20 lietas, kas var sabojāt automašīnas motoru

Automašīnas dzinējs ir viens no sarežģītākajiem mehānismiem transportlīdzeklī. Mūsdienu iekšdedzes dzinēji sastāv no simtiem kustīgu detaļu – virzuļiem, kloķvārpstas, sadales mehānisma, vārstiem, turbīnām, degvielas iesmidzināšanas sistēmām un elektroniskām vadības ierīcēm.

Visas šīs detaļas darbojas ļoti precīzi saskaņotā režīmā. Ja kaut viena no sistēmām sāk darboties nepareizi, tas var ietekmēt visu dzinēju. Tāpēc pareiza ekspluatācija un regulāra apkope ir kritiski svarīga.

Autoservisu speciālisti bieži norāda, ka lielākā daļa motora bojājumu nav saistīti ar ražošanas defektiem. Daudz biežāk problēmas rodas autovadītāju ikdienas paradumu dēļ – pārāk agresīvas braukšanas, neregulāras apkopes vai vienkārši nezināšanas.

Šajā rakstā apskatīsim 20 lietas, kas var pakāpeniski sabojāt automašīnas motoru. Daudzas no šīm kļūdām sākumā šķiet nenozīmīgas, taču ilgtermiņā tās var radīt ļoti dārgus remontus. Raksta mērķis nav biedēt, bet palīdzēt saprast, kādas kļūdas autovadītāji pieļauj visbiežāk un ko darīt, lai no tām izvairītos.

Kāpēc motora bojājumi parasti nerodas pēkšņi

Vairumā gadījumu motors nesabojājas vienā dienā. Problēmas attīstās pakāpeniski. Sākumā tās izpaužas kā neliels eļļas patēriņš, knapi jūtama vibrācija, nedaudz skaļāka darbība vai mazāka jauda pie paātrinājuma. Tieši šeit daudzi autovadītāji kļūdās – viņi turpina braukt, jo automašīna “vēl iet”.

Taču motors ir sistēma, kur viena neliela problēma bieži rada nākamo. Ja eļļošana nav pietiekama, pieaug berze. Ja pieaug berze, aug temperatūra. Ja aug temperatūra, detaļas nodilst ātrāk. Rezultātā sīkums pārvēršas dārgā remontā.

1. Agresīva braukšana ar aukstu motoru

Kad motors tikko iedarbināts, eļļa vēl nav pilnībā izplatījusies pa dzinēja eļļošanas kanāliem. Tas nozīmē, ka pirmās sekundes vai pat minūtes dzinēja detaļas nesaņem pilnvērtīgu eļļošanu. Īpaši tas jūtams ziemā, kad eļļa ir biezāka un tās cirkulācija ir lēnāka.

Ja šajā brīdī autovadītājs strauji paātrinās vai paaugstina apgriezienus, virzuļi, kloķvārpsta un vārsti piedzīvo lielu slodzi. Metāla detaļas sāk berzties ar lielāku spēku, un tas rada mikroskopisku nodilumu. Tas nenozīmē, ka dzinējs salūzīs uzreiz, taču ilgtermiņā šis paradums saīsina motora mūžu.

Šis nodilums uzreiz nav pamanāms, taču pēc vairākiem desmitiem tūkstošu kilometru tas var izraisīt dzinēja kompresijas samazināšanos, trokšņaināku darbību vai palielinātu eļļas patēriņu. Tieši tāpēc “aukstais starts + straujš paātrinājums” ir viena no sliktākajām ikdienas kombinācijām.

Autoservisa meistars Rīgā atzīst: “Apmēram trešdaļa turbīnu un augšējās motora daļas nodiluma problēmu rodas tāpēc, ka autovadītāji brauc agresīvi ar aukstu motoru. Pirmās 5 minūtes pēc iedarbināšanas vajadzētu braukt mierīgi.”

Drošākais veids, kā pasargāt motoru, ir braukt mierīgi pirmajos kilometros un izvairīties no augstiem apgriezieniem, kamēr motors nav sasniedzis darba temperatūru. Nav nepieciešams ilgstoši stāvēt uz vietas un sildīt auto, bet nav arī gudri uzreiz braukt “uz grīdas”.

2. Neregulāra eļļas maiņa

Motoreļļa pilda vairākas funkcijas vienlaikus. Tā ne tikai eļļo dzinēja detaļas, bet arī palīdz dzesēt motoru, samazina berzi un savāc metāla mikrodaļiņas, kas rodas nodiluma laikā. Būtībā eļļa ir dzinēja “asinis”.

