Kāpēc borta dators rāda mazāku degvielas patēriņu nekā sanāk pēc čeka?

Borta dators pēc brauciena rāda vidējo degvielas patēriņu 6,3 l/100 km. Tu iebrauc degvielas uzpildes stacijā, piepildi bāku, paskaties nobrauktos kilometrus un pārrēķini patēriņu pats. Sanāk 6,9 l/100 km.

Nākamajā reizē situācija atkārtojas. Panelī 6,4, bet pēc čeka — 6,8. Rodas loģisks jautājums: kurš no abiem skaitļiem ir pareizais?

Daudzi autovadītāji šajā brīdī secina, ka automobilis vienkārši “melo”. Dažreiz borta dators tiešām var sistemātiski rādīt nedaudz optimistiskāku rezultātu, taču starpības iemesls ne vienmēr atrodas automobilī. Arī populārā pilnas bākas metode nav laboratorijas mērījums.

Degvielas pistole var atslēgties citā brīdī, automobilis var stāvēt citā slīpumā, bākā var būt vairāk putu, bet nobraukuma un uzpildītā degvielas daudzuma neliela kļūda ļoti ātri pārvēršas vairākās desmitdaļās litra uz 100 kilometriem.

Ja panelis rāda 6,3 l/100 km, bet pēc viena čeka sanāk 6,9 l/100 km, tas vēl nepierāda ne bojājumu, ne nepareizu degvielas uzpildi. Vispirms vajag salīdzināt vairākas bākas.

Kā borta dators vispār zina, cik degvielas auto patērē?

Automobilī nav maza cilvēka, kurš ar mērtrauku skaita katru izlietoto degvielas mililitru. Mūsdienu automobiļa vadības sistēma pati kontrolē dzinēja darbību un tai ir pieejama liela daļa informācijas, kas nepieciešama degvielas patēriņa aprēķināšanai.

Atkarībā no konkrētās konstrukcijas vadības blokam var būt pieejama informācija par iesmidzināšanas ilgumu, degvielas padeves parametriem, motora apgriezieniem, gaisa daudzumu, nobraukto attālumu un citiem lielumiem.

No šiem datiem tiek aprēķināts momentānais un vidējais degvielas patēriņš.

Vienkāršs piemērs: borta dators pret čeku

Pieņemsim, ka pēc iepriekšējās pilnās uzpildes esi nobraucis 720 kilometrus.

Nākamajā reizē līdz pilnai bākai iepildi 49,5 litrus.

Mūsu piemērā:

49,5 ÷ 720 × 100 = 6,88 l/100 km.

Noapaļojot — 6,9 l/100 km.

Taču automobilis tajā pašā periodā rāda 6,4 l/100 km.

No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka panelis kļūdās par 0,5 l/100 km. Taču pirms secinājuma izdarīšanas jāpaskatās, cik precīzi bija abi mērījumi.

Pilna bāka ne vienmēr nozīmē tieši to pašu degvielas līmeni

Šis ir viens no svarīgākajiem iemesliem, kāpēc viena uzpilde var dot pārsteidzošu rezultātu.

Degvielas pistole automātiski atslēdzas, kad sistēma sajūt degvielu un tvaikus noteiktā līmenī. Taču katru reizi tas var notikt mazliet citādi.

Rezultātu var ietekmēt:

• degvielas pistoles ievietošanas leņķis;
• uzpildes ātrums;
• degvielas putošana;
• automobiļa slīpums;
• degvielas temperatūra;
• bākas un tās ventilācijas sistēmas konstrukcija.

Ja vienā reizē pistole atslēdzas mazliet agrāk, bet nākamajā bākā ielej par vienu vai diviem litriem vairāk, visa šī starpība nonāk tavā aprēķinā.

Kāpēc nevajag pēc pistoles atslēgšanās turpināt liet līdz pašai malai?

