Cik bieži jāmaina motora gaisa filtrs? Vai netīrs filtrs tiešām palielina degvielas patēriņu?

Auto ir servisā uz parasto apkopi. Mehāniķis atver gaisa filtra kasti, izceļ pelēcīgi brūnu filtru, pagriež to pret gaismu un saka: “Šis jau sen bija jāmaina. Nav brīnums, ka motors neelpo un degvielu ēd vairāk.”

Teikums izklausās tik loģisks, ka parasti neviens pat neuzdod nākamo jautājumu. Ja motors saņem mazāk gaisa, tam acīmredzot jāstrādā smagāk, tātad jāpatērē vairāk degvielas. Turklāt internetā gadiem cirkulē padomi, ka jauns gaisa filtrs varot samazināt patēriņu par pieciem, desmit vai pat vairāk procentiem.

Tomēr modernā automašīnā šis stāsts ir daudz interesantāks. Dzinēja vadības bloks nepārtraukti seko gaisa daudzumam, slodzei, skābekļa saturam izplūdē un daudziem citiem parametriem. Tas spēj pielāgot degvielas padevi tā, lai maisījums paliktu vajadzīgajā diapazonā. Tāpēc aizsērējis filtrs mūsdienu auto var ļoti reāli pasliktināt motora elpošanu un veiktspēju, bet tas nenozīmē, ka degvielas patēriņš obligāti uzreiz pieaugs par iespaidīgu procentu.

Tas gan nenozīmē, ka par gaisa filtru var aizmirst. Gluži pretēji. Filtram ir daudz svarīgāks uzdevums par mistisku degvielas ekonomijas solījumu: tam jālaiž motorā pietiekami daudz gaisa un vienlaikus jāaptur putekļi, smiltis un citas daļiņas, kuras dzinēja iekšpusē mēs noteikti negribam redzēt.

Labs gaisa filtrs nav detaļa, kuru maina tikai tāpēc, lai ietaupītu degvielu. Tas ir vārtsargs starp putekļaino ceļu un motora iekšpusi.

Vispirms nesajauksim divus pilnīgi atšķirīgus filtrus

Runājot par “gaisa filtru”, autovadītāji bieži domā divas dažādas detaļas. Motora gaisa filtrs attīra gaisu, kas nonāk dzinējā. Savukārt salona filtrs attīra gaisu, kas caur ventilāciju nonāk pie vadītāja un pasažieriem.

Ja salona filtrs ir aizsērējis, var samazināties ventilācijas plūsma, stikli var atsvīst lēnāk un salonā var parādīties nepatīkams aromāts. Tas ir svarīgs filtrs, taču ar motora gaisa padevi tam nav tiešas saistības.

Šajā rakstā runājam tieši par dzinēja ieplūdes gaisa filtru — to, kas atrodas gaisa filtra kastē motortelpā un kura uzdevums ir pasargāt motoru, turbīnu un gaisa plūsmas mērīšanas elementus no netīrumiem.

Ko gaisa filtrs dara katru sekundi, kamēr tu brauc?

Dzinējs ir milzīgs gaisa patērētājs. Katru reizi, kad virzulis dodas lejup ieplūdes taktī, cilindrā jānonāk gaisam. Jo lielāka motora slodze un apgriezieni, jo vairāk gaisa nepieciešams. Turbo motorā kompresors šo gaisu vēl papildus saspiež, lai cilindros varētu ievadīt vairāk skābekļa un attiecīgi iegūt lielāku jaudu.

Taču gaiss virs Latvijas ceļiem nav laboratorijas gaiss. Tajā ir putekļi, smalkas smiltis, augsnes daļiņas, sodrēji, ziedputekšņi un citi netīrumi. Braucot vasarā aiz smagās tehnikas pa grants ceļu, šo daļiņu koncentrācija var kļūt milzīga.

Gaisa filtra uzdevums ir atrast kompromisu starp divām pretējām prasībām: aizturēt pēc iespējas vairāk netīrumu, bet vienlaikus radīt pēc iespējas mazāku pretestību gaisa plūsmai. Tieši tāpēc kvalitatīvs filtrs nav vienkārši papīra gabals plastmasas rāmī. Filtra materiāls, kroku skaits, blīvums, virsmas laukums un blīvējums ir daļa no dzinēja ieplūdes sistēmas konstrukcijas.