Laika gaitā eļļa zaudē savas īpašības. Tā kļūst biezāka, uzkrāj netīrumus un zaudē spēju aizsargāt dzinēja detaļas. Ja eļļa netiek mainīta regulāri, dzinējā sāk veidoties nogulsnes. Šīs nogulsnes var aizsprostot eļļošanas kanālus un samazināt eļļas cirkulāciju.

Rezultātā dzinēja detaļas sāk nodilt daudz ātrāk. Īpaši cieš turbīna, sadales mehānisms un kloķvārpstas mezgli. Daudzi autovadītāji kļūdaini paļaujas uz maksimālajiem maiņas intervāliem, kas norādīti mārketinga materiālos, taču intensīva pilsētas satiksme, auksti starti un īsi braucieni eļļu nolieto daudz ātrāk.

Kāds Volkswagen Passat īpašnieks dalījās pieredzē forumā: “Es ignorēju eļļas maiņu gandrīz 25 tūkstošus kilometru. Motors sāka grabēt un beigās nācās mainīt turbīnu un gultņus. Remonts maksāja vairāk nekā 2000 eiro.”

Lielākā daļa speciālistu iesaka mainīt eļļu ik pēc 10–15 tūkstošiem kilometru, bet intensīvā pilsētas satiksmē pat biežāk. Ja gribas ietaupīt, eļļas maiņa nav tā vieta, kur to darīt – tas ir lētākais veids, kā pasargāt dārgu motoru.

3. Zems eļļas līmenis

Zems eļļas līmenis ir viena no visbīstamākajām situācijām dzinējam. Ja eļļas ir pārāk maz, dzinēja detaļas nesaņem pietiekamu eļļošanu un sāk pārkarst. Daudzos gadījumos autovadītājs to pamana tikai tad, kad jau parādās troksnis vai iedegas brīdinājuma lampiņa.

Tas var izraisīt kloķvārpstas gultņu bojājumus, virzuļu nodilumu vai pat pilnīgu dzinēja sabrukumu. Dažos gadījumos motors var sabojāties tikai dažu minūšu laikā, ja pie lielas slodzes eļļas sistēma vairs nespēj nodrošināt aizsardzību.

Daudzi autovadītāji pārbauda eļļas līmeni tikai servisa apmeklējuma laikā, taču speciālisti iesaka to darīt vismaz reizi mēnesī. Tas ir īpaši svarīgi vecākiem auto, auto ar lielu nobraukumu un motoriem, kuriem zināms palielināts eļļas patēriņš.

Labs ieradums ir pārbaudīt eļļas līmeni pirms tālāka brauciena vai ik pēc dažām nedēļām ikdienas režīmā. Šī aizņem tikai dažas minūtes, bet var pasargāt no remonta, kas maksā tūkstošus.

4. Nekvalitatīva degviela

Degvielas kvalitāte tieši ietekmē dzinēja darbību. Degviela ar piemaisījumiem var bojāt iesmidzināšanas sistēmu, sprauslas un degvielas sūkni. Moderniem dzinējiem ar tiešo iesmidzināšanu šī problēma ir īpaši aktuāla, jo šīs sistēmas darbojas ar ļoti augstu spiedienu un ir jutīgas pret piesārņojumu.

Ja degvielā ir ūdens vai netīrumi, tas var izraisīt sprauslu aizsērēšanu, nevienmērīgu dzinēja darbību un samazinātu jaudu. Dīzeļdzinēji šajā ziņā bieži ir vēl jutīgāki, jo augstspiediena sūkņi un sprauslas ir ļoti precīzi mezgli.

Turklāt nekvalitatīva degviela var radīt oglekļa nogulsnes uz vārstiem un virzuļiem, kas ietekmē sadegšanu un ilgtermiņā paaugstina bojājumu risku. Tas nenozīmē, ka katra mazā stacija ir slikta, bet nozīmē, ka uzpildīšanās no apšaubāmiem avotiem vienmēr ir risks.

Kāds BMW īpašnieks stāstīja autoservisā: “Pēc uzpildes mazā degvielas stacijā sabojājās divas sprauslas. Remonts maksāja gandrīz 1000 eiro.”

