LV 
EN 
RU 
Vadītājs vakarā piepilda degvielas tvertni, aizver vāciņu un dodas mājās. Pirmos kilometrus viss šķiet normāli, taču, apstājoties pie luksofora, salonā parādās viegla benzīna smaka. Tiek ieslēgta gaisa recirkulācija, smaka samazinās, un vadītājs pieņem, ka uz virsbūves vienkārši palikuši daži uzpildes laikā izlijuši pilieni.
Nākamajā rītā smaka joprojām ir jūtama. Pie automobiļa aizmugures tā kļūst izteiktāka, bet zem auto peļķes nav. Pēc vēl viena brauciena iedegas Check Engine lampiņa. Servisā atklājas ieplaisājusi degvielas uzpildes caurule un bojāts tvaiku sistēmas vārsts.
Citā situācijā dīzeļautomobiļa īpašnieks pēc iedarbināšanas sajūt degvielas smaku pie motora. Zem pārsega viss izskatās sauss, tādēļ braukšana tiek turpināta. Vēlāk izrādās, ka no sprauslas atplūdes caurulītes pil dīzeļdegviela, kas uzkrājas motora padziļinājumā un nonāk uz karstām detaļām.
Degvielas smaka nav diagnoze. To var radīt uz virsbūves izlijis benzīns, vaļīgs tvertnes vāciņš, tvaiku kontroles sistēma, bojāta šļūtene, sprauslas blīvējums, pārāk bagāts degmaisījums, DPF reģenerācija vai nopietna šķidrās degvielas noplūde.
Galvenais princips: nepārtraukta vai spēcīga degvielas smaka nav normāla automobiļa īpašība. Ja redzama šķidra degviela, jūtama ļoti izteikta smaka, parādās dūmi vai degviela var nonākt uz karstām detaļām, motoru izslēdz un vairs neiedarbini.
Vispirms noskaidro, kad un kur smaka parādās
Diagnostikā svarīgi nav tikai tas, ka “smird pēc degvielas”. Daudz vairāk pasaka precīzs brīdis, vieta un apstākļi, kuros smaka kļūst jūtama.
Iespējama izlijusi degviela, pārpildīta tvertne, nepareizi aizvērts vāciņš, uzpildes kakla vai tvaiku sistēmas problēma.
Jāpārbauda sprauslas, degvielas sliedes, sūknis, filtrs, caurules, savienojumi un noplūdes uz karstām detaļām.
Iespējams tvertnes, sūkņa moduļa, uzpildes caurules, ventilācijas vai izplūdes sistēmas defekts.
Smaku ventilācija var iesūkt no motortelpas, zonas pie vējstikla vai blakus stāvoša transportlīdzekļa.
Iespējama normāla īslaicīgi bagātāka maisījuma smaka, taču jāizslēdz aizdedzes izlaidumi un degvielas noplūde.
Karsta izplūdes sistēma var radīt neparastu smaku, bet šķidras degvielas noplūde vai spēcīga smaka salonā nav normāla.
Kad brauciens nekavējoties jāpārtrauc?
- redzama šķidra degviela vai zem automobiļa veidojas peļķe;
- degviela pil no motora, filtra, caurules vai tvertnes;
- smaka ir ļoti spēcīga un strauji pastiprinās;
- degviela var nonākt uz izplūdes kolektora, turbokompresora vai citām karstām detaļām;
- redzami dūmi no motortelpas vai zonas zem automobiļa;
- motors sāk raustīties, zaudē jaudu vai noslāpst;
- pēc trieciena bojāta automobiļa apakša vai degvielas tvertne;
- degvielas līmenis neparasti ātri samazinās;
- salonā esošajiem cilvēkiem rodas galvassāpes, slikta dūša vai reibonis;
- smakai pievienojas deguma smaka, liesma vai elektriska sprakšķēšana.
Neatver degvielas sistēmu ceļmalā un nemēģini noplūdi apturēt ar līmlenti, hermētiķi vai nejauši izvēlētu skavu. Pārvietojies prom no automobiļa, ja pastāv aizdegšanās risks, un nepieciešamības gadījumā zvani ārkārtas palīdzībai.
Ko darīt uzreiz pēc drošas apstāšanās?
- Izslēdz motoru un aizdedzi.
- Nelieto cigaretes, šķiltavas vai citus atklātas liesmas avotus.