Kas notiek, kad filtrs pamazām piepildās ar putekļiem?

Jauns filtrs nav pilnīgi “tukšs caurums”, un vecs filtrs vienā dienā nekļūst par aizbetonētu sienu. Process notiek pakāpeniski. Filtra šķiedrās un krokās uzkrājas daļiņas, palielinās gaisa plūsmas pretestība, un pie lielas motora slodzes ieplūdes sistēmai kļūst arvien grūtāk nodrošināt vajadzīgo gaisa daudzumu.

Ikdienas mierīgā braucienā vadītājs sākumā var nepamanīt pilnīgi neko. Motors pie 1500–2500 apgr./min neprasa maksimālo iespējamo gaisa daudzumu, tāpēc pat diezgan netīrs filtrs var vēl nodrošināt pietiekamu plūsmu.

Atšķirība biežāk parādās brīdī, kad pieprasi vairāk: apdzīšana, straujš paātrinājums, piekabe, brauciens kalnā vai augstāki apgriezieni. Tad filtram jāspēj izlaist daudz lielāku gaisa daudzumu, un tieši šajā situācijā ierobežojums kļūst jūtamāks.

Vai netīrs filtrs tiešām palielina degvielas patēriņu?

Te sākas interesantākā daļa, jo pareizā atbilde ir: tas atkarīgs no automobiļa konstrukcijas.

Veciem karburatora motoriem gaisa padeves ierobežošana varēja tieši mainīt degvielas un gaisa attiecību. Tāpēc ļoti netīrs filtrs tiešām varēja izveidot bagātāku maisījumu un palielināt patēriņu. No šīs auto paaudzes lielā mērā arī nāk labi pazīstamais padoms, ka jauns gaisa filtrs gandrīz automātiski nozīmē mazāku degvielas rēķinu.

Modernā benzīna motorā ir pavisam cita vadības sistēma. Gaisa masas mērītājs vai citi sensori palīdz vadības blokam saprast, cik daudz gaisa motors saņem, savukārt lambda zondes palīdz kontrolēt degšanas rezultātu. Degvielas padeve tiek pielāgota faktiskajam gaisa daudzumam.

Oak Ridge National Laboratory un SAE veiktajos pētījumos ar moderniem elektroniski vadītiem benzīna auto tika konstatēts, ka pat ļoti ierobežota gaisa filtra ietekme uz degvielas ekonomiju bija nenozīmīga. Tajā pašā laikā tika konstatēta izmērāma ietekme uz paātrinājuma veiktspēju. Vecajam karburatora automobilim degvielas ekonomijas ietekme bija daudz skaidrāka.

Kāpēc tad pēc filtra nomaiņas dažiem vadītājiem patēriņš tomēr samazinās?

Tas var notikt, tikai iemesls ne vienmēr ir tik vienkāršs, kā šķiet. Ja filtrs bijis ārkārtīgi aizsērējis, motors var būt zaudējis veiktspēju, vadītājs vairāk spiedis akseleratoru un automašīna īpaši pie lielas slodzes darbojusies ārpus sev optimālākā režīma. Pēc filtra nomaiņas auto atkal reaģē normāli, un mainās arī vadītāja darbības.

Otrs variants — filtrs tiek mainīts vienlaikus ar eļļu, aizdedzes svecēm, riepu spiediena korekciju vai citas problēmas novēršanu. Vadītājs pēc tam redz mazāku patēriņu un visu ieguvumu piedēvē vienai detaļai, lai gan faktiski mainījušies vairāki faktori.

Trešais variants ir vienkārša mērījumu svārstība. Viena bāka nobraukta pilsētā, otra vairāk pa šoseju. Mainījusies temperatūra, satiksme, vējš vai braukšanas stils. Ja starpība ir dažas litra desmitdaļas, bez vairāku pilnu bāku salīdzinājuma filtra nopelnu pierādīt ir grūti.