Ja auto pēc uzpildes sāk raustīties, grūtāk iedarbinās vai parādās neparasts troksnis, vērts atcerēties, kur un kad degviela pildīta. Dažreiz problēma tiešām sākas tieši tur.

5. Motora pārkaršana

Motora pārkaršana ir viens no bīstamākajiem dzinēja bojājumu iemesliem. Ja dzesēšanas sistēma nedarbojas pareizi, dzinējs var sasniegt ļoti augstu temperatūru. Pārkaršana nav tikai “nepatīkama lampiņa panelī” – tā var ļoti īsā laikā radīt dārgus bojājumus.

Tas var deformēt cilindra galvu, sabojāt galvas blīvi un pat radīt plaisas motora blokā. Šādi bojājumi bieži nozīmē ļoti dārgu remontu vai pat nepieciešamību mainīt visu motoru.

Motora pārkaršanu visbiežāk izraisa dzesēšanas šķidruma noplūde, bojāts termostats vai nedarbojošs radiatora ventilators. Dažreiz problēma sākas ar pavisam mazu noplūdi, ko autovadītājs ignorē, līdz kādā brīdī dzinējs uzkarst sastrēgumā vai šosejā.

Ja temperatūras bultiņa kāpj augstāk nekā parasti, nevajag cerēt, ka “gan jau pāries”. Šī ir viena no tām situācijām, kur turpināt braukšanu ir daudz bīstamāk nekā apstāties.

6. Aizsērējis gaisa filtrs

Gaisa filtrs ir viena no vienkāršākajām, bet ļoti svarīgām dzinēja sastāvdaļām. Tā galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai motorā nonāktu tīrs gaiss bez putekļiem, smiltīm vai citiem netīrumiem. Bez pietiekama gaisa daudzuma degvielas sadegšana nevar notikt efektīvi.

Ja gaisa filtrs kļūst netīrs vai aizsērējis, dzinējs saņem mazāk skābekļa. Rezultātā degvielas sadegšana kļūst mazāk efektīva, motors zaudē jaudu un palielinās degvielas patēriņš. Dažreiz autovadītājs to izjūt kā “smagnēju” auto vai gausāku reakciju uz gāzes pedāli.

Ilgstoši braucot ar aizsērējušu gaisa filtru, dzinējs var sākt strādāt ar paaugstinātu slodzi. Tas var veicināt arī oglekļa nogulšņu veidošanos uz vārstiem un virzuļiem, īpaši, ja braukšana notiek pilsētā ar biežiem startiem un apstāšanās reizēm.

Autoservisa speciālists skaidro: “Daudzi autovadītāji nenovērtē gaisa filtra nozīmi. Bet pat vienkāršs filtrs var ietekmēt motora darbību, patēriņu un sadegšanas kvalitāti.”

Parasti gaisa filtrs jāmaina ik pēc 15–20 tūkstošiem kilometru, taču putekļainos apstākļos vai sliktos ceļa apstākļos tas var būt jādara arī biežāk. Salīdzinoši lēta detaļa var ļoti pozitīvi ietekmēt motora darbību.

7. Nepareiza motora eļļas viskozitāte

Motoreļļai ir dažādi viskozitātes līmeņi, piemēram, 5W-30, 5W-40 vai 10W-40. Ražotājs katram dzinējam nosaka konkrētu eļļas tipu, kas nodrošina optimālu aizsardzību un eļļošanu pie dažādām temperatūrām un slodzēm.

Ja tiek izmantota pārāk bieza vai pārāk šķidra eļļa, tā var nepareizi cirkulēt pa dzinēju. Aukstā laikā pārāk bieza eļļa lēnāk nonāk līdz vajadzīgajiem mezgliem, savukārt karstā režīmā pārāk šķidra eļļa var neveidot pietiekamu aizsargkārtu starp kustīgajām detaļām.

Rezultātā dzinēja detaļas var sākt nodilt ātrāk nekā paredzēts, īpaši aukstā laikā vai pie augstas slodzes. Dažreiz autovadītājs domā, ka “eļļa ir eļļa”, bet patiesībā nepareiza izvēle var tiešā veidā ietekmēt motora veselību.

Vienmēr ieteicams izmantot eļļu, kas atbilst automašīnas ražotāja specifikācijām, nevis izvēlēties lētāko variantu vai to, kas gadījies pieejams garāžā.

