Vai auto kondicionieris jāieslēdz arī ziemā? Kāpēc A/C noder arī tad, kad ārā ir auksts

Ir novembra rīts. Ārā ir +3 °C, līst smalks lietus, uz paklājiņiem no apaviem nonāk ūdens, salonā sēž četri cilvēki, un pēc dažām minūtēm vējstikla apakšējā mala sāk pārklāties ar vieglu miglu. Vadītājs palielina ventilatora ātrumu un temperatūru, taču stikls tīrās gausi. Tad pasažieris nospiež A/C pogu, un vadītājs tūlīt jautā: “Kāpēc tu ziemā slēdz kondicionieri? Salonā taču jau tā ir auksts.”

Šis ir viens no tiem auto paradumiem, kas šķiet pilnīgi loģisks, kamēr neiedziļinās tajā, ko klimata kontroles sistēma patiesībā dara. Ikdienas valodā kondicionieris gandrīz vienmēr asociējas ar vasaru: ārā +30 °C, salons sakarsis, nospiežam A/C un gaidām vēsu gaisu. Tāpēc rudenī poga tiek izslēgta un dažiem autovadītājiem paliek neaiztikta līdz pat maijam.

Taču automobiļa kondicionēšanas sistēmas uzdevums nav tikai padarīt gaisu aukstāku. Viena no tās ļoti praktiskajām īpašībām ir mitruma samazināšana. Tieši tāpēc A/C var būt ļoti noderīgs arī vēsā, slapjā rudens dienā vai ziemā, kad galvenā problēma nav karstums salonā, bet aizsvīduši stikli.

Ziemā kondicionieris nav vajadzīgs tāpēc, lai salonā kļūtu vēl aukstāks. Tas bieži ir vajadzīgs tāpēc, lai salonā kļūtu sausāks.

Kondicionieris un apsilde nav pretinieki

Viena no izplatītākajām kļūdām ir domāt, ka automobiļa apsilde un kondicionieris nevar darboties vienlaikus. Ikdienas loģika šķiet vienkārša: sildītājs taisa siltu gaisu, kondicionieris — aukstu, tātad abu ieslēgšana vienlaikus ir enerģijas izšķērdēšana.

Patiesībā klimata sistēma var izmantot abus procesus dažādiem uzdevumiem. Kondicionēšanas sistēma palīdz samazināt gaisa mitrumu, savukārt apsildes sistēma pēc tam nodrošina vēlamo temperatūru. Rezultāts nav obligāti auksts gaiss. Rezultāts var būt silts un vienlaikus sausāks gaiss, kas tiek pūsts uz vējstikla.

Tieši šī kombinācija ir ļoti vērtīga rudenī un ziemā. Lai stikls ātri attīrītos no kondensāta, nepietiek tikai ar ļoti karstu gaisu. Jāmazina arī mitrums, kas atrodas salonā un nepārtraukti kondensējas uz vēsās stikla virsmas.

Kāpēc logi ziemā vispār aizsvīst?

Lai saprastu kondicioniera lomu, vispirms jāatbild uz vienkāršu jautājumu: no kurienes automašīnā rodas tik daudz mitruma? Atbilde ir — gandrīz no visa, ko ziemā ienesam salonā.

Cilvēks elpojot izdala mitrumu. Slapjš mētelis žūst. Sniegs uz zābakiem izkūst un paliek gumijas paklājiņā. Bērns iekāpj salonā ar slapjiem cimdiem. Suns pēc pastaigas lietū apsēžas aizmugurē. Durvis tiek atvērtas slapjā laikā, un mitrais āra gaiss nonāk salonā. Ja automašīnai ir ūdens noplūde, slapjš salona filtrs vai mitrs paklājs zem apšuvuma, mitruma daudzums var kļūt vēl lielāks.

Kad šis mitrais gaiss saskaras ar aukstu stiklu, ūdens tvaiks kondensējas sīkos pilienos. Vadītājs tos redz kā miglainu, pelēcīgu slāni uz vējstikla. Jo vairāk pasažieru un mitruma, jo ātrāk tas notiek.