Tieši tāpēc degvielas patēriņu labāk vērtēt ilgākā periodā, nevis pēc viena borta datora ekrāna. Par ieradumiem, kas patēriņu tiešām ietekmē ikdienā, vari lasīt arī rakstā “Degvielas patēriņš bez maģijas: 7 ieradumi, kas reāli strādā”.

Kā ir ar dīzeļiem?

Dīzeļmotoram gaisa vadības loģika atšķiras no klasiskā benzīna motora, tāpēc intuitīvi varētu gaidīt, ka aizsērējis filtrs patēriņu ietekmēs daudz vairāk. Tomēr arī modernu turbo dīzeļu pētījumos gaisa filtra aizsērējuma ietekme uz degvielas ekonomiju izrādījās salīdzinoši neliela.

Tas nenozīmē, ka dīzelim filtrs nav svarīgs. Gluži pretēji — modernā turbo dīzelī pareiza gaisa padeve ir būtiska turbokompresora darbībai, gaisa masas mērījumiem, degšanas procesam un emisiju sistēmas vadībai. Ļoti aizsērējis filtrs var ierobežot maksimāli pieejamo gaisa masu un pasliktināt motora spēju attīstīt paredzēto jaudu.

Tātad arī dīzeļa īpašniekam pareizais arguments par filtra maiņu nav “citādi noteikti tērēsi par 10% vairāk”, bet gan “motoram nepieciešama brīva, tīra un paredzēta gaisa plūsma”.

Turbo motors ir īpašs gadījums

Turbo motoram starp gaisa filtru un cilindru atrodas turbokompresors, kurš iesūc un saspiež gaisu. Ja filtrs rada pārmērīgu pretestību, turbīnas kompresora pusei gaiss jāņem caur lielāku ieplūdes ierobežojumu.

Normāli netīrs filtrs, kas vēl atrodas paredzētā apkopes intervālā, turbo motoru neiznīcina. Filtru sistēma tieši tam arī projektēta. Taču gadiem nemainīts vai nepareizi izvēlēts, ļoti ierobežojošs filtrs nav režīms, kuru būtu vērts turpināt tikai tāpēc, ka “motors vēl brauc”.

Vēl svarīgāks ir filtra blīvējums. Ja lēts vai nepareizi uzstādīts filtrs gar malu laiž garām nefiltrētu gaisu, putekļi var nonākt tur, kur tiem nevajadzētu nonākt — tostarp uz gaisa masas sensora un tālāk ieplūdes sistēmā. Šajā situācijā filtrs var izskatīties skaisti jauns, bet savu galveno uzdevumu pildīt slikti.

Cik bieži tad filtru patiešām vajadzētu mainīt?

Pareizā secība ir ļoti vienkārša: vispirms skaties auto ražotāja apkopes plānu. Ne servisa meistara universālo ieradumu, ne drauga pieredzi ar citu automobili, bet konkrētā motora ražotāja noteikto intervālu.

Dažādiem modeļiem intervāli var būt ļoti atšķirīgi. Bosch kā vispārīgu aftermarket orientieri vieglajiem auto min pārbaudi katrā apkopē un nomaiņu aptuveni ik pēc 15 000–30 000 kilometru vai 12 mēnešiem, taču konkrētam automobilim ražotājs var paredzēt citu intervālu.

Tieši ekspluatācijas apstākļi paskaidro, kāpēc diviem vienādiem auto filtrs pēc 20 000 kilometru var izskatīties pilnīgi atšķirīgi. Viens visu laiku braucis pa Rīgas asfaltu un šoseju, otrs katru dienu nobrauc desmit kilometrus pa sausas vasaras grants ceļu aiz citiem auto.

Vai pēc filtra krāsas var pateikt, ka tas jāmaina?

Daļēji, bet ne tik precīzi, kā gribētos. Gaisa filtrs, kas nostrādājis vairākus tūkstošus kilometru, gandrīz vienmēr izskatīsies netīrāks par jaunu. Tas ir normāli — tieši tāds ir tā darbs.

Pelēka vai tumšāka filtra virsma pati par sevi nepierāda, ka gaisa plūsma jau kļuvusi nepieņemami maza. Daļa filtru spēj uzkrāt ievērojamu netīrumu daudzumu, saglabājot pieļaujamu plūsmas pretestību līdz paredzētā servisa intervāla beigām.