8. Ilgstoša braukšana ar augstiem motora apgriezieniem

Braukšana ar augstiem motora apgriezieniem rada papildu slodzi uz dzinēju. Tas īpaši attiecas uz agresīvu braukšanu, kad motors ilgstoši darbojas pie maksimālās jaudas vai tuvu tai. Vienreizējs straujāks paātrinājums parasti neko nesabojās, bet pastāvīgs šāds režīms saīsina dzinēja kalpošanas laiku.

Augsti apgriezieni nozīmē lielāku temperatūru, lielāku berzi un lielāku slodzi uz virzuļiem, vārstiem un turbīnu. Eļļošanas sistēma un dzesēšanas sistēma strādā ar lielāku noslodzi, un katra detaļa tiek pakļauta pastiprinātam stresam.

Sportiska braukšana reizēm nav problēma, taču, ja tas notiek pastāvīgi, dzinēja resurss var samazināties ievērojami. Tas jo īpaši attiecas uz maziem turbomotoriem, kuri jau tā darbojas pie salīdzinoši augsta specifiskā slodzes līmeņa.

Kāds autosporta mehāniķis reiz teica: “Motors var izturēt augstus apgriezienus, bet ne visu laiku. Ilgstoša slodze vienkārši paātrina detaļu nogurumu.”

Ja auto ikdienā tiek izmantots mierīgai braukšanai, nav jēgas to regulāri turēt pie maksimāliem apgriezieniem. Tas nesniedz ieguvumu, bet palielina nodiluma risku.

9. Ignorēta Check Engine lampiņa

Check Engine indikators informē autovadītāju par iespējamu problēmu dzinēja sistēmā. Daudzi autovadītāji šo brīdinājumu ignorē, jo automašīna joprojām brauc. Tā ir ļoti izplatīta kļūda, jo lampiņa reti iedegas bez iemesla.

Šī lampiņa bieži signalizē par problēmām ar degvielas sistēmu, katalizatoru, skābekļa sensoriem, aizdedzes sistēmu vai gaisa padevi. Sākumā kļūda var būt salīdzinoši vienkārša un lēti novēršama, bet, ignorējot to, problēma mēdz ietekmēt arī citus mezglus.

Piemēram, nepareiza degvielas sadegšana var pārkarsēt katalizatoru, kas jau ir daudz dārgāks remonts. Tāpēc “kamēr brauc, tikmēr nekas nav jādara” ir ļoti dārga domāšana.

Diagnostika autoservisā parasti maksā daudz mazāk nekā dzinēja remonts, tāpēc šo brīdinājumu nevajadzētu ignorēt. Pat ja iemesls izrādās sīks, sirdsmiers būs vērtīgāks nekā minējumi.

10. Nolietotas aizdedzes sveces

Aizdedzes sveces nodrošina degvielas un gaisa maisījuma aizdegšanos benzīna dzinējā. Ja sveces ir nolietotas, degvielas sadegšana kļūst neefektīva. Tas nozīmē, ka motors sāk strādāt nevienmērīgi, palielinās patēriņš un krītas veiktspēja.

Dažreiz autovadītājs to sajūt kā vieglu raustīšanos, sliktāku iedarbināšanu vai jaudas zudumu pie paātrinājuma. Bieži vien problēma tiek ignorēta, jo auto vēl joprojām “brauc”.

Ilgstoši braucot ar nolietotām svecēm, var sabojāties arī katalizators vai aizdedzes spoles. Tas notiek tāpēc, ka nesadegusī degviela nonāk izplūdes sistēmā un rada papildu termisku slodzi.

Autoservisa mehāniķi bieži saka: “Sveces maksā dažus desmitus eiro, bet katalizatora remonts var maksāt vairākus simtus vai pat virs tūkstoša.”

Parasti aizdedzes sveces ieteicams mainīt ik pēc 30–60 tūkstošiem kilometru, atkarībā no dzinēja tipa un ražotāja noteikumiem. Tā ir maza investīcija, kas palīdz dzinējam strādāt daudz stabilāk.

11. Aizsērējis degvielas filtrs

Degvielas filtrs aiztur netīrumus un piemaisījumus, kas varētu nonākt degvielas sistēmā. Ja filtrs netiek mainīts laikus, tas var aizsērēt un samazināt degvielas padevi uz motoru.

Sākumā autovadītājs to var pamanīt kā gausāku paātrinājumu, sliktāku iedarbināšanu vai dzinēja raustīšanos. Vēlāk problēma var kļūt nopietnāka, jo degvielas sūknis sāk strādāt ar lielāku slodzi, mēģinot izspiest degvielu caur aizsērējušu filtru.