- Neieslēdz un neizslēdz nevajadzīgas elektriskās ierīces tiešā noplūdes tuvumā.
- Izlaid pasažierus drošā vietā.
- Ja to iespējams izdarīt bez riska, apskati zemi zem automobiļa no attāluma.
- Neaiztiec šķidrumu un nemēģini noteikt tā veidu ar pirkstiem.
- Neiedarbini motoru atkārtoti tikai tādēļ, lai atrastu noplūdi.
- Izsauc tehnisko palīdzību vai evakuatoru.
Benzīna un dīzeļdegvielas smaka nav pilnīgi vienāda
Benzīns ir ļoti gaistošs, tāpēc pat neliels daudzums var radīt izteiktu smaku, kamēr uz zemes vēl nav redzama peļķe. Tvaiki var izplatīties pa automobiļa apakšu, bagāžas nodalījumu un ventilācijas ieplūdi.
Dīzeļdegviela iztvaiko lēnāk un bieži atstāj eļļainu, mitru virsmu. Neliela noplūde var ilgstoši uzkrāties motora padziļinājumos, uz aizsargpaneļa vai ap degvielas filtru.
Tas nenozīmē, ka dīzeļdegvielas noplūde ir droša. Tā var nokļūt uz karstas izplūdes sistēmas, sabojāt gumijas detaļas, piesārņot ceļu un ļaut degvielas sistēmā iekļūt gaisam.
Kāpēc noplūde var nebūt redzama?
Spēcīga smaka bez redzamas peļķes ir iespējama vairāku iemeslu dēļ. Benzīns var ātri iztvaikot, bet neliela noplūde parādīties tikai tad, kad sistēmā ir spiediens vai automobilis stāv slīpumā.
Degviela var uzkrāties uz motora apakšējā aizsargpaneļa un nesasniegt zemi. Tvaiku sistēmas defekts vispār var neizraisīt šķidras degvielas noplūdi — gaisā nonāk tikai tvaiki.
Atsevišķas noplūdes rodas tikai ar pilnu tvertni, tikai pēc uzpildes, tikai aukstā laikā vai tikai iedarbināta motora apstākļos. Tādēļ servisa diagnostikai ļoti palīdz precīzs simptomu pieraksts.
Smaka uzreiz pēc degvielas uzpildes
Daži pilieni uz automobiļa virsbūves vai zemes pie uzpildes stacijas var īslaicīgi radīt smaku. Tai vajadzētu pakāpeniski pazust pēc virsmas notīrīšanas un ventilācijas.
Ja smaka saglabājas, kļūst stiprāka ar pilnu tvertni vai atgriežas pēc katras uzpildes, jāmeklē tehnisks cēlonis.
Iespējamie cēloņi pēc uzpildes
- vāciņš nav pilnībā aizvērts;
- vāciņa blīvējums ir saplaisājis;
- bojāta uzpildes kakla caurule vai savienojošā šļūtene;
- ieplaisājusi tvertnes ventilācijas caurule;
- degviela izlijusi aiz virsbūves apdares;
- tvertne piepildīta pēc uzpildes pistoles automātiskās atslēgšanās;
- ar šķidru benzīnu pārplūdināta aktīvās ogles tvertne;
- bojāts degvielas sūkņa moduļa vāks vai blīvējums.
Kāpēc tvertni nevajag pildīt pēc pistoles pirmās atslēgšanās?
Uzpildes pistoles automātiskā atslēgšanās parasti norāda, ka tvertne ir sasniegusi paredzēto uzpildes līmeni. Turpinot lēnām pieliet degvielu, var tikt aizpildīta telpa, kas paredzēta degvielas izplešanās un tvaiku kontroles sistēmai.
Šķidrs benzīns var nonākt tvaiku caurulēs un aktīvās ogles tvertnē. Šī detaļa ir paredzēta tvaiku, nevis liela šķidrās degvielas daudzuma uzkrāšanai.
Rezultāts var būt degvielas smaka, grūtāka iedarbināšana pēc uzpildes, nepareiza maisījuma korekcija un Check Engine lampiņa.
Kas ir EVAP sistēma?
Benzīna automobilī degvielas tvaikiem nevajadzētu brīvi nonākt atmosfērā. EVAP jeb degvielas tvaiku kontroles sistēma tos savāc un noteiktos motora darbības apstākļos novada uz ieplūdi sadedzināšanai.
