LV 
EN 
RU 
Garāks brauciens vienmēr liek domāt citādi nekā ikdienas pārskrējiens līdz darbam vai veikalam. Taču brīdī, kad degviela ir dārga, šī domāšana kļūst vēl praktiskāka. Cilvēks vairs neskatās tikai uz maršruta garumu vai to, vai bērniem aizmugurē būs ērti. Viņš sāk domāt arī par to, cik gudri auto ir sagatavots, cik lieku litru var aiziet tikai neuzmanības dēļ un vai brauciens varētu izmaksāt mazāk, ja viss būtu sakārtots pareizi jau pirms izbraukšanas.
Tieši šeit daudzi pieļauj vienu ļoti izplatītu kļūdu. Viņi domā, ka degvielas taupīšana sākas uz ceļa — ar lēnāku braukšanu, mierīgāku gāzes pedāli vai retāku apdzīšanu. Patiesībā liela daļa ietaupījuma sākas vēl pagalmā, stāvvietā vai pie mājas. Ar to, kā auto ir sagatavots, cik tas ir smags, vai riepās ir pareizs spiediens, vai šķidrumi ir kārtībā un vai maršruts vispār ir saplānots gudri.
Šajā rakstā apskatīsim, kā sagatavot auto ilgākam braucienam laikā, kad degviela ir dārga. Nevis tikai drošības ziņā, bet tieši no tāda skatpunkta, kas palīdz braukt gudrāk, mierīgāk un ekonomiskāk.
Sagatavošana sākas nevis ar bāku, bet ar riepu spiedienu
Daudzi autovadītāji pirms gara brauciena vispirms domā par degvielas uzpildi. Tas ir saprotami, taču viena no pirmajām lietām, ko patiesībā vajadzētu pārbaudīt, ir riepu spiediens. Zems spiediens ne tikai pasliktina vadāmību un palielina riepu nodilumu, bet arī palielina rites pretestību. Vienkāršā valodā tas nozīmē, ka auto kustībai vajag vairāk spēka un līdz ar to vairāk degvielas.
Tieši pirms gara brauciena šī lieta kļūst īpaši svarīga, jo nepareizs spiediens, kas ikdienā šķita tikai neliela nianse, garākā ceļā pārvēršas reālās izmaksās. Un ne tikai izmaksās. Tas ietekmē arī drošību, bremzēšanas ceļu un riepu sakaršanu.
“Likās sīkums, bet pirms brauciena uz Lietuvu piepumpēju riepas pēc ražotāja datiem, un auto uz šosejas uzreiz likās vieglāks un patēriņš kritās.”
Šādas sajūtas autovadītāji apraksta bieži. Un tas arī ir loģiski — ilgā braucienā auto kļūst jūtīgāks pret visām lietām, kuras pilsētā ikdienā it kā varēja ignorēt.
Pārstāj vest līdzi visu, kas “varētu noderēt”
Garākiem braucieniem cilvēki mēdz gatavoties emocionāli, nevis racionāli. Bagāžniekā nonāk viss — rezerves jaka, trīs somas, instrumenti, sporta lietas, bērnu mantas, kaste ar “ja nu vajag”, ūdens paka, vecas lietas no iepriekšējā brauciena un vēl pāris priekšmeti, kas vispār nav saistīti ar konkrēto ceļojumu. Rezultātā auto lēnām pārvēršas par noliktavu uz riteņiem.
Jo vairāk lieka svara, jo vairāk enerģijas vajag, lai auto izkustinātu un uzturētu kustībā. Šī lieta īpaši jūtama nevis vienmērīgā kruīzā, bet biežāk paātrinoties, apdzenot vai braucot kalnainākos maršrutos. Pie augstām degvielas cenām liekais svars pēkšņi vairs nav abstrakta nianse, bet ļoti konkrēta pārmaksa.
Gudrākais princips pirms gara brauciena ir vienkāršs: neņem līdzi to, ko tu nevari sev godīgi pamatot. Jo mazāk haosa bagāžniekā, jo vieglāks auto un jo mazāka iespēja maksāt par lietām, kas tikai brauc līdzi bez iemesla.