Dīzeļdzinējiem šī problēma mēdz būt īpaši svarīga, jo iesmidzināšanas sistēma ir jutīga pret degvielas tīrību. Filtrs nav dārga detaļa, bet ignorēšana var novest pie daudz lielākiem izdevumiem.

Ja auto kļūst “smagāks”, sliktāk iedarbinās vai zaudē vilkmi, degvielas filtrs ir viens no pirmajiem mezgliem, ko vērts pārbaudīt.

12. Braukšana ar gandrīz tukšu degvielas bāku

Daudzi autovadītāji regulāri brauc līdz brīdim, kad degvielas lampiņa jau sen deg. Tas šķiet nevainīgi, bet ilgtermiņā šis paradums var kaitēt degvielas sūknim. Daudzos auto tas tiek dzesēts un daļēji aizsargāts tieši ar pašu degvielu.

Ja bāka bieži ir gandrīz tukša, sūknis var pārkarst. Turklāt bākas apakšā uzkrājas nogulsnes un netīrumi, kas pie zema līmeņa var vieglāk nonākt sistēmā un palielināt filtru un sūkņa slodzi.

Protams, viena reize neko nenozīmē, bet, ja tas kļūst par ikdienas paradumu, degvielas sistēmas nolietojums pieaug. Īpaši tas attiecas uz vecākiem auto, kuros bākas iekšējais stāvoklis vairs nav ideāls.

Drošāk ir neļaut degvielas līmenim regulāri krist zem ceturtdaļas bākas. Tas palīdz gan sūknim, gan mazina risku, ka sistēmā nonāks vairāk nosēdumu.

13. Nepareiza turbīnas ekspluatācija

Turbīna ir viens no mezgliem, kas spēj ievērojami uzlabot motora veiktspēju, bet vienlaikus tā ir arī ļoti jutīga pret nepareizu lietošanu. Viens no biežākajiem bojājumu iemesliem ir motora izslēgšana uzreiz pēc intensīvas braukšanas.

Pēc ātra brauciena turbīna joprojām ir ļoti karsta un turpina griezties. Ja motors tiek izslēgts uzreiz, eļļošana apstājas, bet turbīna vēl nav pilnībā atdzisusi. Tas var bojāt gultņus un saīsināt turbīnas kalpošanas laiku.

Tas nenozīmē, ka pēc katra brauciena jāgaida vairākas minūtes, taču pēc lielākas slodzes – piemēram, braukšanas pa šoseju, vilkšanas vai straujas kustības – dažas desmit sekundes mierīgas darbības tukšgaitā ir laba ideja.

Kāds Audi dīzeļa īpašnieks atzina: “Es vienmēr apstājos pie mājas un uzreiz noslāpēju motoru. Kad turbīna salūza, meistars teica, ka tas bijis viens no iemesliem.”

Pareiza turbīnas ekspluatācija nozīmē divas lietas – saudzīgu braukšanu ar aukstu motoru un neizslēgt dzinēju uzreiz pēc lielas slodzes.

14. Lēta vai nekvalitatīva motora eļļa

Ne visa eļļa ir vienāda. Pat ja uz iepakojuma rakstīts piemērots viskozitātes cipars, ļoti lētas vai apšaubāmas izcelsmes eļļas var nespēt nodrošināt nepieciešamo aizsardzību pie karstuma, slodzes un ilgāka maiņas intervāla.

Tas ir īpaši svarīgi moderniem turbomotoriem, kuri strādā pie augstākām temperatūrām un slodzēm. Sliktas kvalitātes eļļa var ātrāk sadalīties, veidot nogulsnes un pasliktināt eļļošanas kvalitāti.

Dažreiz autovadītāji cenšas ietaupīt desmit vai divdesmit eiro uz eļļu, bet pēc tam saskaras ar simtiem vai tūkstošiem eiro vērtu remontu. Šeit ietaupījums bieži ir ilūzija.

Visdrošāk ir izvēlēties eļļu ar ražotāja apstiprinājumiem, nevis vadīties tikai pēc cenas vai tā, ko “visi lej”.

15. Pārmērīga motora slodze

Smagas piekabes vilkšana, pārslogots auto vai regulāra braukšana ļoti lielā slodzē var paātrināt motora nodilumu. Tas jo īpaši attiecas uz maza tilpuma motoriem, kuriem bieži jāstrādā gandrīz pie maksimālās jaudas.