Sistēmas galvenās daļas
- degvielas tvertne un tās ventilācijas caurules;
- uzpildes vāciņš vai bezvāciņa uzpildes mehānisms;
- aktīvās ogles tvertne;
- tvaiku attīrīšanas jeb purge vārsts;
- ventilācijas vārsts;
- tvertnes spiediena sensors;
- noplūdes pārbaudes sūknis vai cits kontroles mehānisms;
- caurules un savienojumi starp sistēmas daļām.
Pat ļoti maza plaisa var ļaut tvaikiem izkļūt un izraisīt diagnostikas kļūdu. Tajā pašā laikā ne katra EVAP kļūda rada salonā jūtamu smaku.
Vaļīgs vai bojāts degvielas tvertnes vāciņš
Vāciņš ir vienkārša, bet svarīga tvaiku sistēmas daļa. Nolietots blīvējums, bojāta vītne vai nepareizs vāciņš var neļaut sistēmai uzturēt paredzēto hermētiskumu.
Pēc uzpildes jāpārliecinās, ka vāciņš aizvērts atbilstoši ražotāja konstrukcijai. Daļai vāciņu dzirdami klikšķi, bet citām sistēmām klikšķa nav.
Ja lampiņa iedegusies vaļīga vāciņa dēļ, tā ne vienmēr nodziest uzreiz pēc vāciņa aizvēršanas. Vadības sistēmai var būt nepieciešami vairāki braukšanas un pašpārbaudes cikli.
Bojāts tvaiku attīrīšanas vārsts
Purge vārsts kontrolē, kad no aktīvās ogles tvertnes savāktie tvaiki tiek ievadīti motorā. Ja vārsts iestrēgst atvērtā stāvoklī, ieplūdē var nonākt tvaiki nepiemērotā laikā.
Iespējamie simptomi
- grūta iedarbināšana tūlīt pēc uzpildes;
- nevienmērīga tukšgaita;
- motors pēc starta īslaicīgi gandrīz noslāpst;
- degvielas smaka;
- Check Engine lampiņa;
- neparastas degvielas maisījuma korekcijas diagnostikas datos;
- dažreiz palielināts degvielas patēriņš.
Aktīvās ogles tvertne
Aktīvā ogle uzkrāj benzīna tvaikus, līdz vadības sistēma tos var droši novadīt uz motoru. Tvertni var sabojāt vecums, plaisas, mitrums, degvielas pārpildīšana vai ventilācijas sistēmas defekts.
Ja ogles materiāls sāk sadalīties, nelielas daļiņas var nonākt caurulēs un traucēt vārstu darbību. Pārplūdināta tvertne var radīt noturīgu degvielas smaku un darbības traucējumus pēc uzpildes.
Degvielas tvertne un sūkņa moduļa blīvējums
Daudziem automobiļiem degvielas sūknis un līmeņa devējs atrodas tvertnē. Piekļuve modulim var būt zem aizmugurējā sēdekļa vai bagāžas nodalījuma grīdas.
Ja moduļa blīvgredzens nepareizi ievietots, novecojis vai vāks nav nostiprināts pareizi, tvaiki var nonākt salonā. Smaka bieži kļūst izteiktāka ar pilnu tvertni vai līkumos.
Pēc degvielas sūkņa remonta salonā jūtama smaka ir iemesls nekavējoties pārbaudīt paveikto darbu. Aizmugurējā sēdekļa nolaišana un salona atsvaidzinātāja izmantošana problēmu neatrisina.
Plastmasas un metāla degvielas tvertnes bojājumi
Degvielas tvertni var bojāt trieciens, korozija, nepareizs stiprinājums, ceļa šķērslis vai iepriekšējs nekvalitatīvs remonts. Metāla tvertne var sarūsēt, bet plastmasas tvertne — ieplaisāt vai deformēties.
Neliela plaisa augšējā daļā var neradīt noplūdi ar pustukšu tvertni, bet sākt tecēt pēc pilnas uzpildes. Tieši tādēļ simptoms var parādīties tikai dažas reizes mēnesī.
Degvielas tvertni nedrīkst labot ar nejaušu līmi
Degviela, tvaiki, temperatūras maiņas un mehāniska slodze var ātri sabojāt neatbilstošu remonta materiālu. Nepieciešama profesionāla remonta metode vai tvertnes nomaiņa.
