10 gadus veciem auto tehniskā apskate katru gadu? ES plāns mainās, bet Latvijā tā jau ir realitāte

Ziņa, ka Eiropas Savienība vēlas automobiļiem pēc desmit gadu vecuma noteikt tehnisko apskati katru gadu, daudzviet izraisīja satraukumu.

Daļa autovadītāju to uztvēra kā vēl vienu jaunu maksājumu vecāku auto īpašniekiem. Citi sāka rēķināt, vai desmit vai piecpadsmit gadus vecu automobili vispār vēl būs izdevīgi uzturēt.

Latvijas gadījumā situācija ir daudz interesantāka, nekā liek domāt skaļie virsraksti.

Latvijā vieglajiem pasažieru automobiļiem tehniskā apskate pēc devītā gada jau tagad tiek veikta ik pēc 12 mēnešiem.

Tātad Komisijas sākotnējais priekšlikums par ikgadēju pārbaudi pēc desmit gadiem lielai daļai Latvijas autovadītāju nebūtu radījis jaunu apskates biežumu.

Turklāt līdz 2026. gada vasarai situācija ES līmenī ir mainījusies. Gan dalībvalstu valdības ES Padomē, gan Eiropas Parlaments savās sarunu pozīcijās ir atteikušies atbalstīt obligātu pāreju no pārbaudes reizi divos gados uz pārbaudi katru gadu pēc automobiļa desmitās dzimšanas dienas.

Tas vēl nenozīmē, ka visa reforma ir atcelta.

Tieši otrādi — tehniskā apskate var kļūt digitālāka, precīzāka un daudz ciešāk saistīta ar automobiļa elektroniskajiem datiem, nobraukumu, emisijām un drošības programmatūru.

Īsais secinājums: ES vēl nav pieņēmusi noteikumu, kas visiem auto pēc desmit gadiem obligāti liktu tehnisko apskati veikt katru gadu. Gan Parlaments, gan Padome šādu Komisijas priekšlikumu pašlaik neatbalsta. Latvijā šis strīds jebkurā gadījumā mainītu maz, jo vecākiem vieglajiem auto ikgadēja apskate jau ir spēkā.

Ko sākotnēji piedāvāja Eiropas Komisija?

Eiropas Komisija 2025. gada aprīlī publicēja plašu tehniskās apskates un transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumu reformu.

Komisijas sākotnējais priekšlikums paredzēja, ka M1 kategorijas vieglajiem pasažieru automobiļiem un N1 kategorijas vieglajiem kravas auto pārbaude būtu jāveic:

Šis būtu ES minimālais standarts. Dalībvalstīm arī turpmāk būtu atļauts izmantot stingrāku pārbaudes grafiku.

Komisija priekšlikumu pamatoja ar to, ka Eiropas autoparks noveco, bet vecākiem transportlīdzekļiem palielinās gan tehnisku defektu, gan pārmērīgu emisiju, gan manipulēta nobraukuma risks.

Tomēr priekšlikums attiecās uz daudz vairāk nekā tikai pārbaudes biežumu.

Kas ir noticis līdz 2026. gada vasarai?

Eiropas Komisija iesniedz priekšlikumu, bet galīgo likumu pieņem Eiropas Parlaments kopā ar ES Padomi, kurā pārstāvētas dalībvalstu valdības.

Abas likumdevējas institūcijas līdz 2026. gada vasarai bija apstiprinājušas savas sarunu pozīcijas.

Latvijā vecākiem auto apskate jau ir katru gadu

Latvijas vieglo pasažieru automobiļu tehniskās apskates grafiks atšķiras no Komisijas priekšlikumā izmantotā ES minimuma.

Piemēram, 2016. gadā pirmoreiz reģistrētam automobilim 2026. gadā tehniskā apskate Latvijā jau ir ikgadējs pienākums.

Tāpēc ziņa “ES liks desmit gadus veciem auto iet apskati katru gadu” Latvijas autovadītājam rada nepareizu iespaidu, ka tiek plānots pilnīgi jauns pienākums.

Pat Komisijas sākotnējā varianta pieņemšanas gadījumā Latvija, visticamāk, varētu saglabāt savu jau esošo stingrāko periodiskumu.

Cik daudz Latvijas auto tas skar?

Latvijas autoparks ir viens no tiem, kuros vecāku automobiļu īpatsvars ir ļoti liels.