Daži autovadītāji, mēģinot iegūt “precīzi pilnu” bāku, pēc automātiskās pistoles atslēgšanās turpina spiest degvielu iekšā pa mazam daudzumam.

Patēriņa mērīšanai tas nav obligāti nepieciešams. Svarīgāka ir vienāda metode katrā uzpildē.

Turklāt pārpildīt bāku nav laba ideja, jo degvielas sistēmā ir paredzēta vieta izplešanās un tvaiku kontroles procesiem. Benzīna automobiļiem īpaši svarīga ir arī degvielas tvaiku kontroles jeb EVAP sistēmas normāla darbība.

Praktiskāk ir izvēlēties vienkāršu principu: katru reizi uzpildi līdz pirmajai automātiskajai pistoles atslēgšanās reizei un necenties bāku mākslīgi piepildīt līdz kakliņa augšai.

Arī nobrauktie kilometri var nebūt absolūti precīzi

Formulā ir divi skaitļi: litri un kilometri. Ja kļūda ir jebkurā no tiem, mainās arī gala rezultāts.

Automobilis nobraukto attālumu aprēķina pēc riteņu kustības un sistēmas kalibrācijas. Rezultātu var ietekmēt riteņu faktiskais apkārtmērs.

To savukārt var mainīt:

• cits riepu izmērs;
• atšķirīgs protektora dziļums;
• riepu spiediens;
• neatbilstoši riteņi;
• konkrētā automobiļa kalibrācija.

Parasti šo faktoru nevajag dramatizēt, taču, ja mēģini izskaidrot dažus procentus lielu starpību, arī nobraukuma mērījums ir daļa no kopējā attēla.

Kāpēc borta dators var būt optimistiskāks?

Borta dators izmanto aprēķinu modeli un automobiļa vadības sistēmas datus. Šī sistēma var būt ļoti precīza, taču tā nav pilnīgi neatkarīga laboratorijas degvielas plūsmas mērīšanas iekārta.

SAE publicētā pētījumā, kurā tika analizēti modernu automobiļu iebūvētās degvielas patēriņa monitoringa dati, ilgtermiņa degvielas daudzuma novirze WLTC laboratorijas testos palika zem 5%, bet atsevišķos ceļa apstākļos nedaudz pārsniedza šo līmeni.

Tas parāda divas lietas vienlaikus:

1. mūsdienu automobiļa elektronika degvielas daudzumu var novērtēt diezgan precīzi;
2. dažu procentu atšķirība starp elektronisko aprēķinu un neatkarīgu mērījumu tomēr ir iespējama.

Turklāt vadītājam instrumentu panelī redzamais vidējā patēriņa rādījums nav obligāti tas pats datu slānis, ko izmanto regulatīvajai iebūvētā degvielas patēriņa uzraudzībai. Konkrētais risinājums atkarīgs no automobiļa ražotāja un modeļa.

Noapaļošana arī rada starpību

Panelis parasti nerāda bezgalīgi precīzu skaitli.

Ja reālais automobiļa aprēķinātais vidējais ir, piemēram, 6,44 l/100 km, panelis var rādīt 6,4. Ja nākamajā brīdī rezultāts ir 6,46, tas var jau parādīties kā 6,5.

Viena desmitdaļa pati par sevi nav liela, taču, salīdzinot divas dažādas mērīšanas metodes, arī noapaļošana pievienojas kopējai starpībai.

Svarīgi pareizi atiestatīt borta datoru

Vēl viena ļoti vienkārša kļūda ir salīdzināt divus atšķirīgus periodus.

Piemēram:

• borta dators nav atiestatīts jau 3000 km;
• bet pilnas bākas aprēķins aptver tikai pēdējos 650 km.

Protams, šie skaitļi var nesakrist. Vienā ir ziemas braucieni, šoseja, pilsēta un vairāki mēneši. Otrā — tikai pēdējā bāka.

Kura metode tad ir pareizāka?

Ja mērķis ir saprast, cik daudz degvielas tu reāli nopērc un iztērē ilgākā periodā, vairāku pilnu bāku metode ir ļoti vērtīga.

