Cik bieži jāmaina logu tīrītāju slotiņas? Kāpēc tās svītro, čīkst, lec pa stiklu un slikti tīra lietū?

Lietus sākas nevis tad, kad automobilis mierīgi stāv pagalmā, bet tieši uz šosejas. Pirmās lāses vēl neko daudz netraucē, bet pēc dažām sekundēm vējstikls jau ir pilns ar ūdeni. Tu ieslēdz tīrītājus, sagaidot, ka redzamība uzreiz kļūs labāka.

Tā nenotiek.

Vadītāja puses slotiņa katrā gājienā atstāj platu, izsmērētu joslu tieši acu augstumā. Otrā pusē paliek neliels netīrīts pusmēness. Pie neliela ātruma vēl var sadzīvot, bet pretimbraucošo lukturu gaismā slapjais stikls pārvēršas pelēcīgā plēvē. Nākamajā reizē slotiņa sāk vēl arī čīkstēt, bet pēc dažām dienām tā jau nevis vienmērīgi slīd, bet saraustīti lec pa stiklu.

Pirmais instinkts ir vienkāršs: vecas slotiņas, jāmaina.

Dažreiz tieši tā arī ir. Taču logu tīrītāji ir interesantāki, nekā sākumā šķiet. Tā pati svītra var rasties no nodilušas gumijas, pielipuša kukaiņa, koka sveķiem, vaska vai cita pārklājuma uz stikla, ziemā pie gumijas pieķērušās ledus kārtas vai pat nepareiza tīrītāja sviras piespiediena. Ja pilnīgi jauna slotiņa pēc uzstādīšanas lec pa stiklu, problēma acīmredzami ne vienmēr ir tajā, ka tā jau būtu nolietota.

Tāpēc arī šajā šķietami vienkāršajā auto apkopes jautājumā labāk nevadīties tikai pēc kalendāra. Viena slotiņa pēc gada vēl var tīrīt ļoti labi, kamēr cita jau pēc vienas smagas ziemas, ledus skrāpēšanas un vasaras saules būs kļuvusi cieta un saplaisājusi.

Logu tīrītāja uzdevums nav vienkārši kustēties pa stiklu. Tā uzdevums ir pēc katra gājiena atstāt vadītājam tīru un prognozējami redzamu ceļu.

Kāpēc logu tīrītāju slotiņas vispār nolietojas?

Gumijas maliņa, kas pieskaras vējstiklam, ir salīdzinoši neliela detaļa, bet tai jāstrādā diezgan nežēlīgos apstākļos. Vasarā tā stundām atrodas uz sakarsuša stikla un saņem ultravioleto starojumu. Rudenī pa to brauc ūdens, smiltis, kukaiņu atliekas un ceļa netīrumi. Ziemā gumija sasalst, pie tās pielīp ledus un reizēm vadītājs mēģina ar tīrītājiem nostumt sniega kārtu, kas tiem nemaz nav paredzēta.

Laika gaitā gumija var sacietēt, zaudēt elastību, deformēties vai saplaisāt. Tās darba maliņa vairs nespēj vienmērīgi pielāgoties stikla formai un pareizi pārslēgt savu virzienu katrā tīrītāja gājienā.

Rezultāts sākumā var būt ļoti nenozīmīgs — viena šaura svītra. Pēc tam svītru kļūst vairāk. Vēlāk parādās čīkstēšana, vibrācija vai laukums, kuru slotiņa vairs vispār neaizskar.

Bosch kā tipiskas nolietojuma pazīmes izceļ svītras, neiztīrītus laukumus, nevienmērīgu darbību un gumijas novecošanos apkārtējās vides ietekmē. Tāpēc tīrītāju gumija nav detaļa, kuru vajadzētu vērtēt tikai pēc tā, vai tā vēl fiziski turas pie rāmja.

Cik bieži tad reāli jāmaina slotiņas?

Ja nepieciešams viens vienkāršs orientieris, bieži min aptuveni sešus līdz divpadsmit mēnešus. AAA norāda, ka slotiņu mūžu būtiski ietekmē temperatūras svārstības, karstums, aukstums, lietus intensitāte un lietošanas biežums, savukārt Bosch iesaka nomaiņu vismaz reizi gadā un agrāk, ja tīrīšanas kvalitāte pasliktinās.