Oficiālā statistika par 2025. gada beigām rāda šādu reģistrēto vieglo automobiļu sadalījumu:

Kopā Latvijā bija 604 859 vieglie automobiļi, kas vecāki par desmit gadiem.

Tas ir aptuveni 75,3% no visa reģistrētā vieglo automobiļu parka.

Tāpēc jebkuras izmaiņas tehniskās apskates kārtībā Latvijā skar nevis nelielu vecu auto grupu, bet lielāko daļu automobiļu īpašnieku.

Cik maksā tehniskā apskate?

CSDD publicētajā cenrādī M1 kategorijas vieglā automobiļa pamatpārbaudes kopējā cena ir 36,95 eiro.

Šajā summā nav iekļauts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, apdrošināšana, remonts vai citi maksājumi, kas īpašniekam var būt jāveic pirms apskates.

Ja automobilis piecus gadus pēc kārtas iziet pamatpārbaudi ar pirmo reizi un cena nemainās, piecu ikgadēju pārbaužu kopējās izmaksas būtu 184,75 eiro.

Tomēr Latvijas vecāku auto īpašniekiem šīs izmaksas jau pastāv. ES reforma pašlaik nerada papildu otro apskati viena gada laikā un nepiedāvā pāreju uz pārbaudi ik pēc sešiem mēnešiem.

Svarīgākā reforma var nebūt apskates biežums

Latvijas autovadītājiem daudz būtiskākas var izrādīties tās reformas daļas, par kurām publiskajos virsrakstos runāts mazāk.

Ja galīgajā likumā saglabāsies Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgie virzieni, tehniskās apskates sistēma varētu kļūt ciešāk savienota ar:

Vai Latvijā reģistrētu auto varēs pārbaudīt citā ES valstī?

Viens no praktiski interesantākajiem priekšlikumiem ir iespēja saņemt pagaidu tehniskās apskates apliecinājumu citā ES dalībvalstī.

Tas varētu būt noderīgi cilvēkam, kurš ilgāku laiku dzīvo, studē vai strādā ārpus Latvijas, bet automobilis joprojām ir reģistrēts Latvijā.

ES Padomes pozīcija paredz, ka citā dalībvalstī izsniegts pagaidu tehniskās apskates sertifikāts ļautu ar auto turpināt piedalīties satiksmē vēl sešus mēnešus.

Šajā laikā automobilim būtu jāveic pilnā pārbaude valstī, kurā tas reģistrēts.

Galīgajā likumā vēl jāvienojas par tehniskajiem datiem, pārbaudes kvalitāti, maksājumiem un to, kā ārvalsts stacija saņems informāciju par konkrēto automobili.

Reģistrācijas apliecība telefonā

Otra reformas daļa attiecas uz transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentiem.

Eiropas Parlamenta sarunu pozīcija paredz digitālo reģistrācijas apliecību pakāpeniski padarīt par galveno dokumenta formātu trīs gadu laikā pēc jauno noteikumu stāšanās spēkā.

Dokumentu varētu glabāt Eiropas digitālās identitātes makā un pārbaudīt elektroniski.

Vienlaikus Parlaments vēlas saglabāt iespēju pēc pieprasījuma saņemt arī fizisku reģistrācijas apliecību.

Digitāls dokuments nenozīmē, ka jebkurš cilvēks, noskenējot QR kodu, redzēs īpašnieka personas datus.

Piekļuves tiesībām būs jābūt sadalītām atbilstoši tam, vai informāciju pārbauda īpašnieks, policija, tehniskās apskates stacija, reģistrācijas iestāde vai cita pilnvarota persona.

Servisi varētu reģistrēt automobiļa nobraukumu

Lietotu automobiļu tirgū odometra rādījuma samazināšana joprojām ir viena no grūtāk pamanāmajām krāpšanas formām.

Pašlaik nobraukums parasti tiek fiksēts tehniskās apskates laikā un atsevišķos servisa dokumentos.

Starp divām apskatēm var paiet gads vai pat vairāki gadi, ja automobilis ir jaunāks.

Eiropas Parlamenta pozīcija paredz, ka autoservisiem būtu jānodod automobiļa odometra rādījums valsts datubāzei, ja remonts ilgst vairāk nekā vienu stundu.

Ražotājiem savukārt varētu būt jānosūta regulāri nobraukuma dati no savienotajiem automobiļiem.