Degvielas caurules zem automobiļa
Degviela no tvertnes līdz motoram plūst pa metāla, plastmasas vai gumijas caurulēm. Tās var bojāt korozija, ceļa sāls, akmeņi, nepareizi pacelšanas punkti un iepriekš veikts remonts.
Savienojums var būt sauss ar izslēgtu motoru, bet sākt sūkties pēc degvielas sūkņa ieslēgšanās. Citreiz degviela izplūst tikai pie noteikta tvertnes līmeņa vai virsbūves kustības.
Vadītājam nevajadzētu līst zem automobiļa, kas balstās tikai uz domkrata. Degvielas cauruļu pārbaudei nepieciešams droši pacelts automobilis un pareizi ugunsdrošības apstākļi.
Benzīna noplūde motortelpā
Benzīna motoram noplūde var rasties pie degvielas padeves caurules, augstspiediena sūkņa, sliedes, sprauslām, spiediena sensora vai dažādiem savienojumiem.
Tiešās iesmidzināšanas sistēmas noteiktās vietās darbojas ar ļoti augstu spiedienu. Šādu sistēmu nedrīkst pārbaudīt, atlaižot savienojumu pie darbojoša motora vai mēģinot ar roku sajust noplūdi.
Par motortelpas noplūdi var liecināt
- smaka uzreiz pēc motora iedarbināšanas;
- mitrums ap sprauslu vai degvielas sliedi;
- tīrāka, nomazgāta vieta uz putekļaina motora;
- grūta iedarbināšana pēc ilgākas stāvēšanas;
- motora raustīšanās vai aizdedzes izlaidumi;
- degvielas spiediena kļūdas;
- neparasti straujš degvielas patēriņa pieaugums.
Sprauslu blīvgredzeni benzīna motorā
Sprauslas parasti izmanto blīvējumus vietās, kur tās savienojas ar degvielas sliedi un ieplūdes kolektoru vai cilindra galvu. Novecojis, sagriezts vai nepareizi uzstādīts blīvgredzens var sākt laist degvielu.
Problēma var sākties uzreiz pēc sprauslas, ieplūdes kolektora vai degvielas sliedes remonta. Smaka pēc šāda remonta nav jāpieņem kā “atlikusī degviela”, ja tā nepazūd pēc īsas ventilācijas.
Benzīna augstspiediena sūknis
Tiešās iesmidzināšanas benzīna motoram var būt mehānisks augstspiediena sūknis, ko darbina sadales vārpsta. Noplūde iespējama pie sūkņa korpusa, caurulēm vai blīvējuma.
Atsevišķa iekšēja sūkņa defekta gadījumā degviela var nonākt motoreļļā. Tad eļļas līmenis var palielināties, viskozitāte samazināties un uz mērstieņa parādīties izteikta degvielas smaka.
Šādā situācijā nepietiek tikai nomainīt eļļu. Jāatrod un jānovērš degvielas iekļūšanas cēlonis.
Dīzeļdegvielas filtrs un tā korpuss
Dīzeļautomobilim filtrs bieži atrodas motortelpā, un tam var būt vairāki cauruļu savienojumi, ūdens sensors, sildītājs un blīvējumi.
Pēc filtra maiņas nepareizi ievietots blīvgredzens, plaisa korpusā vai nepilnīgi nostiprināts savienojums var radīt noplūdi. Sistēma var arī iesūkt gaisu, izraisot grūtu iedarbināšanu vai motora noslāpšanu.
Mitra filtra ārpuse un dīzeļdegvielas smaka pēc apkopes ir iemesls nekavējoties pārbaudīt sistēmu, nevis gaidīt, ka blīvējums “iesēdīsies”.
Dīzeļa sprauslu atplūdes caurulītes
Daļa degvielas no sprauslām pa atplūdes sistēmu tiek novadīta atpakaļ. Nelielās plastmasas vai gumijas caurulītes, savienotāji un blīves ar laiku var sacietēt un sākt laist degvielu.
Noplūde var būt neliela, bet pietiekama, lai degviela uzkrātos ap sprauslām, radītu smaku un notecētu uz motora vai pārnesumkārbas.