Tādēļ aizsvīdis vējstikls nav vienkārši “auksts stikls”. Tas ir mitruma, temperatūras un ventilācijas jautājums.

Ja tavā automobilī stikli regulāri aizsvīst ļoti stipri vai pat ziemā sasalst no iekšpuses, problēmu nevajadzētu reducēt tikai uz klimata pogām. Mums ir atsevišķs plašs ceļvedis “Auto stikli aizsvīst vai sasalst no iekšpuses: kā ātri atgūt redzamību un atrast mitruma cēloni?”, kur detalizēti apskatīti slapji paklāji, salona filtrs, recirkulācija un iespējamās ūdens noplūdes.

Kas notiek, nospiežot A/C pogu?

Klasiskā automobiļa kondicionēšanas sistēmā dzesētājviela cirkulē slēgtā kontūrā starp kompresoru, kondensatoru, iztvaicētāju un citiem sistēmas elementiem. Gaiss, kas plūst caur auksto iztvaicētāju, atdziest, un daļa tajā esošā mitruma kondensējas uz iztvaicētāja virsmas. Ūdens tiek novadīts ārā pa drenāžu.

Vasarā autovadītājs visvairāk jūt pirmo rezultātu — gaiss kļūst vēsāks. Rudenī un ziemā mums var būt svarīgāks otrais rezultāts — gaiss kļūst sausāks.

Pēc tam šis sausākais gaiss klimata sistēmā var tikt uzsildīts. Tāpēc no ventilācijas atverēm vari saņemt siltu gaisu, lai gan A/C indikators ir ieslēgts. Tas nav sistēmas absurds un nav “vienlaikus sildīt un dzesēt bez jēgas”. Klimata kontrole izmanto dažādus sistēmas elementus, lai panāktu vajadzīgo temperatūru un mitruma līmeni.

Kāpēc daudzos auto A/C ieslēdzas pats, kad izvēlies vējstikla atkausēšanu?

Daudzi autovadītāji to pirmo reizi pamana nejauši. Ieslēdz vējstikla atkausēšanas režīmu, ventilators palielina ātrumu, gaisa plūsma tiek novirzīta uz stiklu un vienlaikus iedegas A/C indikators. Dažos auto recirkulācija automātiski izslēdzas un sistēma sāk ņemt svaigu gaisu no ārpuses.

Tas nav nejaušs ražotāja lēmums. Atkausēšanas un atsvīdināšanas režīma galvenais uzdevums ir pēc iespējas ātrāk atjaunot redzamību, un sausāks gaiss to palīdz panākt efektīvāk.

Tāpēc, ja automobilim ir automātiskā klimata kontrole, bieži vien visgudrākais variants ir nevis mēģināt manuāli pārspēt sistēmu ar desmit dažādām pogu kombinācijām, bet izmantot ražotāja paredzēto DEFROST/DEMIST režīmu un ļaut automobilim pašam vadīt kompresoru, ventilatoru un gaisa plūsmu.

Bet ārā ir −10 °C. Vai kondicionieris tiešām tajā brīdī darbojas?

Ne obligāti. Šī ir viena no svarīgākajām niansēm, kuru bieži izlaiž interneta padomos “ziemā vienmēr turi A/C ieslēgtu”.

Daudzi automobiļi pie ļoti zemas āra temperatūras kompresoru neaktivizē. Konkrētā robeža atšķiras starp modeļiem — vienam tā var būt ap nulli, citam daži grādi virs vai zem tās. To nosaka sistēmas konstrukcija un ražotāja vadības loģika.

Turklāt dažos automobiļos A/C pogas indikators var palikt iedegts arī tad, kad elektronika kompresoram konkrētajos apstākļos neļauj darboties. Citiem indikatora uzvedība ir citāda.