Jumta kaste ir ērta, bet ne bezmaksas
Šis ir viens no tiem brīžiem, kad ērtība un ekonomija saskaras ļoti tieši. Jumta kaste vai jumta bagāžnieks tiešām var izglābt ceļojumu, īpaši ja mašīnā brauc visa ģimene. Taču par šo ērtību auto maksā ar aerodinamiku. Pie lielāka ātruma jumta risinājumi rada papildu gaisa pretestību, un tas ļoti tieši atsaucas uz patēriņu.
Tieši tāpēc, ja jumta kaste tiešām ir vajadzīga, tā jāizmanto saprātīgi. Bet, ja tā nav vajadzīga, nav iemesla to turēt uz auto inerces pēc. Daudzi cilvēki pēc brauciena vienkārši aizmirst to noņemt un tad ilgi brīnās, kāpēc patēriņš uz šosejas šķiet lielāks nekā agrāk.
“Pēc atvaļinājuma vēl divas nedēļas nobraucu ar jumta kasti. Tikai pēc tam sapratu, ka pats sev biju uzlicis papildus degvielas nodokli.”
Gara brauciena ekonomija sākas ar maršruta plānu
Cilvēki dažreiz domā, ka degvielas taupīšana nozīmē tikai braukt lēnāk. Bet viens no gudrākajiem veidiem, kā neiztērēt lieku degvielu, ir saplānot ceļu tā, lai nebūtu nevajadzīgu apvedceļu, lieku iebraukšanu pilsētās, neplānotu loku vai stāvēšanas nepareizos brīžos. Jo haotiskāks brauciens, jo vairāk degvielas tas gandrīz vienmēr “apēd”.
Maršruta plānošana nenozīmē, ka jābrauc kā robotam. Tas nozīmē, ka jāzina svarīgākie atbalsta punkti — kur būs pauze, kur būs uzpilde, kur būs sarežģītāki satiksmes mezgli, kādos laikos varētu būt intensīvāka satiksme. Īpaši tad, ja brauciens ved cauri lielākām pilsētām vai populāriem atpūtas virzieniem.
Dažreiz viens gudri izvēlēts maršruts ietaupa vairāk nekā visi teorētiskie “eco driving” padomi kopā.
Nebrauc ar auto, kas pats jau sen grib uz servisu
Ir ļoti cilvēcīgi pirms ceļojuma domāt: gan jau izturēs. Taču dārgas degvielas laikā tas kļūst vēl dārgāks risks. Ja auto jau iepriekš šķita smagnējs, negribīgs, skaļāks, raustījās, bremzes šķita aizdomīgas, riepas nodilušas, vai gaisa filtrs nav mainīts sen, tad garā braucienā tas viss ne tikai var radīt tehniskas problēmas, bet arī palielināt patēriņu.
Šis nav stāsts tikai par iespējamu salūšanu. Tas ir arī stāsts par to, ka slikti sagatavots auto vienkārši kļūst neekonomiskāks. Un, ja cilvēks jau tā cenšas kontrolēt brauciena budžetu, tad nav īpaši gudri sākt ceļu ar auto, kurš pats no sevis tērē vairāk, nekā vajadzētu.
Dažreiz viena neliela pārbaude pirms brauciena izmaksā mazāk nekā tas, ko vēlāk samaksā degvielā, nervos un neplānotā pieturā uz ceļa malas.
Šķidrumi nav garlaicīga formalitāte
Pirms garāka brauciena daudzi koncentrējas uz bagāžu, dokumentiem un telefonu lādētājiem, bet aizmirst pašu auto pamatus. Motoreļļa, dzesēšanas šķidrums, logu šķidrums, bremžu šķidrums — tas viss neizskatās aizraujoši, bet tieši no šīm lietām ļoti bieži atkarīgs, vai brauciens būs mierīgs vai nervozs.