Sprauslas vara blīves un melni nosēdumi
Dīzeļa sprauslas vietā pret cilindra galvu parasti ir blīvējums, kas neļauj sadegšanas gāzēm izplūst ārpus cilindra. Ja blīvējums vairs netur, ap sprauslu var veidoties melna, cieta masa.
Smaka šādā gadījumā var vairāk atgādināt izplūdes gāzes, piedegušu degvielu vai darvu, nevis tīru dīzeļdegvielu. Var būt dzirdama pūšana vai ritmiska šņākšana.
Savlaicīgs remonts ir svarīgs, jo ilgstoši nosēdumi var apgrūtināt sprauslas izņemšanu un sabojāt tās sēžas vietu.
Dīzeļa augstspiediena sistēma
Common Rail sistēmā augstspiediena sūknis, sliede un sprauslas darbojas ar ļoti augstu spiedienu. Noplūde var būt bīstama arī tad, ja tā nav redzama kā lieli pilieni.
Nemeklē augstspiediena noplūdi ar roku
Smalki izsmidzināta degviela var iekļūt audos un radīt smagu traumu. Sistēmu pārbauda tikai ar paredzētām diagnostikas metodēm un pēc spiediena drošas noņemšanas.
Kāpēc smaka nonāk salonā?
Salona ventilācijas sistēma parasti iesūc ārējo gaisu zonā pie vējstikla. Ja motortelpā ir degvielas vai izplūdes gāzu noplūde, ventilators tās var ievadīt salonā.
Smaka no tvertnes zonas var nonākt salonā caur bagāžas nodalījuma ventilācijas atverēm, bojātiem virsbūves aizbāžņiem, sūkņa moduļa vāku, salona grīdas atverēm vai nolietotiem durvju un bagāžnieka blīvējumiem.
Svarīgi diagnostikas novērojumi
- vai smaka pastiprinās ar ieslēgtu ārējā gaisa režīmu;
- vai recirkulācija to samazina;
- vai smaka ir stiprāka stāvot nekā braucot;
- vai tā parādās, atverot logu;
- vai smaka jūtama aizmugurējā sēdekļa vai bagāžnieka zonā;
- vai tā saistīta ar pilnu degvielas tvertni.
Recirkulācijas ieslēgšana var īslaicīgi samazināt smaku, taču tā nav remonts. Ja salonā nonāk degvielas vai izplūdes gāzes, cēlonis jāatrod.
Nejauc degvielas smaku ar izplūdes gāzēm
Ne vienmēr vadītājs spēj precīzi atšķirt neizdegušas degvielas, izplūdes gāzu, karsta katalizatora un piedegušas eļļas smaku. Salonā jebkura noturīga izplūdes smaka ir jāuztver nopietni.
Izplūdes sistēmas plaisa pie motora, kolektora blīvējuma defekts vai bojāta elastīgā caurule var ļaut gāzēm nonākt ventilācijas ieplūdē. Šāda problēma var pastāvēt kopā ar degvielas sistēmas defektu.
Auksts benzīna motors un īslaicīgi bagātāks maisījums
Pēc auksta starta vadības sistēma var izmantot bagātāku degmaisījumu, lai motors stabili darbotos un ātrāk uzsildītu izplūdes pēcapstrādes sistēmu. Pie izpūtēja īslaicīgi var būt jūtama izteiktāka smaka.
Smakai vajadzētu samazināties, motoram stabilizējoties un uzsilstot. Ja tā ir ļoti spēcīga, ilgstoša vai kopā ar raustīšanos, jāmeklē aizdedzes, iesmidzināšanas vai sensoru problēma.
Iespējamie pārāk bagāta maisījuma cēloņi
- nepareizs dzesēšanas šķidruma temperatūras sensora signāls;
- bojāts gaisa masas vai spiediena sensors;
- noplūstoša sprausla;
- pārāk augsts degvielas spiediens;
- aizdedzes izlaidumi;
- bojāta skābekļa sensora vai maisījuma regulēšana;
- iestrēdzis EVAP purge vārsts.
Aizdedzes izlaidumi un neizdegusi degviela
Ja cilindrā degviela tiek iesmidzināta, bet maisījums neaizdegas, daļa neizdegušās degvielas nonāk izplūdes sistēmā. Pie izpūtēja var būt izteikta benzīna smaka, bet motors darbojas nevienmērīgi.