Taču te ir svarīgi vārdi — vairāku bāku.

Vienas bākas aprēķins var būt izkropļots tāpēc, ka iepriekšējā uzpildē pistole atslēdzās agrāk, bet šoreiz vēlāk.

Piemēram:

Ja skatāmies tikai uz otro bāku, šķiet, ka auto pēkšņi sācis patērēt gandrīz 7 litrus. Taču kopējais trīs bāku rezultāts ir daudz stabilāks.

Kopā:

140,5 litri ÷ 2075 km × 100 = aptuveni 6,77 l/100 km.

Tieši ilgāks periods palīdz izlīdzināt uzpildes kļūdas.

Kā pareizi izmērīt reālo patēriņu?

Ja gribi vienkārši aprēķināt degvielas patēriņu un izmaksas, vari izmantot arī mūsu degvielas patēriņa kalkulatora ceļvedi.

Vai nepieciešams vienmēr tankoties vienā DUS?

Nav obligāti, taču eksperimentam tas var palīdzēt samazināt mainīgo skaitu.

Ja iespējams, vairākas reizes izmanto:

• to pašu degvielas veidu;
• to pašu DUS;
• līdzīgu automobiļa novietojumu;
• vienādu principu — līdz pirmajam pistoles klikšķim.

Mērķis nav pierādīt, ka viena konkrēta pistole ir “precīzāka”. Mērķis ir padarīt savus mērīšanas apstākļus pēc iespējas līdzīgākus.

Kas notiek, ja tanko tikai pa 20 vai 30 eiro?

Tad pilnas bākas metodi vienai uzpildei izmantot nevar tik vienkārši.

Ja sākumā nezini precīzu degvielas daudzumu bākā un beigās atkal neuzpildi līdz vienādam atskaites punktam, nav iespējams precīzi pateikt, cik daudz no ielietās degvielas konkrētajā periodā patiesībā tika iztērēts.

Tieši tāpēc pilnas bākas metode strādā: sākuma un beigu degvielas līmenis tiek mēģināts padarīt pēc iespējas līdzīgāks.

Vai DPF reģenerācija var palielināt patēriņu?

Dīzeļauto daļiņu filtra jeb DPF reģenerācijas laikā dzinēja vadības sistēma var izmantot papildu degvielu, lai izplūdes sistēmā sasniegtu nepieciešamo temperatūru.

Tāpēc bāka, kurā bijusi viena vai vairākas aktīvas reģenerācijas, var dot nedaudz citādu rezultātu nekā identisks maršruts bez tām.

Modernai automobiļa vadības sistēmai šāda degvielas izmantošana nav “neredzama” tādā nozīmē, ka vadības bloks pats kontrolē iesmidzināšanu. Taču tas, kā konkrētais ražotājs šo informāciju attēlo vadītājam redzamajā vidējā patēriņa rādījumā, var atšķirties.

Papildu sildītājs var sajaukt aprēķinu

Dažiem automobiļiem ir ar degvielu darbināms autonomais vai papildu sildītājs. Tas var izmantot degvielu, pat ja pats dzinējs tajā brīdī nedarbojas.

Atkarībā no automobiļa konstrukcijas vadītājam redzamais vidējā patēriņa rādījums var ne vienmēr atspoguļot šādas papildu sistēmas degvielas patēriņu tieši tādā pašā veidā kā pilnas bākas aprēķins.

Tāpēc ziemā atšķirība dažiem auto var kļūt pamanāmāka.

Cik liela starpība ir normāla?

Te nav laba viena universāla skaitļa visiem automobiļiem.

Mūsdienu iebūvētās degvielas monitoringa sistēmas spēj būt diezgan precīzas. Pētījumos redzamas dažu procentu novirzes, taču instrumentu panelī redzamā vērtība, konkrētā auto programmatūra un pilnas bākas mērījuma kvalitāte var radīt papildu starpību.