Tāpēc nav jēgas ziemā klausīties motortelpā un nervozi gaidīt, kad “beidzot ieslēgsies kondicionieris”. Ja sistēma ir darba kārtībā, automobiļa vadības bloks pats lemj, kad kompresora darbība ir pieļaujama un vajadzīga.

A/C poga dod sistēmai atļauju izmantot kondicionēšanu. Tā nav pavēle kompresoram par katru cenu darboties jebkurā āra temperatūrā.

Vai ziemā A/C vajag turēt ieslēgtu visu laiku?

Universālas prasības “obligāti 24 stundas diennaktī” nav. Daudziem auto ar automātisko klimata kontroli ļoti saprātīga pieeja ir atstāt sistēmu AUTO režīmā un ļaut elektronikai pašai pārvaldīt kompresoru, gaisa temperatūru, recirkulāciju un ventilatora ātrumu.

Ja tev ir vienkārša manuālā klimata sistēma, A/C īpaši noder slapjās un mitrās dienās, kad logi mēdz svīst. Savukārt sausā, aukstā dienā, kad redzamība ir perfekta un sistēma pati kompresoru tik un tā neaktivizētu, nav jāuzskata, ka esi izdarījis kaut ko nepareizu tikai tāpēc, ka A/C indikators nav ieslēgts.

Svarīgāka par konkrētas pogas reliģisku lietošanu ir otra lieta — neatstāt kondicionēšanas sistēmu pilnīgi nelietotu uz ļoti ilgu laiku. Bosch Car Service iesaka sistēmu izmantot visu gadu un vismaz aptuveni 10 minūtes reizi mēnesī, lai palīdzētu uzturēt blīvslēgu eļļošanu un sistēmas darbspēju.

Kāpēc ilgstoša nelietošana sistēmai nav ideāla?

Kondicionēšanas sistēmā kopā ar dzesētājvielu cirkulē arī kompresora eļļa. Regulāra sistēmas darbība palīdz eļļai cirkulēt un uzturēt dažādus sistēmas elementus un blīvējumus tiem paredzētajā režīmā.

Tāpēc doma “es kondicionieri nelietošu astoņus mēnešus, lai tas nenolietotos” nav tik vienkārša, kā šķiet. Mehāniskām sistēmām ilgstoša pilnīga neizmantošana ne vienmēr ir saudzīgākais režīms.

Tas nenozīmē, ka kompresors sabojāsies, ja vienu ziemu A/C neieslēgsi. Taču regulāra sistēmas izmantošana ir normāla tās ekspluatācijas daļa, nevis kaut kas tāds, no kā būtu jābaidās.

Vai kondicionieris ziemā palielina degvielas patēriņu?

Ja automobilim ir iekšdedzes dzinējs un A/C kompresoru mehāniski piedzen motors, kompresora darbībai ir nepieciešama enerģija. Tātad teorētiski un praktiski kondicionēšana var palielināt degvielas patēriņu.

Taču ziemas situācijā nevajadzētu automātiski pārnest vasaras loģiku. Pirmkārt, kompresors var nedarboties nepārtraukti. Otrkārt, pie ļoti zemas temperatūras elektronika to var vispār neaktivizēt. Treškārt, klimata sistēmas galvenais mērķis tajā brīdī var būt redzamība, nevis komforta greznība.

Ja stikli aizsvīst, mēģinājums ietaupīt degvielu, izslēdzot A/C un desmit minūtes braucot ar sliktu redzamību, ir absurds kompromiss. Degvielas ekonomija nekad nav vērtīgāka par iespēju skaidri redzēt gājēju pie pārejas.

Par kondicioniera ietekmi tieši vasaras apstākļos mums jau ir atsevišķs detalizēts salīdzinājums “Kondicionieris vai atvērti logi: kas patērē vairāk degvielas vasarā?”.

Kā ir ar hibrīdiem un elektroauto?