Un te ir svarīga viena nianse: šķidrumu pārbaude nav tikai “lai nenotiek katastrofa”. Tā ir arī par to, lai auto darbotos pēc iespējas vienmērīgāk. Ilgā ceļā, īpaši vasarā, pie lielākas slodzes vai karstā laikā, jebkura nolaidība var kļūt jūtamāka nekā ikdienā pilsētā.
Braukšanas ātrums joprojām ir viens no lielākajiem degvielas rēķina režisoriem
Lai arī raksts ir par sagatavošanu, šo punktu nevar ignorēt. Jo īpaši garos braucienos autovadītājam ļoti gribas “vienkārši tikt ātrāk”. Taču ātrāks ceļš ne vienmēr nozīmē gudrāks ceļš. Pie lielāka ātruma pieaug gaisa pretestība, un tas tieši atsaucas uz degvielas patēriņu.
Tas nozīmē, ka pat ideāli sagatavots auto nevar glābt cilvēku no pārpatēriņa, ja viņš visu maršrutu nobrauc ar smagu labo kāju. Un tieši garā braucienā šī starpība kļūst labi redzama, jo tā summējas kilometru pēc kilometra.
“Braucot mierīgāk, līdz galamērķim atšķirība laikā bija maza, bet uzpildes čekā starpība ļoti reāla.”
Neplānotas apstāšanās arī maksā
Garāks brauciens gandrīz nekad nenozīmē tikai vienmērīgu kustību no punkta A uz punktu B. Ir kafijas pauzes, tualetes, neplānoti sastrēgumi, iespējams, bērniem vajag izkustēties, varbūt jāpiestāj veikalā. Tas viss ir normāli. Taču, ja pieturvietas rodas pilnīgā haosā un bez plāna, tās bieži rada arī papildu kilometrus un lieku tērēšanu.
Gudrāka pieeja ir apvienot vajadzības. Ja jau tāpat būs apstāšanās, tad labāk vienā vietā, nevis trīs. Ja būs degvielas uzpilde, lai tā sakrīt ar pauzi. Ja plānots ēst, lai nav pēc 20 minūtēm vēl viens papildus nobrauciens līdz citai vietai. Garā ceļā sīkumi ļoti ātri summējas.
Sagatavo ne tikai auto, bet arī savu galvu
Šis var šķist dīvains punkts, bet tas ir ļoti reāls. Cilvēks, kurš izbrauc steigā, parasti brauc arī haotiskāk. Viņš biežāk strauji paātrinās, vairāk bremzē, sliktāk plāno apdzīšanu, nervozāk reaģē uz satiksmi un pieļauj vairāk nevajadzīgu kļūdu. Un tas viss maksā ne tikai nervus, bet arī degvielu.
Tāpēc normāla sagatavošanās nozīmē arī normālu izbraukšanu. Labāk sākt ceļu mierīgi, ar pārbaudītu auto, skaidru maršrutu un saprotamu plānu, nekā pusi brauciena pavadīt sajūtā, ka visu laiku kaut kas jāķer. Dārga degviela ļoti ātri atmasko stresa braukšanu.
Secinājums
Kad degviela ir dārga, auto sagatavošana ilgākam braucienam vairs nav tikai tehniska formalitāte. Tā kļūst par ļoti praktisku veidu, kā mazināt izmaksas un padarīt braucienu mierīgāku. Pareizs riepu spiediens, mazāk lieka svara, pārdomāts maršruts, sakārtoti šķidrumi, saprātīga bagāža un adekvāts braukšanas temps kopā dod daudz vairāk, nekā cilvēks sākumā iedomājas.
Gudrākais autovadītājs saprot vienu vienkāršu lietu: degvielas taupīšana nesākas tikai uz ceļa. Tā sākas vēl pirms motora iedarbināšanas. Un tieši tāpēc sagatavošanās var būt viena no ienesīgākajām lietām visā braucienā.
Ja vēlies saprast, cik tev izmaksās tavs nākamais brauciens pie dažādām degvielas cenām un patēriņa scenārijiem, izmanto kalkulatoru zemāk.