Taču nevajadzētu no šī uztaisīt vēl vienu aklu automobiļa apkopes likumu. Slotītes, kas uz garāžā turēta auto tiek izmantotas reti un regulāri tīrītas, var novecot citādi nekā identisks komplekts automobilim, kas visu gadu stāv ārā saulē, salā, zem kokiem un katru dienu brauc pa slapju šoseju.

Tāpēc daudz praktiskāka ir kombinācija: kalendārs + vizuālā pārbaude + reālais tīrīšanas rezultāts.

1. Slotiņa atstāj svītras — vai tā uzreiz ir jāmaina?

Ne vienmēr. Tieši svītras ir labs piemērs tam, kā vadītājs var nomainīt pilnīgi derīgu detaļu un pēc tam atklāt, ka jaunā slotiņa tīra gandrīz tikpat slikti.

Pirms nomaiņas paskaties uz pašu stiklu. Kukaiņu atliekas, koku sveķi, ceļa netīrumi, mazgāšanas vasks, silikona vai cita pārklājuma atliekas var radīt plēvi, pa kuru gumija vairs neslīd vienmērīgi.

Arī uz pašas slotiņas darba malas sakrājas netīrumi. Bosch iesaka regulāri tīrīt gan vējstiklu, gan slotiņu gumiju ar mitru drānu vai sūkli un pirms braukšanas noņemt lapas un lielus netīrumus, kas var bojāt gumiju.

Ja pēc rūpīgas stikla un gumijas notīrīšanas svītra pazūd, jauna slotiņa nebija vajadzīga. Ja tā katrā gājienā paliek tieši tajā pašā vietā, gumijas darba mala var būt deformēta vai bojāta.

2. Slotiņa čīkst — gumija veca vai stikls vienkārši pārāk sauss?

Čīkstošs tīrītājs ir kaitinošs, bet skaņa pati par sevi vēl nenosauc vainīgo. Ja slotiņas tiek darbinātas uz gandrīz sausa stikla, gumijas berze ir daudz lielāka un troksnis var parādīties arī pilnīgi normālām slotiņām.

Ja čīkstēšana turpinās arī uz kārtīgi slapja un tīra stikla, gumija var būt sacietējusi, deformējusies vai piesārņota. Bosch norāda, ka gumijas novecošana laika un apkārtējās vides ietekmē var radīt ne tikai sliktu tīrīšanu, bet arī grabēšanu un čīkstēšanu.

Svarīgi ir arī tas, vai uz vējstikla nav pārklājuma, kas rada nevienmērīgu berzi. Ja problēma sākās uzreiz pēc stikla apstrādes ar vasku vai citu produktu, vispirms jāizslēdz stikla virsmas piesārņojums.

3. Slotiņa lec un vibrē pa stiklu

Šī sajūta ir ļoti raksturīga: tā vietā, lai vienmērīgi slīdētu, slotiņa pārvietojas ar maziem lēcieniem — gumija uz mirkli pieķeras, atlaižas, atkal pieķeras. Reizēm visa tīrītāja svira sāk redzami vibrēt.

Cēlonis var būt veca vai deformēta gumija, taču var būt arī netīrs stikls, nepareizs slotiņas modelis, nepareizi uzstādīts adapteris vai problēma ar tīrītāja sviras leņķi un piespiedienu.

Bosch savā diagnostikas kontrolsarakstā iesaka, piemēram, pēc vējstikla nomaiņas pārbaudīt tīrītāja piespiedienu un leņķi, ja tīrīšanas kvalitāte kļuvusi slikta. Tas ir ļoti labs piemērs, kāpēc jaunas slotiņas ne vienmēr atrisina problēmu.

Ja divi dažādi jaunu slotiņu komplekti vienā un tajā pašā vietā dara tieši to pašu, aizdomas par pašu slotiņu kļūst mazākas. Tad jau jāskatās uz stiklu, sviru un mehānismu.

4. Viena stikla daļa vispār netiek notīrīta

Ja pēc katra gājiena paliek viens nemainīgs neiztīrīts laukums, gumija konkrētajā vietā var nepieskarties stiklam ar nepieciešamo spēku. Tā var būt deformējusies, var būt bojāts slotiņas karkass vai elastīgais elements, bet iespējama arī tīrītāja sviras problēma.

Īpaši svarīgi ir tas, kur šis laukums atrodas. Neliels neiztīrīts stūris pasažiera pusē un plata ūdens josla tieši vadītāja acu priekšā drošības ziņā nav viena un tā pati situācija.