Ne visiem mūsdienu automobiļiem kondicioniera kompresoru piedzen dzinēja siksna. Daudzos hibrīdos un elektroauto tiek izmantots elektrisks kompresors, kas var darboties neatkarīgi no iekšdedzes dzinēja griešanās.

Tas maina enerģijas ceļu, bet neatceļ fiziku. Kondicionēšana joprojām prasa enerģiju — tikai elektroauto tā tiek ņemta no augstsprieguma baterijas, bet hibrīdā konkrētais enerģijas avots un sistēmas darbības režīms ir atkarīgs no konstrukcijas.

Turklāt daudziem elektrificētiem automobiļiem klimata kontrole ir daudz sarežģītāka par klasisko “sildītājs plus kondicionieris”. Var būt siltumsūknis, elektriski sildītāji, baterijas termoregulācija un dažādas enerģijas atgūšanas stratēģijas. Tāpēc universāls padoms “izslēdz A/C, un vienmēr ietaupīsi tieši tik un tik procentus” šādiem auto nav nopietns.

Kā visātrāk notīrīt aizsvīdušu vējstiklu?

Ja redzamība jau ir slikta, nevajag eksperimentēt ar ekonomiskāko klimata iestatījumu. Izmanto automobiļa paredzēto vējstikla atsvīdināšanas vai atkausēšanas režīmu. Daudzos auto tas automātiski palielina ventilatora jaudu, novirza gaisu uz stiklu, ieslēdz A/C, izvēlas svaigā gaisa padevi un nepieciešamības gadījumā maina temperatūru.

Manuālā sistēmā praktiska secība parasti ir šāda:

Ja pēc atsvīdināšanas stikli tūlīt atkal kļūst balti, tā jau ir norāde, ka salonā mitruma ir pārāk daudz vai gaisa apmaiņa nav pietiekama.

Kāpēc recirkulācija ziemā var situāciju padarīt sliktāku?

Recirkulācijas režīms nozīmē, ka klimata sistēma lielā mērā atkārtoti izmanto salonā esošo gaisu, nevis nepārtraukti ņem svaigu gaisu no ārpuses. Vasarā tas ir ļoti noderīgi, jo ļauj ātrāk atdzesēt jau daļēji atdzesētu salona gaisu.

Ziemā ilgstoša recirkulācija var radīt pretēju problēmu. Pasažieri turpina elpot, slapjais apģērbs turpina žūt, bet mitrums paliek salonā. Rezultātā stikli var sākt svīst arvien intensīvāk.

Tieši tāpēc daudzi automobiļi vējstikla atsvīdināšanas režīmā recirkulāciju automātiski atslēdz. Sistēma grib izvadīt mitro salona gaisu un aizstāt to ar svaigu.

Vai ziemā A/C vispār vajadzīgs, ja logi nesvīst?

Ja salona mitrums ir zems, logi ir pilnīgi tīri un automobilim ir vienkārša manuālā klimata sistēma, nav nepieciešams katrā braucienā ieslēgt A/C tikai principa pēc. Galvenais iemesls regulārai izmantošanai ir uzturēt sistēmu darbībā un nepieļaut mēnešiem ilgu pilnīgas neizmantošanas periodu.

Ar automātisko klimata kontroli situācija ir vēl vienkāršāka. Daudziem auto visērtāk ir izvēlēties vajadzīgo temperatūru, atstāt sistēmu AUTO režīmā un ļaut vadības blokam izlemt, kad kompresors patiešām nepieciešams.

Tas ir daudz jēgpilnāk nekā visu ziemu katrā krustojumā skatīties uz A/C lampiņu un mēģināt ar roku optimizēt procesu, kuru automobiļa elektronika jau pārvalda simtiem reižu minūtē.

Kas notiek, ja kondicionieris ziemā vispār nepalīdz pret logu svīšanu?

Ja ārā nav ļoti auksts, A/C sistēmai vajadzētu būt iespējai darboties, bet aizsvīdušu stiklu atsvīdināšana tik un tā ir neparasti lēna, nevajadzētu uzreiz secināt, ka “tā visiem auto ir ziemā”.

