzeļdegvielu.
Latvijas autovadītājam cenu pašlaik daļēji samazina pagaidu dīzeļa akcīzes likme.
Taču šis atbalsta mehānisms beidzas 2026. gada 31. decembrī, ja netiek pieņemts pagarinājums.
Tāpēc tuvāko mēnešu svarīgākais jautājums nav tikai tas, vai Brent nafta maksās 70, 80 vai 90 dolārus.
Jāvēro arī tas, vai atsāk darbu pārstrādes rūpnīcas, vai atjaunojas tankkuģu satiksme caur Hormuza šaurumu, vai Krievija atsāk dīzeļa eksportu, kā mainās eiro kurss un ko Latvija nolemj darīt ar pagaidu akcīzi.
Galvenais secinājums Latvijas autovadītājam: lētāka nafta ir laba ziņa, bet tā vēl nav lēta degviela. Lai cena uzpildes stacijā patiešām samazinātos, vienlaikus jāatjaunojas pārstrādei, gatavo produktu piegādēm, drošai kuģošanai un konkurencei vairumtirdzniecības tirgū.
Oficiālie un datu avoti
Starptautiskās Enerģētikas aģentūras 2026. gada jūlija naftas tirgus ziņojums
IEA lēmums par 400 miljonu barelu ārkārtas rezervju atbrīvošanu
Eiropas Komisijas Naftas koordinācijas grupas 2026. gada 24. jūlija novērtējums
Eiropas Komisijas Weekly Oil Bulletin
OPEC+ 2026. gada 5. jūlija paziņojums par augusta ieguves korekciju
Eiropas Komisijas informācija par 21. sankciju paketi pret Krieviju
Valsts ieņēmumu dienesta akcīzes nodokļa likmes