Latvijas tehniskās apskates prasības šajā ziņā ir ļoti skaidras: vējstikla tīrītāju slotiņu gumijas nedrīkst būt bojātas un tām jānodrošina efektīva stikla tīrīšana. Ja bojājums jau ietekmē redzamību, tas nav tikai estētisks sīkums.

5. Gumija ir saplaisājusi, ieplīsusi vai gabals jau karājas nost

Šeit diagnostika kļūst vienkārša. Ja redzami, ka gumijas darba mala ir saplaisājusi, pārplīsusi, atdalījusies vai daļa no tās vairs normāli neturas, slotiņa savu darba mūžu ir pabeigusi.

Šādu slotiņu nav jēgas glābt ar tīrīšanu vai smērvielām. Turklāt bojāta gumija var atklāt cietāku slotiņas konstrukcijas daļu un radīt risku saskrāpēt vējstiklu.

Salīdzinot ar vējstikla cenu, jauns slotiņu komplekts ir ļoti lēta detaļa.

Kāpēc lietū slikta slotiņa šķiet daudz sliktāka tieši naktī?

Dienā neliela ūdens plēve vai svītra reizēm šķiet tikai nepatīkama. Tumsā situācija mainās, jo pretimbraucošo automobiļu lukturi, ielu apgaismojums un atspīdumi izkliedējas pa slapjo vai netīro stiklu.

Tieši tad viena izsmērēta josla var aizsegt daudz vairāk informācijas, nekā vadītājs sagaida. Ceļa apzīmējumi kļūst grūtāk saskatāmi, gājēju silueti pazūd atspīdumos, bet katrs pretimbraucošais lukturis uz mirkli rada lielu gaismas plankumu.

Tāpēc logu tīrītāju kvalitāti nevajadzētu vērtēt tikai saulainā dienā, apsmidzinot stiklu stāvvietā. Īstā pārbaude ir lietus, tumsa un reālā satiksme — tieši situācija, kurā vadītājam laba redzamība ir visvairāk nepieciešama.

Ja interesē, kā lietus un slapjš ceļš ietekmē ne tikai redzamību, bet arī automobiļa patēriņu un braukšanas apstākļus, lasi rakstu “Lietus, pretvējš un slapjš ceļš: cik daudz laikapstākļi palielina degvielas patēriņu?”.

Ziemā slotiņām sākas pavisam cita dzīve

Vasarā galvenie ienaidnieki ir saule, karstums, kukaiņi un netīrumi. Ziemā tiem pievienojas ledus.

Gumija aukstumā kļūst stingrāka, pie slotiņas konstrukcijas var piesalt sniegs un ledus, bet pati darba mala var piesalt pie vējstikla. Ja vadītājs tajā brīdī vienkārši ieslēdz tīrītājus, slodze nonāk ne tikai uz gumiju, bet arī uz svirām, savienojumiem un tīrītāja motoru.

AAA iesaka neizmantot logu tīrītājus smagas sniega kārtas tīrīšanai un nedarbināt tos uz apledojuša stikla. Pareizā secība ir atkausēt stiklu, izmantot skrāpi vai sniega birsti un tikai pēc tam ieslēgt slotiņas.

Kāpēc ar tīrītājiem nevajag stumt sniegu?

Tīrītāju sistēma ir paredzēta ūdens un relatīvi viegla piesārņojuma noņemšanai no stikla. Piecu vai desmit centimetru slapja sniega kārta ir pavisam cita mehāniska slodze.

Ja slotiņas mēģina šo masu pastumt, var ciest gumija, rāmis, svira, savienojumi vai motors. Turklāt zem sniega var atrasties ledus, pār kuru gumija tiek vilkta kā pāri rupjam abrazīvam materiālam.

Tāpēc sniegs vispirms jānotīra ar piemērotu birsti, bet ledus — jāatkausē un jānoņem ar skrāpi. Slotiņas izmanto pēc tam, kad stikls jau ir gatavs normālai tīrīšanai.

Un nekad nelej karstu ūdeni uz sasaluša vējstikla

Doma šķiet vilinoša: slotiņas piesalušas, paņem karstu ūdeni, uzlej un pēc desmit sekundēm viss tīrs. Problēma ir straujā temperatūras starpība.