Savukārt acīmredzami ar biezu putekļu kārtu piepildīts filtrs, mitrs, deformēts, saplēsts filtrs vai filtrs, kura krokās sakrājušies gruži, lapas un kukaiņi, jau ir pavisam cits stāsts.

7 pazīmes, ka gaisa filtrs vai ieplūdes sistēma prasa uzmanību

1. Motors pie lielākas slodzes šķiet gausāks

Ikdienā viss var šķist normāli, bet, straujāk paātrinoties vai braucot kalnā, motors vairs nevelk tik pārliecinoši. Aizsērējis filtrs ir viens no iespējamiem cēloņiem, taču ne vienīgais — līdzīgus simptomus var radīt degvielas padeve, turbīna, sensori, aizdedze un daudzas citas problēmas.

2. Pie augstākiem apgriezieniem jauda pazūd izteiktāk

Tieši augstā slodzē motors pieprasa visvairāk gaisa. Ja ieplūde ir būtiski ierobežota, efekts šeit būs jūtamāks nekā mierīgā braucienā pa pilsētu.

3. Filtrs ir acīmredzami pilns ar putekļiem un gružiem

Šeit sarežģīta diagnostika nav vajadzīga. Ja starp krokām ir bieza putekļu masa, sēklas, lapas un citi gruži, bet par iepriekšējo nomaiņu neviens neko neatceras, jauns filtrs ir ļoti saprātīgs apkopes solis.

4. Filtrs ir mitrs vai deformēts

Filtra materiālam jāatrodas tam paredzētajā formā. Mitruma, mehāniska bojājuma vai nepareizas uzstādīšanas dēļ deformēts filtrs var gan ierobežot plūsmu, gan radīt risku, ka gaiss plūdīs garām filtrējošajam materiālam.

5. Neviens nezina, kad tas pēdējo reizi mainīts

Lietotam auto tas ir biežs scenārijs. Eļļas maiņas uzlīme ir, bet par gaisa filtru vēstures nav. Šādā situācijā apskate ir vienkāršāka un lētāka nekā minēšana.

6. Auto regulāri brauc ļoti putekļainā vidē

Pat ja nobraukums vēl nav sasniedzis parasto intervālu, grants ceļš aiz cita auto var filtrā ienest vairāk putekļu nekā tūkstošiem kilometru pa tīru asfaltu.

7. Pēc nepareizas filtra maiņas parādās ieplūdes problēmas

Dažreiz problēmu rada nevis vecais filtrs, bet jaunā uzstādīšana. Kastes vāks nav līdz galam aiztaisīts, filtrs iespiests šķībi, blīvējuma mala palikusi ārpus vietas vai ieplūdes caurule pēc apkopes nav kārtīgi nostiprināta.

Tāpēc pēc filtra nomaiņas ir svarīgi pārbaudīt, vai viss ir salikts tieši tā, kā paredzējis ražotājs.

Vai filtru var vienkārši izpūst ar kompresoru?

Šis ir populārs garāžas risinājums. Izņem filtru, ar saspiestu gaisu izpūš putekļu mākoni, filtrs vizuāli kļūst gaišāks un tiek likts atpakaļ.

Ar vienreizlietojamiem papīra filtra elementiem tā ne vienmēr ir laba ideja. Spēcīga saspiestā gaisa strūkla var bojāt filtra materiālu, izveidot mikroskopiskus plīsumus vai deformēt krokas. Rezultātā filtrs izskatās tīrāks, bet tā spēja aizturēt smalkas daļiņas var būt pasliktināta.

MANN+HUMMEL tehniskajos materiālos industriālajiem filtru risinājumiem tieši uzsvērts, ka filtra elementa nomaiņa parasti ir drošāka nekā patvaļīga tīrīšana, jo tīrīšanas laikā iespējams bojāt materiālu un ļaut putekļiem nonākt sistēmā.

Vai var izsūkt ar putekļsūcēju?

Viegls virsmas gružu noņemšanas mēģinājums nav tas pats, kas profesionāla filtra atjaunošana. Putekļsūcējs var savākt dažas lapas vai lielākus gružus, taču tas neatjauno filtra sākotnējo struktūru un gaisa plūsmas īpašības.