Problēma var būt citur. Iespējami vairāki scenāriji:

• A/C sistēmā ir nepietiekams dzesētājvielas daudzums vai noplūde;
• kompresors vai tā vadība nedarbojas pareizi;
• salona filtrs ir ļoti netīrs un gaisa plūsma vāja;
• salonā ir pārmērīgs mitruma avots;
• aizsērējusi drenāža;
• klimata sistēmā ir citas vadības vai mehāniskas problēmas.

Īpaši svarīgs signāls ir situācija, kad vasarā kondicionieris vairs pienācīgi nedzesē un mitrā rudenī arī nepalīdz sausēt gaisu. Tad sistēmas pārbaude ir daudz saprātīgāka par mēģinājumu gadiem kompensēt problēmu ar maksimālu ventilatoru.

Vai nepatīkama smaka nozīmē, ka kondicionieris bojāts?

Ne obligāti. Ja pēc A/C vai ventilācijas ieslēgšanas salonā parādās mitra pagraba, slapjas lupatas vai pelējuma smaka, bieži problēma saistīta ar mitrumu, netīrumiem un mikroorganismu veidošanos iztvaicētāja un ventilācijas sistēmas zonā.

Situāciju var pasliktināt arī vecs vai slapjš salona filtrs. Tādēļ klimata sistēmas uzturēšanā nav runa tikai par dzesētājvielas papildināšanu. Jāpārbauda arī filtrs, drenāža, iztvaicētāja tīrība un sistēmas kopējā darbība.

Ja smaka atkārtojas katru reizi, kad ieslēdz ventilāciju vai A/C, gaisa atsvaidzinātājs problēmu tikai nomaskēs. Cēlonis jānovērš tur, kur mitrums un netīrumi uzkrājas.

Vai kondicionierim “jāpilda freons” katru gadu?

Arī šeit bieži dzird pārāk vienkāršu padomu: “Katru pavasari vienkārši uzpildi kondicionieri.” Pareizāk būtu runāt par sistēmas pārbaudi, nevis automātisku vielas pieliešanu bez diagnozes.

Automobiļu A/C sistēmās izmanto konkrētam modelim paredzētu dzesētājvielu, un dažādu paaudžu automobiļiem tā var būt atšķirīga. Sistēmas apkope jāveic ar atbilstošu aprīkojumu un pareizu dzesētājvielas daudzumu.

Ja sistēma īsā laikā atkal zaudē ievērojamu darbspēju, daudz svarīgāk ir atrast noplūdi nekā regulāri papildināt dzesētājvielu un cerēt, ka problēma pazudīs pati.

5 situācijas, kurās ziemā A/C ir īpaši noderīgs

Ko darīt, ja salonā visu laiku ir pārāk mitrs?

Kondicionieris ir labs instruments mitruma kontrolei, taču tas nedrīkst kļūt par līdzekli, ar kuru mēnešiem maskē īstu ūdens problēmu. Ja pēc katra lietus paklājs ir slapjš, bagāžnieka nišā krājas ūdens vai no rītiem stikli ir pilnīgi slapji no iekšpuses, nepieciešams meklēt cēloni.

Pārbaudi, vai gumijas paklājiņos nekrājas izkusis sniegs. Izņem slapjus priekšmetus no salona. Pārbaudi salona filtru. Pievērs uzmanību durvju, lūkas un bagāžnieka blīvējumiem. Ja ir aizdomas par noplūdi zem apšuvuma, problēmu nevajadzētu atlikt, jo ilgstošs mitrums var bojāt ne tikai komfortu, bet arī radīt koroziju, pelējumu un problēmas ar elektroniku.

Un kā ir ar apsildi — vai tā pati jau neizžāvē salonu?

Siltāks gaiss spēj saturēt vairāk ūdens tvaika, tāpēc apsilde noteikti palīdz. Tā uzsilda arī stiklu, samazinot kondensācijas iespēju uz tā virsmas. Taču sildīšana pati par sevi neizvada ūdeni no automobiļa.