Neizdegusi degviela var pārkarsēt un sabojāt katalizatoru. Ja Check Engine lampiņa mirgo un motors spēcīgi raustās, braucienu nevajadzētu turpināt.
Dīzeļmotora DPF reģenerācijas smaka
Aktīvas DPF reģenerācijas laikā izplūdes sistēmas temperatūra palielinās. Pie automobiļa var būt jūtama karsta metāla, sakarsušu izplūdes gāzu vai neparasti asa smaka.
Reģenerācijai var būt raksturīgi
- nedaudz paaugstināti tukšgaitas apgriezieni;
- īslaicīgi lielāks degvielas patēriņš;
- darbojas dzesēšanas ventilators;
- start-stop sistēma neizslēdz motoru;
- izplūdes sistēma ir ļoti karsta;
- pēc motora izslēgšanas ventilators vēl kādu laiku turpina darboties.
Reģenerācija neattaisno šķidras dīzeļdegvielas noplūdi, mitras sprauslas, peļķi zem automobiļa vai spēcīgu degvielas smaku salonā. Ja ir šādas pazīmes, nepieciešama pārbaude.
Papildu degvielas sildītājs
Dažiem dīzeļautomobiļiem ir ar degvielu darbināms papildu sildītājs. Aukstā laikā tas var darboties automātiski vai pēc vadītāja komandas.
Iedarbināšanas un izslēgšanas laikā pie atsevišķas izplūdes caurules var būt jūtama sadegšanas smaka. Tomēr regulāri balti dūmi, neizdegušas degvielas smaka, pilēšana vai neveiksmīgi starta mēģinājumi var norādīt uz sildītāja defektu.
Smaka pēc automobiļa remonta
Pēc degvielas filtra, sprauslu, sūkņa vai tvertnes remonta neliels uz detaļām palicis degvielas daudzums var īslaicīgi radīt smaku. Servisam darba zona būtu jānotīra un jāpārbauda, vai sistēma ir hermētiska.
Ja smaka nepazūd pēc īsa laika, atgriežas pēc katras iedarbināšanas vai kļūst stiprāka, jāpieņem, ka iespējama aktīva noplūde vai nepareizi uzstādīts savienojums.
Pēc remonta īpaši jāpārbauda
- sprauslu un degvielas sliedes blīvējumi;
- degvielas filtra korpuss;
- ātrie cauruļu savienojumi;
- sūkņa moduļa blīvgredzens;
- uzpildes un ventilācijas caurules;
- vai degviela nav palikusi uz motora aizsargpaneļa.
Kāpēc smaka var būt stiprāka karstā laikā?
Palielinoties temperatūrai, benzīns iztvaiko aktīvāk un degvielas tvertnē mainās tvaiku spiediens. Neliela EVAP sistēmas plaisa karstā laikā var kļūt daudz pamanāmāka.
Arī degvielas caurules, blīves un plastmasas detaļas sasilst un izplešas. Defekts var izpausties tikai pēc ilgākas braukšanas vai automobiļa atstāšanas saulē ar pilnu tvertni.
Kāpēc aukstumā var sākt sūkties savienojumi?
Zemā temperatūrā novecojuši gumijas blīvējumi kļūst cietāki, bet dažādi materiāli saraujas atšķirīgi. Savienojums, kas vasarā ir sauss, ziemas rītā var īslaicīgi sākt laist degvielu.
Pēc motora uzsilšanas noplūde var samazināties un servisā vairs nebūt uzreiz redzama. Tādēļ jānorāda, ka simptoms parādās tieši aukstā startā.
Hibrīdi un ilgstoši tvertnē glabāta degviela
Uzlādējamā hibrīdā benzīna motors var darboties reti, tādēļ degviela tvertnē atrodas ilgāk nekā parastā automobilī. Atsevišķiem modeļiem ir īpaša hermētiska tvertne un vadīta spiediena izlīdzināšana pirms vāciņa atvēršanas.
Ja automobilis norāda nogaidīt pirms uzpildes vāciņa atvēršanas, šī prasība jāievēro. Vāciņa piespiedu atvēršana vai nepareizs remonts var traucēt tvaiku kontroles sistēmas darbību.
Noturīga degvielas smaka hibrīdā nav normāla tikai tāpēc, ka motors darbojas reti. Jāpārbauda tvertne, ventilācija, degvielas kvalitāte un motora sistēmas.