Ja filtrs jau sasniedzis nomaiņas intervālu un ir acīmredzami netīrs, parasti nav jēgas mēģināt no detaļas, kas maksā salīdzinoši nelielu summu, izspiest vēl dažus tūkstošus kilometru ar improvizētu tīrīšanu.

Vai gaisa filtru ir iespējams mainīt pārāk bieži?

No motora viedokļa jauns pareizs filtrs, protams, nav problēma. Taču mainīt kvalitatīvu filtru ik pēc 3000 vai 5000 kilometriem tikai tāpēc, ka tas vairs nav sniegbalts, parasti nav nepieciešams, ja vien automobilis nedarbojas ļoti specifiskā putekļainā vidē.

Arī katra gaisa filtra kastes atvēršana rada nelielu iespēju kaut ko izdarīt nepareizi: nomest netīrumus tīrajā kastes pusē, sabojāt stiprinājumu, nepareizi ielikt elementu vai atstāt vāku nenoslēgtu.

Tāpēc laba apkope nav sacensība “kurš biežāk maina detaļas”. Laba apkope nozīmē ievērot pareizo intervālu un pielāgot to reālajiem ekspluatācijas apstākļiem.

Lēts filtrs pret kvalitatīvu filtru: vai tiešām ir atšķirība?

Filtra uzdevums šķiet tik vienkāršs, ka rodas kārdinājums pirkt lētāko elementu, kura izmēri atbilst katalogam. Tomēr motora aizsardzībā svarīgs ir ne tikai filtrējošais papīrs.

Nozīme ir arī tam, cik precīzi filtrs ieguļ kastē, cik kvalitatīvs ir tā blīvējums, vai filtrējošais materiāls saglabā formu pie gaisa plūsmas un mitruma un vai ražotājs spēj nodrošināt paredzēto filtrācijas un plūsmas līdzsvaru visā apkopes intervālā.

Filtrs, kas pats par sevi filtrē lieliski, bet atstāj spraugu starp rāmi un gaisa kasti, ir slikts filtrs. Gaiss izvēlēsies vieglāko ceļu un daļa netīrumu vienkārši apies filtrējošo materiālu.

Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc gaisa filtra izvēlē bieži ir vērts dot priekšroku zināmam ražotājam un precīzam katalogam, nevis tikai zemākajai cenai.

Piecas biežas kļūdas, mainot filtru pašam

1. Gaisa filtra kastē iekrīt netīrumi. Veco filtru izņem neuzmanīgi, un putekļi no tā malas nonāk tīrajā ieplūdes pusē.
2. Jaunais filtrs ievietots šķībi. Blīvējums nesēž tam paredzētajā rievā un kastes vāks tiek piespiests ar spēku.
3. Izvēlēts gandrīz pareizais filtrs. Izmērs šķiet līdzīgs, bet konkrētajam motoram paredzēts cits elements.
4. Aizmirsts pievienot ieplūdes cauruli vai sensoru. Īpaši tad, ja filtra nomaiņai jāatvieno papildu komponenti.
5. Kastes vāks nav līdz galam nostiprināts. Viena skava nav aiztaisīta vai skrūve nav ieskrūvēta, ļaujot ieplūdē nonākt nefiltrētam gaisam.

Filtra nomaiņa daudzos auto tiešām ir vienkāršs darbs, kuru autovadītājs var izdarīt pats. Taču vienkāršs darbs joprojām ir jāizdara precīzi.

Kas ir sliktāk — netīrs filtrs vai filtrs vispār bez elementa?

Reizēm internetā parādās absurds eksperiments: “Izņēmu filtru, auto uzreiz labāk velk.” Ja ļoti aizsērējis filtrs radījis būtisku gaisa pretestību, bez filtra motors tiešām var saņemt vairāk gaisa.

Taču tas nav remonts. Tas ir motora aizsardzības sistēmas noņemšana.