Lai mitrums patiešām pamestu salonu, nepieciešama gaisa apmaiņa. Savukārt A/C var palīdzēt mitrumu kondensēt un novadīt no gaisa. Tāpēc laba ventilācija, svaigs gaiss, apsilde un kondicionēšana nav savstarpēji konkurējoši risinājumi — tie kopā veido normāli strādājošu klimata sistēmu.

Par dažādu ziemas apsildes patērētāju ietekmi uz degvielu vairāk vari lasīt rakstā “Auto apsilde ziemā: kā tā ietekmē degvielas patēriņu?”.

7 dienu eksperiments: paskaties, kas notiek ar taviem logiem

Ja visu ziemu esi braucis ar izslēgtu A/C un stikli mēdz svīst, vari ļoti vienkārši pārbaudīt atšķirību savā automobilī. Te nav nepieciešami laboratorijas instrumenti — pietiek vienu nedēļu apzināti vērot klimata sistēmas darbību.

Eksperimenta mērķis nav pierādīt, ka kondicionierim obligāti jādarbojas katru sekundi. Mērķis ir saprast, kā konkrētā automobiļa klimata sistēma visefektīvāk nodrošina tīrus logus un patīkamu salonu.

Mīti un patiesība

Biežāk uzdotie jautājumi

Vienkārša ziemas klimata kontroles shēma

Secinājums

Kondicioniera poga automobilī nav sezonāls slēdzis ar diviem gada režīmiem — “vasarā ieslēgts, ziemā aizmirsts”. Mūsdienu klimata sistēmas uzdevums ir daudz plašāks par vienkāršu salona dzesēšanu.

Mitrā rudens vai ziemas dienā A/C vērtīgākā īpašība var būt nevis temperatūras pazemināšana, bet gaisa sausināšana. Kopā ar apsildi un svaiga gaisa padevi tas palīdz ātrāk atgūt tīru vējstiklu un uzturēt salonā patīkamāku klimatu.

Vienlaikus nav nepieciešams pārvērst A/C lietošanu par vēl vienu autovadītāja reliģiju. Ļoti zemā temperatūrā automobilis pats var neļaut kompresoram darboties. Automātiskajai klimata kontrolei bieži vislabāk vienkārši ļaut darīt savu darbu. Savukārt manuālā sistēmā A/C īpaši noderēs mitrās dienās un brīžos, kad stikli sāk svīst.

Svarīgi ir arī neatstāt sistēmu pilnībā novārtā mēnešiem ilgi. Periodiska izmantošana visa gada garumā ir normāla kondicionēšanas sistēmas ekspluatācija, nevis kaut kas tāds, kas to “iztērē”.

Un, ja ziemā salonā vienmēr ir tik mitrs, ka bez maksimāla A/C stiklus nav iespējams noturēt tīrus, tad jautājums vairs nav tikai par pareizo pogu. Iespējams, automobilī ir slapjš filtrs, mitri paklāji, drenāžas problēma vai pat ūdens noplūde, kurai nepieciešams atrast īsto cēloni.

Labs klimats salonā sākas nevis ar vienas pogas ieslēgšanu vai izslēgšanu, bet ar izpratni par to, ko sistēma mēģina panākt: pareizu temperatūru, pietiekamu gaisa apmaiņu, zemāku mitrumu un, pats svarīgākais, tīru redzamību caur stikliem.

Vadītāja īsais secinājums: ziemā no A/C nav jābaidās. Izmanto to, kad salonā ir mitrs vai sāk svīst stikli, ļauj automātiskajai klimata kontrolei pašai vadīt kompresoru un neatstāj kondicionēšanas sistēmu nelietotu visu auksto sezonu. Ja automobilis pie liela sala kompresoru neieslēdz, tas daudzos modeļos ir normāli — elektronika pati zina, kad sistēmai ir droši un lietderīgi darboties.