Karsts ūdens uz ļoti auksta stikla var radīt termisko spriegumu, un īpaši riskants tas kļūst, ja vējstiklā jau ir neliels akmens iesitums vai plaisas sākums. AAA tieši iesaka šādi nerīkoties.

Daudz drošāk izmantot automobiļa atkausēšanas režīmu, ziemas logu šķidrumu vai piemērotu atkausētāju un stikla skrāpi.

Vai ziemā tīrītāju sviras vajag pacelt uz augšu?

Šeit nav tik vienkāršas atbildes kā internetā reizēm izklausās. Pacelta slotiņa nevar piesalt tieši pie stikla, un tas ir acīmredzams ieguvums. Taču tā joprojām var apledot, un paceltu sviru nevajadzētu atlaist tā, lai tā ar atsperi atsistos pret stiklu.

Atsevišķiem automobiļiem slotiņas normālā stāvoklī vispār nevar vienkārši pacelt, jo tās atrodas zem motora pārsega malas. Tad vispirms jāaktivizē servisa pozīcija atbilstoši auto instrukcijai.

Universālāks risinājums ir vējstikla pārsegs, ja gaidāms sniegs vai sasalstošs lietus. Tas samazina ledus daudzumu gan uz stikla, gan ap slotiņām, un no rīta nav jālauž gumija nost no ledus.

Ziemas logu šķidrums ir daļa no tīrītāju sistēmas

Pat labākā slotiņa nespēj izdarīt brīnumu, ja uz stikla ir sāls, smiltis un taukaina ceļa plēve, bet apskalotāja tvertnē nav šķidruma.

Ziemā jāizmanto šķidrums, kura sasalšanas temperatūra ir piemērota gaidāmajiem laikapstākļiem. Ja tvertnē un caurulēs palicis vasaras šķidrums, tas aukstumā var sasalt un vadītājs tieši netīrākajā sezonā paliek bez iespējas nomazgāt stiklu.

Pārejot uz ziemas šķidrumu, praktiski ir izlietot vai atšķaidīt vasaras šķidrumu un pēc uzpildes dažas reizes darbināt apskalotājus, lai ziemas maisījums nonāktu arī caurulēs un sprauslās.

Latvijas tehniskās apskates noteikumi paredz arī to, ka vējstikla apskalotājiem jādarbojas efektīvi. Tātad redzamība ir sistēma: tīrs stikls, strādājošs apskalotājs, pareizs šķidrums un labas slotiņas.

Parastas karkasa, plakanās vai “hibrīda” slotiņas — kura labāka?

Klasiskajām slotiņām ir redzams metāla vai kompozītmateriāla karkass ar vairākiem kustīgiem punktiem, kas sadala piespiedienu pa gumijas garumu. Plakanajām jeb beam tipa slotiņām ārējā karkasa nav — elastīgā konstrukcija un atsperu elementi veido slotiņas izliekumu un piespiedienu.

Hibrīda konstrukcijas mēģina apvienot abu tipu īpašības. Tirgū ir arī ziemai paredzētas slotiņas ar aizsargātu konstrukciju, kuras mazāk cieš no sniega un ledus sakrāšanās kustīgajos savienojumos.

Taču “plakana” automātiski nenozīmē “labāka jebkuram auto”. Svarīgāk ir izvēlēties tieši konkrētajam automobilim paredzētu garumu, stiprinājuma tipu un konstrukciju. Tīrītāja sistēma ir projektēta konkrētai stikla formai un sviras piespiedienam.

Nepareiza izmēra slotiņa var tīrīt pārāk mazu laukumu, iziet ārpus paredzētās zonas, sadurties ar otru slotiņu vai nespēt vienmērīgi piegulēt stiklam.

Kāpēc vadītāja un pasažiera slotiņas bieži nav vienāda garuma?

Tāpēc, ka vējstikls un tīrītāju kustības ģeometrija nav simetriska vienkārša taisnstūra sistēma. Vadītāja pusē ražotājs cenšas nodrošināt maksimāli lielu redzamības laukumu, bet abām slotiņām vienlaikus nedrīkst savstarpēji traucēt.

Tāpēc universālā pieeja “izmērīju veco aptuveni un paņēmu līdzīgu” nav labākā. Pareizo izmēru un stiprinājumu vienkāršāk atrast pēc konkrētā auto modeļa vai detaļu kataloga.