Bez filtra gaisa plūsmā esošie smalkie putekļi, smiltis un citas abrazīvas daļiņas var nonākt ieplūdes traktā un motorā. Īpaši nepatīkama šāda ideja ir turbo motorā, kur gaiss vispirms nonāk pie ļoti lielā ātrumā rotējoša kompresora riteņa.

Pareizais risinājums aizsērējušam filtram ir jauns, pareizas specifikācijas filtrs, nevis braukšana bez tā.

Vai sporta gaisa filtrs samazina patēriņu un palielina jaudu?

Šis jau ir atsevišķs temats, bet gaisa filtru rakstā to nevar nepieminēt. Pēcmarketā pieejami tā sauktie augstas plūsmas vai sporta filtri, kas sola mazāku gaisa pretestību un labāku motora “elpošanu”.

Uz ļoti jaudīga vai būtiski modificēta motora, kur oriģinālā ieplūde kļuvusi par reālu ierobežojumu, pareizi izstrādāta sistēma var dot rezultātu. Taču standarta ikdienas automobilim vienkārša filtra elementa nomaiņa reti pārvērš motoru par pavisam citu spēka agregātu.

Turklāt filtrēšanas spējai joprojām ir nozīme. Lielāka teorētiskā gaisa caurlaidība nav vērtīga, ja tā panākta, ļaujot ieplūdē nonākt vairāk smalkām daļiņām vai ja eļļots aftermarket filtrs piesārņo jutīgu gaisa masas mērītāju.

Ikdienas auto visdrošākais mērķis ir nevis maksimāla iespējamā caurplūde par katru cenu, bet ražotāja paredzētā gaisa plūsma ar kvalitatīvu filtrāciju.

10 minūšu pārbaude savam automobilim

Mini tests: mainīt tagad vai vēl braukt?

Mīti un patiesība

Biežāk uzdotie jautājumi

Secinājums

Gaisa filtrs ir lielisks piemērs tam, kā vecs auto padoms var turpināt dzīvot arī pēc tam, kad tehnoloģija ir mainījusies. Pirms vairākiem gadu desmitiem apgalvojums “netīrs filtrs palielina degvielas patēriņu” daudzos automobiļos bija daudz tiešāks un pamatotāks. Mūsdienu elektroniski vadīts motors spēj daudz precīzāk pielāgot degvielas padevi faktiskajam gaisa daudzumam.

Tas nenozīmē, ka filtra stāvoklis vairs nav svarīgs. Ļoti aizsērējis filtrs var ierobežot gaisa plūsmu un samazināt motora veiktspēju, īpaši pie lielas slodzes. Vēl svarīgāk — kvalitatīvs filtrs pasargā ieplūdes sistēmu, turbokompresoru, sensorus un pašu motoru no putekļiem un abrazīvām daļiņām.

Tāpēc gaisa filtra maiņu nevajadzētu atlikt līdz brīdim, kad auto sāk smakt pie apdzīšanas. Tajā pašā laikā nav jēgas mainīt labu filtru ik pēc dažiem tūkstošiem kilometru tikai tāpēc, ka tas vairs nav balts.

Vislabākā pieeja ir vienkārša: noskaidro konkrētā auto ražotāja intervālu, ņem vērā savus braukšanas apstākļus un filtru pārbaudi apkopes laikā. Ja regulāri brauc pa putekļainiem grants ceļiem, esi konservatīvāks. Ja pārvietojies galvenokārt pa asfaltu, neizdomā mākslīgi īsāku intervālu tikai tāpēc, ka internetā kāds rakstīja “mainu katrā eļļas maiņā”.

Un, ja pēc filtra nomaiņas degvielas patēriņš neizmainās, tas nenozīmē, ka nauda iztērēta velti. Filtra galvenā vērtība nav iespaidīgs cipars borta datorā. Tā vērtība ir tas, ka motors ilgstoši saņem pietiekamu daudzumu tīra gaisa.

Vadītāja īsais secinājums: maini gaisa filtru pēc ražotāja intervāla un agrāk, ja brauc putekļainos apstākļos. No ļoti netīra filtra modernam auto vispirms cietīs motora elpošana un veiktspēja, nevis obligāti degvielas ekonomija. Filtrs ir lēta detaļa, kuras galvenais uzdevums ir pasargāt daudz dārgāku motoru.