Kad motors tiek ilgstoši mocīts, pieaug temperatūra, pieaug slodze uz eļļošanas sistēmu, turbo un transmisiju. Pat ja auto “var pavilkt”, tas vēl nenozīmē, ka to vajadzētu darīt regulāri bez sekām.

Labs piemērs ir mazi benzīna motori, ar kuriem velk smagas piekabes vai pilnībā piekrautu auto pa kalnainu reljefu. Tas nav aizliegts, bet šādos apstākļos apkope kļūst vēl svarīgāka.

Ja auto tiek izmantots lielām slodzēm, jāseko līdzi eļļai, dzesēšanai un kopējam motora stāvoklim daudz rūpīgāk nekā parastā režīmā.

16. Vecs dzesēšanas šķidrums

Daudzi autovadītāji atceras par motoreļļu, bet aizmirst par dzesēšanas šķidrumu. Taču antifrīzs nav mūžīgs. Laika gaitā tas zaudē savas īpašības un vairs tik labi neaizsargā sistēmu pret koroziju un temperatūras svārstībām.

Ja dzesēšanas šķidrums ir vecs, sistēmā var veidoties nogulsnes, korozija un pasliktināties siltuma novade. Tas savukārt paaugstina pārkaršanas risku un var bojāt radiatoru, sūkni vai termostatu.

Autovadītāji bieži domā, ka, ja šķidrums “vēl ir līmenī”, viss ir kārtībā. Patiesībā svarīgs ir ne tikai daudzums, bet arī stāvoklis.

Dzesēšanas šķidrums jāmaina saskaņā ar ražotāja ieteikumiem. Tas nav ikgadējs darbs, bet to noteikti nevajag aizmirst uz daudziem gadiem.

17. Nepareiza ECU čipošana

Dzinēja vadības bloka pārprogrammēšana jeb čipošana var uzlabot jaudu un griezes momentu, taču neprofesionāli veikta čipošana var ļoti kaitēt motoram. Bieži vien problēma nav pati ideja, bet gan slikta izpilde.

Ja programmatūra palielina slodzi pāri drošiem parametriem, motors sāk strādāt karstāk, turbo saņem lielāku noslodzi, un degvielas sistēmai jāstrādā pie lielāka spiediena. Tas viss saīsina mezglu kalpošanas laiku.

Daudzi autovadītāji izvēlas “lētāko variantu”, nedomājot par to, ka rezultātā auto kļūst ātrāks uz īsu laiku, bet mehāniski trauslāks ilgtermiņā. Īpaši riskanti tas ir, ja auto jau ir ar lielu nobraukumu.

Ja izvēlas jaudas palielināšanu, to vajag darīt tikai pie speciālistiem, kuri saprot konkrēto motoru un neupurē ilgmūžību tikai “skaistiem cipariem”.

18. Pastāvīgi īsi braucieni

Īsi braucieni šķiet nekaitīgi, bet dzinējam tie bieži nav ideāli. Ja motors nepaspēj sasniegt darba temperatūru, eļļa neizstrādājas optimāli, degvielas sadegšana nav tik efektīva un sistēmās var veidoties kondensāts un nogulsnes.

Dīzeļdzinējiem tas ir īpaši jūtīgi, jo īsos braucienos DPF filtrs nepaspēj normāli reģenerēties. Taču arī benzīna motori ilgstoši dzīvojot “veikals–mājas–skola” režīmā saņem lielāku nodilumu nekā vienmērīgā braukšanā.

Ja auto pārsvarā tiek lietots tikai dažus kilometrus garos maršrutos, apkope var būt jāveic biežāk nekā teorētiski paredzēts. Šāds ekspluatācijas veids tiek uzskatīts par smagu režīmu.

Laiku pa laikam garāks brauciens palīdz dzinējam un izplūdes sistēmai sasniegt normālu darba temperatūru, kas ilgtermiņā nāk par labu.

19. Neregulāra tehniskā apkope

Regulāra apkope ļauj savlaicīgi atklāt problēmas, pirms tās kļuvušas nopietnas. Daudzi autovadītāji servisā dodas tikai tad, kad kaut kas jau ir salūzis. Tas ir dārgākais iespējamais apkopes veids.