Kāpēc jauna slotiņa pēc nomaiņas tīra sliktāk par veco?

Tas notiek biežāk, nekā varētu domāt. Pirmais iemesls ir nepareizi izvēlēta slotiņa vai adapteris. Otrais — nepareiza montāža. Trešais — problēma vispār nav bijusi vecajā slotiņā.

Ja uz stikla atrodas taukaina plēve vai pārklājuma atliekas, jauna gumija brauks pa to pašu virsmu. Ja tīrītāja svira ir saliekta vai tai vairs nav pareizs piespiediens, arī jaunā slotiņa nevarēs vienmērīgi piegulēt.

Vēl viena praktiska kļūda ir montāžas laikā atstāt aizsargplēvi vai nepareizi nofiksēt adapteri. Tāpēc pēc nomaiņas pirms braukšanas lietū vienmēr pārbaudi, vai slotiņa droši nostiprināta un normāli strādā visā gājiena zonā.

Vai drīkst mainīt tikai vienu priekšējo slotiņu?

Tehniski — protams, ja bojāta ir tikai viena. Taču, ja abas tika uzstādītas vienā laikā un gadiem strādājušas vienādos apstākļos, ļoti bieži loģiski ir mainīt abas kopā.

Pretējā gadījumā var izveidoties dīvaina situācija: vadītāja pusē stikls perfekti tīrs, bet pasažiera pusē paliek izsmērēta ūdens plēve. Tā var nebūt tieši vadītāja acu priekšā, tomēr pasliktina kopējo redzamību un arī pasažiera puses spoguļa apkārtnes uztveri.

Aizmugurējo tīrītāju savukārt vadītāji mēdz aizmirst gadiem, līdz gumija praktiski sadalās. Hečbekam, universālim un SUV aizmugurējais stikls slapjā laikā mēdz kļūt netīrs ļoti ātri, tāpēc arī šo slotiņu ir vērts pārbaudīt reizē ar priekšējām.

Vai vecu slotiņu var “atjaunot” ar slīpēšanu, griešanu vai ķīmiju?

Internetā var atrast dažādus padomus — pārgriezt gumijas malu ar īpašu instrumentu, apstrādāt to ar ķīmiju, ieeļļot vai citādi mēģināt atgūt sākotnējo elastību.

Tīrītāja gumijas notīrīšana no netīrumiem ir pilnīgi saprātīga apkope. Taču fiziski novecojušu, saplaisājušu vai deformētu gumiju nevar padarīt jaunu ar brīnumlīdzekli.

Turklāt jebkurš produkts, kas atstāj uz gumijas vai stikla taukainu plēvi, var panākt pretēju efektu un vēl vairāk pasliktināt tīrīšanu.

Tā ir salīdzinoši lēta drošības detaļa, tāpēc brīdī, kad gumija fiziski nolietojusies, daudz saprātīgāka ir pareiza nomaiņa.

8 pazīmes, ka slotiņas jau ir laiks mainīt

1. Pastāvīgas svītras. Tās neizzūd arī pēc stikla un gumijas kārtīgas notīrīšanas.
2. Neiztīrīts laukums. Viena stikla daļa katrā gājienā paliek slapja.
3. Gumija ir saplaisājusi vai ieplīsusi. Te vairs nav nepieciešams gaidīt papildu simptomus.
4. Slotīte lec vai grab. Ja stikls un gumija tīri, iespējama slotiņas deformācija vai sviras problēma.
5. Pastāvīga čīkstēšana uz slapja stikla. Gumija var būt sacietējusi vai bojāta.
6. Lietū redzamība kļuvusi acīmredzami sliktāka. Īpaši bīstami tas ir tumsā.
7. Gumijas mala ir viļņaina vai deformēta. Tā vairs vienmērīgi nepieguļ stiklam.
8. Vecumu vairs neatceries. Ja slotiņas jau sen nav pārbaudītas un tīra viduvēji, ir labs brīdis tās rūpīgi apskatīt un vajadzības gadījumā nomainīt.