LPG smaka ir atsevišķs drošības signāls
Autogāzei pievieno izteiktu smaržvielu, lai noplūdi varētu pamanīt. Ja automobilī ar LPG sistēmu salonā, pie tvertnes vai motortelpā jūtama gāzes smaka, sistēmu nevajadzētu izmantot.
Izslēdz motoru, izvairies no dzirksteļu avotiem, vēdini zonu tikai tad, ja to var izdarīt droši, un organizē profesionālu pārbaudi. LPG savienojumus nedrīkst meklēt ar liesmu.
Vai Check Engine lampiņa vienmēr iedegas?
Nē. Vadības sistēma var atklāt tvaiku sistēmas hermētiskuma kļūdu, maisījuma problēmu vai spiediena novirzi, taču ne katra fiziska noplūde uzreiz rada kļūdas kodu.
Ļoti maza noplūde var parādīties tikai noteiktos apstākļos, kuros sistēmas pašpārbaude vēl nav veikta. Vecākam automobilim attiecīgās kontroles funkcijas var nebūt.
Tāpēc lampiņas neesamība neapstiprina, ka degvielas sistēma ir hermētiska.
Ko droši var pārbaudīt pats vadītājs?
- Pieraksti, kad smaka parādījās pirmo reizi.
- Atzīmē, vai tā saistīta ar degvielas uzpildi.
- Pārbaudi, vai tvertnes vāciņš ir pareizi aizvērts.
- Apskati vāciņa blīvējumu, ja tas ir redzams un pieejams.
- No droša attāluma pārbaudi, vai zem automobiļa nav svaiga šķidruma.
- Atzīmē, vai smaka stiprāka pie motora, aizmugures vai salonā.
- Novēro, vai tā pastiprinās ar ieslēgtu ventilatoru.
- Pārbaudi, vai degvielas līmenis nekrītas neparasti ātri.
- Atzīmē Check Engine vai citus brīdinājumus.
- Ja smaka ir spēcīga vai redzama noplūde, motoru neiedarbini.
Pārsegu drīkst atvērt tikai tad, ja nav dūmu, liesmas vai cita tūlītēja riska. Neliecies pāri darbojošam motoram un neaiztiec degvielas caurules.
Ko nedrīkst darīt?
Logi var samazināt sajūtamo smaku, bet nenovērš noplūdi un aizdegšanās risku.
Atklāta liesma degvielas vai tvaiku tuvumā var izraisīt tūlītēju aizdegšanos.
Sistēmas spiediens var radīt degvielas strūklu un smagu traumu.
Tas var radīt nepareizu spiedienu tvertnē un jaunus sistēmas bojājumus.
Tas neaptur degvielas plūsmu un var izplatīt piesārņojumu lielākā teritorijā.
Tas var pārplūdināt tvaiku sistēmu un pastiprināt esošu noplūdi.
Kā servisā meklē degvielas noplūdi?
- vadītāja aprakstīto apstākļu precizēšanu;
- motortelpas, tvertnes un cauruļu vizuālu pārbaudi;
- apakšējo aizsargpaneļu noņemšanu;
- degvielas filtra un savienojumu pārbaudi;
- sprauslu un atplūdes sistēmas pārbaudi;
- zemspiediena un augstspiediena sistēmas mērījumus;
- degvielas spiediena saglabāšanās pārbaudi pēc motora izslēgšanas;
- EVAP sistēmas pārbaudi ar paredzētu dūmu ģeneratoru;
- tvertnes spiediena sensora un vārstu vadības pārbaudi;
- diagnostikas kļūdu un tiešsaistes datu nolasīšanu;
- degvielas maisījuma korekciju izvērtēšanu;
- aizdedzes izlaidumu skaitītāju pārbaudi;
- sūkņa moduļa un tā blīvējuma pārbaudi;
- uzpildes kakla un ventilācijas cauruļu pārbaudi;
- izplūdes sistēmas hermētiskuma pārbaudi;
- atkārtotu pārbaudi ar pilnu vai daļēji piepildītu tvertni, ja simptoms atkarīgs no līmeņa.
Kāpēc EVAP pārbaudē izmanto dūmus?
Sistēmā ar kontrolētu spiedienu ievada tam paredzētu diagnostikas dūmu plūsmu. Vietā, kur ir plaisa vai nehermētisks savienojums, dūmi kļūst redzami.