Apkopes laikā iespējams pamanīt noplūdes, nolietotas siksnas, netīrus filtrus, problēmas ar dzesēšanu vai neparastu eļļas stāvokli. Tās ir lietas, kuras ikdienā ne vienmēr redz, bet kuras var ļoti būtiski ietekmēt motora veselību.

Bieži vien autovadītāji atliek apkopi, jo “vēl jau var pabraukt”. Taču mazās problēmas ar laiku kļūst par lielām. Daudz lētāk ir novērst cēloni, nevis sekas.

Laba apkope nav tikai eļļas maiņa. Tā ir sistemātiska pieeja auto veselībai.

20. Ignorēti motora trokšņi

Svešas skaņas bieži ir pirmā nopietna bojājuma pazīme. Klikšķi, grabēšana, svilpšana, metāliska skaņa vai neparasts rūciens nekad nav jāuztver kā “gan jau pāries”. Motors reti sāk trokšņot bez iemesla.

Dažkārt skaņa norāda uz vienkāršu problēmu – piemēram, palīgsiksnas vai rullīša nodilumu. Citreiz tā var būt pazīme par kloķvārpstas, sadales mehānisma vai turbīnas problēmām. Atšķirība starp savlaicīgu pārbaudi un ignorēšanu var būt simti vai tūkstoši eiro.

Autovadītāji bieži pierod pie pakāpeniskām izmaiņām un sāk domāt, ka “mans auto vienkārši tā skan”. Tas ir bīstams ieradums. Ja skaņa ir jauna vai kļūst izteiktāka, to vajag pārbaudīt.

Autoservisa darbinieks reiz trāpīgi teica: “Motors gandrīz vienmēr pasaka priekšā, ka viņam kaut kas nepatīk. Jautājums tikai – vai vadītājs to klausās?”

Jo agrāk tiek atrasts trokšņa iemesls, jo lielāka iespēja izvairīties no lielāka remonta. Šeit laiks bieži nozīmē naudu.

Autovadītāju pieredze

Jānis, BMW īpašnieks: “Es ignorēju eļļas maiņu gandrīz 20 tūkstošus kilometru. Motors sāka grabēt, pieauga eļļas patēriņš, un remonts maksāja vairāk nekā 1500 eiro.”

Mārtiņš: “Lielākā kļūda bija braukt ar aukstu motoru ziemā. Likās, ka nekas traks nenotiek, bet vēlāk parādījās skaļāka darbība un meistars teica, ka tas motoram noteikti nav nācis par labu.”

Andris: “Pēc uzpildes aizdomīgā vietā auto sāka raustīties. Beigās vainīga izrādījās degviela un nācās tīrīt sistēmu. Kopš tā laika vairs neriskēju.”

Kā reāli pagarināt motora kalpošanas laiku

Motora ilgmūžība nav tikai veiksmes jautājums. To ļoti lielā mērā nosaka autovadītāja paradumi. Regulāra eļļas un filtru maiņa, kvalitatīva degviela, uzmanība pret dzesēšanas sistēmu un savlaicīga diagnostika ir pamats ilgai dzinēja dzīvei.

Tikpat svarīgi ir arī braukt saprātīgi – neplēst motoru aukstu, neignorēt lampiņas panelī, neslogot auto bez vajadzības un nepārvērst mazas problēmas par lielām. Daudzos gadījumos dārgs remonts sākas ar sīkumu, kuru kāds laicīgi neuztvēra nopietni.

Vienkāršā valodā: motors mīl tīru eļļu, pareizu temperatūru, kvalitatīvu degvielu un mierīgu attieksmi. Ja tam to dod, tas parasti kalpo ilgi.

Secinājums

Lielākā daļa motora bojājumu rodas nepareizas ekspluatācijas dēļ. Regulāra apkope, kvalitatīva eļļa, laba degviela un uzmanīgs braukšanas stils var ievērojami pagarināt dzinēja kalpošanas laiku.

Svarīgākais ir negaidīt brīdi, kad auto jau ir salūzis. Dzinējs parasti signalizē par problēmām laicīgi – ar skaņu, vibrāciju, lampiņu vai izmaiņām darbībā. Jo ātrāk autovadītājs reaģē, jo lētāk problēmu parasti iespējams atrisināt.

Ja vēlies ne tikai saudzēt motoru, bet arī labāk plānot ikdienas braukšanas izmaksas, zemāk vari izmantot degvielas kalkulatoru.

Aprēķini degvielas izmaksas ar kalkulatoru