Tāpēc praktiskāk ir vērtēt nevis vienu skaitli, bet tendenci vairāku bāku garumā.

Kā aprēķināt borta datora kļūdu procentos?

Tas ir ļoti noderīgi, ja gribi saprast, vai starpība atkārtojas.

Pieņemsim:

• borta dators rāda 6,4 l/100 km;
• vairāku bāku aprēķins rāda 6,8 l/100 km.

Starpība ir:

6,8 − 6,4 = 0,4 l/100 km.

Salīdzinot ar 6,8 l/100 km faktisko aprēķinu:

0,4 ÷ 6,8 × 100 = aptuveni 5,9%.

Tātad konkrētajā periodā borta dators ir rādījis apmēram par 6% mazāku patēriņu nekā pilnas bākas metode.

Atkārto šo salīdzinājumu vairākas reizes. Ja katru reizi sanāk līdzīga novirze, tu jau diezgan labi zini sava auto īpatnību.

Mini tests: vai tu patēriņu salīdzini pareizi?

7 dienu eksperiments nav pietiekams — šoreiz labāk izmēri 3 bākas

Šai tēmai viena nedēļa ne vienmēr būs pietiekama. Daudzi autovadītāji nedēļā neizbrauc pilnu bāku, tāpēc labāks eksperiments ir trīs secīgas uzpildes.

Pēc šāda eksperimenta tu jau daudz labāk redzēsi, vai viena uzpilde bija nejauša novirze vai automobilis sistemātiski rāda, piemēram, par 3%, 5% vai 8% optimistiskāku patēriņu.

Kad starpībai tiešām jāpievērš uzmanība?

Svarīgākais signāls nav tas, ka borta dators un čeks atšķiras par dažām desmitdaļām.

Daudz interesantāk ir tad, ja mainās pats ierastais modelis.

Piemēram, pusgadu tavs automobilis regulāri rāda apmēram par 0,3 l/100 km mazāk nekā sanāk pēc bākas. Tu to zini un pie tā esi pieradis.

Tad pēkšņi vairākās uzpildēs starpība kļūst 1,0–1,5 l/100 km.

Šādā situācijā ir vērts pārbaudīt:

• vai nav mainījusies uzpildes metode;
• vai borta dators ir pareizi atiestatīts;
• vai nav sākusies ziema vai būtiski mainījies maršruts;
• vai riepu spiediens ir normāls;
• vai automašīnai nav tehnisku problēmu;
• vai nav degvielas noplūdes vai smakas;
• vai dīzelim bieži nenotiek DPF reģenerācijas.

Biežākie mīti

Biežāk uzdotie jautājumi

Secinājums

Borta dators un pilnas bākas aprēķins mēra vienu un to pašu lietu no diviem dažādiem skatpunktiem.

Automobilis patēriņu aprēķina no savas elektronikas un dzinēja vadības datiem. Tu savukārt salīdzini degvielas uzpildes stacijā ielietos litrus ar nobraukto attālumu.

Neviena no metodēm ikdienas apstākļos nav perfekta laboratorijas mērierīce.

Tieši tāpēc viena bāka var radīt diezgan lielu šķietamu starpību. Taču, ja trīs, piecu vai desmit bāku garumā automobilis sistemātiski rāda mazāk nekā sanāk pēc uzpildēm, vari diezgan droši noteikt sava auto tipisko novirzi.

Un pēc tam borta dators kļūst daudz noderīgāks. Ja zini, ka tas tavā auto parasti rāda aptuveni par 5% optimistiskāku rezultātu, vari šo atšķirību ņemt vērā ikdienā.

Vadītāja īsais secinājums: nespried par patēriņu pēc viena čeka. Piepildi bāku vienādi, pieraksti vismaz trīs uzpildes un tikai tad salīdzini ar borta datoru. Ilgtermiņa tendence ir daudz vērtīgāka par vienu “nepareizu” skaitli.