7 kļūdas, kas slotiņas sabojā ātrāk

1. Darbināt tās uz apledojuša stikla. Ledus bojā gumijas darba malu.
2. Ar tīrītājiem stumt smagu sniegu. Slodze nonāk arī uz motoru un mehānismu.
3. Raut piesalušu slotiņu no stikla. Gumiju var ieplēst vai izraut no konstrukcijas.
4. Ilgi darbināt uz gandrīz sausa stikla. Pieaug berze un nodilums.
5. Nekad netīrīt pašas gumijas. Netīrumi uz darba malas pasliktina tīrīšanu un var palielināt nodilumu.
6. Atstāt uz stikla lapas, smiltis un rupjus netīrumus. Slotiņa tos velk pāri stiklam un savai gumijai.
7. Uzstādīt nepareizu slotiņu. Nepareizs izmērs, adapters vai konstrukcija var radīt sliktu kontaktu un mehāniskas problēmas.

Piecu minūšu pārbaude pirms rudens un ziemas

Mini tests: jāmaina vai vēl var glābt?

Ja tieši šī ir tava problēma, plašāks ceļvedis ir rakstā “Auto stikli aizsvīst vai sasalst no iekšpuses: kā ātri atgūt redzamību un atrast mitruma cēloni?”.

Mīti un patiesība

Biežāk uzdotie jautājumi

Secinājums

Logu tīrītāju slotiņas ir viena no lētākajām detaļām automobilī, taču to nozīme kļūst skaidra tieši tajā brīdī, kad apstākļi ir vissliktākie. Saulainā dienā var mēnešiem nepamanīt, ka gumija jau ir cieta. Tad pienāk tumšs rudens vakars, sākas stiprs lietus, pretī brauc automobiļi ar ieslēgtiem lukturiem, un viena izsmērēta josla pēkšņi vairs nešķiet sīkums.

Tomēr arī princips “svītra = uzreiz jaunas slotiņas” nav perfekts. Vējstikls un tīrītāji strādā kā viena sistēma. Ja stikls ir pārklāts ar taukainu ceļa plēvi, vasku, kukaiņu atliekām vai sveķiem, jauna slotiņa brauks pa tieši to pašu netīrumu. Ja svirai nav pareizs piespiediens, laba gumija viena pati to neizlabos.

Tāpēc vispirms notīri stiklu un gumijas. Pārbaudi, vai slotiņa nav saplaisājusi vai deformēta. Pārliecinies, ka apskalotājs strādā un tvertnē ir sezonai piemērots šķidrums. Tad paskaties, kādu laukumu tīrītājs reāli atstāj pēc katra gājiena.

Ja pēc šīs pārbaudes redzamība joprojām ir slikta, nav jēgas gaidīt vēl trīs mēnešus tikai tāpēc, ka slotiņai “vēl nav gads”. Apmēram seši līdz divpadsmit mēneši ir tikai orientieris. Redzamības kvalitāte ir galvenais kritērijs.

Ziemā svarīgākais ir nepārvērst tīrītājus par sniega lāpstu un ledus skrāpi. Piesalušu slotiņu neieslēdz, nerauj ar spēku un nelej uz vējstikla karstu ūdeni. Vispirms atkausē un notīri stiklu, tikai pēc tam liec tīrītājiem darīt to darbu, kuram tie patiesībā paredzēti.

Un, ja pilnīgi jaunas slotiņas uz tīra stikla turpina čīkstēt, lēkāt vai atstāt lielus neiztīrītus laukumus, turpmākā detaļu pirkšana uz labu laimi vairs nav laba diagnostika. Tad jāskatās uz stiprinājumu, sviras leņķi, piespiedienu un pašu mehānismu.

Labs logu tīrītājs ir detaļa, par kuru vadītājam brauciena laikā vispār nevajadzētu domāt. Tas vienkārši izdara savu gājienu un uz sekundi padara pasauli aiz stikla skaidru. Brīdī, kad katrs gājiens liek skatīties caur jaunām svītrām un atspīdumiem, slotiņa savu vienkāršo, bet ļoti svarīgo darbu vairs nepilda.

Vadītāja īsais secinājums: slotiņām nav viena maģiska nomaiņas datuma. Aptuveni 6–12 mēneši ir labs pārbaudes orientieris, taču svarīgākais ir rezultāts. Vispirms notīri stiklu un gumiju. Ja pēc tam paliek svītras, neiztīrīti laukumi, čīkstēšana vai gumija ir saplaisājusi, maini slotiņas. Ziemā nekad nelieto tās kā ledus skrāpi vai sniega lāpstu. Redzamība lietū un tumsā ir daudz svarīgāka par mēģinājumu no vienas lētas gumijas izspiest vēl pēdējos trīs mēnešus.