Ja pārdošanas sludinājumā 2028. gada martā pēkšņi norādīti 149 000 kilometru, pretruna būtu daudz vieglāk pierādāma.

Jo vairāk neatkarīgu datu punktu ir saglabāti, jo grūtāk negodīgam pārdevējam izveidot ticamu, bet nepatiesu nobraukuma vēsturi.

Īpaši svarīga būs datu apmaiņa starp valstīm, jo manipulācija bieži notiek pirms automobiļa eksportēšanas un reģistrācijas citā valstī.

Vai lietota auto pircējs redzēs visu nobraukuma vēsturi?

Reformas mērķis ir uzlabot datu pieejamību iestādēm un samazināt krāpšanu, bet tas vēl automātiski nenozīmē pilnīgi publisku datubāzi.

Galīgajos noteikumos būs jānosaka:

Pircējam arī turpmāk būs jāvērtē ne tikai viens cipars, bet visa automobiļa vēsture.

Nobraukuma ieraksts var būt patiess, bet automobilis tik un tā var būt smagi cietis avārijā, nepietiekami apkopts vai izmantots īpaši smagos apstākļos.

Precīzākas emisiju pārbaudes

Mūsdienīgs automobilis var izskatīties tehniski kārtīgs un neuzrādīt kļūdas panelī, bet vienlaikus izdalīt ievērojami vairāk kaitīgo vielu, nekā paredzēts.

Iemesls var būt bojāts vai izņemts DPF filtrs, neatbilstoši pārveidota motora vadības programma, bojāta SCR sistēma, nefunkcionējošs katalizators vai cita emisiju sistēmas problēma.

Komisijas priekšlikums paredz jaunākas metodes ultrafino daļiņu un slāpekļa oksīdu jeb NOx mērīšanai.

Eiropas Parlamenta pozīcija atbalsta iespēju satiksmē attālināti atlasīt automobiļus ar iespējami pārmērīgām emisijām un nosūtīt tos uz papildu pārbaudi.

Tas nenozīmē, ka katrs auto tiks automātiski sodīts, braucot gar ceļmalas sensoru.

Attālināts mērījums drīzāk darbotos kā riska atlases instruments, pēc kura nepieciešama precīzāka pārbaude.

Ko pārbaudīs elektroauto un hibrīdiem?

Parastā automobiļa tehniskā apskate tradicionāli koncentrējas uz bremzēm, balstiekārtu, apgaismojumu, stūres iekārtu, riepām, koroziju un izplūdes gāzēm.

Elektroauto nav izplūdes sistēmas, taču tam ir citas potenciāli bīstamas sastāvdaļas.

Komisijas priekšlikuma tehniskajā pielikumā paredzēti īpaši pārbaudes punkti akumulatoru elektroauto un hibrīdu augstsprieguma sistēmām.

Tas nenozīmē, ka tehniskā apskate noteiks precīzu baterijas atlikušās kapacitātes procentu vai garantēs tās turpmāko kalpošanas laiku.

Apskates galvenais uzdevums būtu konstatēt redzamus un elektroniski nosakāmus drošības riskus, nevis veikt pilnu akumulatora veselības diagnostiku.

ADAS un automobiļa programmatūra kļūs par apskates daļu

Jaunākos automobiļos drošību arvien vairāk nodrošina nevis tikai mehāniskas detaļas, bet programmatūra, kameras, radari un vadības bloki.

Pie šādām sistēmām pieder:

Pēc vējstikla nomaiņas kamera var būt nepareizi kalibrēta. Pēc priekšējās daļas avārijas radars var būt nobīdīts. Lietotā automobilī kāda funkcija var būt programmatūrā atslēgta, lai noslēptu kļūdu.

Jaunā sistēma ļautu apskates stacijai ar automobiļa elektroniskās saskarnes palīdzību pārbaudīt, vai noteiktās drošības sistēmas ir pieejamas, darbojas un nav neatļauti pārveidotas.

Galīgajā regulējumā būs svarīgi noteikt, kāda informācija ražotājiem obligāti jānodod apskates stacijām un kā nepieļaut, ka pārbaude kļūst atkarīga tikai no dārga konkrētās markas aprīkojuma.

Pieci praktiski piemēri Latvijas autovadītājam

Nevienā no šiem piemēriem reformas projekts neatceļ automobiļa īpašnieka pienākumu uzturēt transportlīdzekli drošā stāvoklī arī starp apskatēm.

Tehniskās apskates sertifikāts apliecina stāvokli pārbaudes brīdī, nevis garantē, ka pēc sešiem mēnešiem riepas, bremzes vai balstiekārta joprojām būs darba kārtībā.

Kas pašlaik vēl nemainās?

Pat pēc politiskas vienošanās direktīvas teksts vēl būs juridiski jāapstiprina un jāpublicē.

Pēc tam dalībvalstīm būs dots ieviešanas periods, kura garumu noteiks galīgais tiesību akts.

Tāpēc autovadītājam nav jāmaina rīcība tikai tāpēc, ka internetā parādījies virsraksts par kādu ES priekšlikumu.

Mīti un patiesība

Lielākā kļūda ir lasīt tikai virsrakstu, nepārbaudot, vai runa ir par Komisijas priekšlikumu, Parlamenta pozīciju, Padomes pozīciju vai jau pieņemtu likumu.

ES likumdošanas procesā starp pirmo priekšlikumu un galīgo prasību var būt ļoti būtiskas atšķirības.

Šajā gadījumā tieši strīdīgākā prasība par ikgadēju apskati pēc desmit gadiem jau ir izņemta no abu likumdevēju sākotnējām sarunu pozīcijām.

Mini tests: vai pareizi saprati jaunos noteikumus?

Pareizās atbildes: 1 — jā; 2 — nē; 3 — nē; 4 — nē; 5 — jā; 6 — jā; 7 — jā; 8 — jā; 9 — jā; 10 — nē.

Ja kļūdījies otrajā, trešajā vai ceturtajā jautājumā, iespējams, skaļais virsraksts ir sajaucis sākotnējo Komisijas priekšlikumu ar pašreizējo likumdošanas statusu.

Ko autovadītājam darīt jau tagad?

Labākais veids, kā sagatavoties jaunai tehniskās apskates sistēmai, nav gaidīt pēdējo brīdi, bet uzturēt pārskatāmu automobiļa vēsturi.

Servisa rēķini, regulāri nobraukuma ieraksti, izpildīti ražotāja atsaukumi un kvalitatīvi veikts remonts nākotnē var palielināt arī automobiļa pārdošanas vērtību.

Secinājums: skaļākais priekšlikums Latvijai ir vismazākā pārmaiņa

Eiropas Komisijas ideja par ikgadēju tehnisko apskati auto pēc desmit gadiem izraisīja lielāko sabiedrības uzmanību, taču Latvijas autovadītājam tā būtu reformas vismazāk pārsteidzošā daļa.

Latvijā vieglajiem auto pēc devītā gada apskate jau tagad jāveic katru gadu.

Turklāt gan Eiropas Parlaments, gan ES Padome 2026. gada vasarā sarunas sāk no pozīcijas, kurā Komisijas prasība par obligātu ikgadēju pārbaudi pēc desmit gadiem netiek atbalstīta.

Daudz nozīmīgākas var būt pārmaiņas, kas palīdzēs atklāt sagrozītu nobraukumu, bojātas emisiju sistēmas, nedrošus elektroauto augstsprieguma komponentus un neatļauti deaktivizētas elektroniskās drošības funkcijas.

Digitāla reģistrācijas apliecība un ciešāka datu apmaiņa starp ES valstīm varētu vienkāršot automobiļa izmantošanu ārvalstīs un padarīt lietoto auto tirgu pārskatāmāku.

Taču līdz galīgai politiskai vienošanai un noteikumu ieviešanai Latvijā vēl ir vairāki juridiski un tehniski posmi.

Tāpēc pašlaik autovadītājam jāturpina ievērot esošais CSDD apskates termiņš un nav jāveic nekāda ārkārtas darbība tikai vēl nepieņemta ES priekšlikuma dēļ.

Galvenais vadītāja secinājums: Latvijā desmit gadus vecam auto ikgadēja tehniskā apskate nav jauns Briseles pārsteigums — tā jau ir pašreizējā kārtība. Vērts sekot nevis biedējošajam skaitlim “10 gadi”, bet gan tam, kā reforma mainīs nobraukuma vēsturi, emisiju pārbaudes, digitālos dokumentus, elektroauto drošību un lietotu automobiļu pārskatāmību.

Oficiālie un attēlu avoti