Šāda metode palīdz atrast ļoti mazas tvaiku noplūdes, kuras ar aci un pēc smakas vien būtu grūti lokalizēt.
EVAP sistēmā nedrīkst izmantot nejauši izvēlētu saspiesta gaisa spiedienu, jo var sabojāt tvertni, vārstus vai sensorus.
Kāpēc kļūdas kods vēl nav gatava diagnoze?
Kļūda par lielu vai mazu tvaiku noplūdi nenorāda vienu konkrētu detaļu. Cēlonis var būt vāciņš, plaisa caurulē, vārsts, ogles tvertne, spiediena sensors vai nepareizi veikts iepriekšējs remonts.
Tāpat maisījuma kļūda nenozīmē automātiski bojātu sprauslu. Vadības sistēma var koriģēt degvielu gaisa noplūdes, sensora, EVAP vārsta, spiediena vai aizdedzes problēmas dēļ.
Ilustratīvs izmaksu piemērs
Pieņemsim, ka pēc degvielas uzpildes salonā parādās benzīna smaka. Pirmajā scenārijā automobilis netiek lietots, un servisā atrod bojātu sūkņa moduļa blīvgredzenu. Otrajā scenārijā braukšana turpinās, degviela bojā salona materiālus un elektroinstalāciju, bet vēlāk rodas aizdegšanās bojājumi.
Summas ir ilustratīvas un nav konkrēta servisa piedāvājums. Izmaksas atkarīgas no automobiļa, noplūdes vietas, detaļu pieejamības, bojājuma apmēra un remonta metodes.
Ko pārbaudīt, pērkot lietotu automobili?
Degvielas smaku pirms pārdošanas var īslaicīgi nomaskēt ar salona tīrīšanu, atsvaidzinātāju vai daļēji tukšu tvertni. Pārbaudei vajadzīgs gan auksts starts, gan brauciens un automobiļa apskate pēc tā.
- vai salonā nav degvielas vai izplūdes smakas;
- vai smaka neparādās pēc ventilatora ieslēgšanas;
- degvielas vāciņa un uzpildes zonas stāvokli;
- vai pie motora nav mitru savienojumu;
- dīzeļa sprauslu un filtra zonu;
- vai zem aizmugurējā sēdekļa nav degvielas smakas;
- tvertnes un cauruļu stāvokli uz pacēlāja;
- vai motors viegli iedarbojas pēc uzpildes un silts;
- vai tukšgaita ir vienmērīga;
- Check Engine lampiņas pašpārbaudi;
- diagnostikas kļūdu vēsturi un maisījuma korekcijas;
- neatkarīgu degvielas un EVAP sistēmas pārbaudi.
Vadītāja kontrolsaraksts
☐ Pierakstīts, kad smaka parādās
☐ Zināms, vai tā sākās pēc uzpildes
☐ Degvielas vāciņš pareizi aizvērts
☐ Tvertne netiek pārpildīta pēc pistoles atslēgšanās
☐ Zem automobiļa nav svaigas degvielas
☐ Smakas stiprākā vieta ir noteikta
☐ Pārbaudīts, vai ventilators smaku pastiprina
☐ Degvielas līmenis nekrītas neparasti ātri
☐ Nav mitruma pie filtra vai sprauslām
☐ Nav dūmu vai deguma smakas
☐ Motors darbojas vienmērīgi
☐ Check Engine lampiņa pārbaudīta
☐ Redzamas noplūdes gadījumā motors netiek iedarbināts
☐ Augstspiediena savienojumi netiek aiztikti
☐ Servisam izstāstīti precīzi simptoma apstākļi
☐ Pēc remonta veikta hermētiskuma pārbaude
Īsā pašpārbaude
Smaka parādījās tikai pēc pilnas uzpildes, bet zem automobiļa nekas netek. Vai var turpināt braukt?
Jāpārbauda vāciņš, uzpildes kakls, ventilācijas caurules, EVAP sistēma un sūkņa moduļa blīvējums. Ja smaka ir spēcīga vai nonāk salonā, braucienu neturpini.
Dīzelim reģenerācijas laikā ir asa smaka. Vai tas vienmēr nozīmē noplūdi?
Nē. Karsta izplūdes sistēma var radīt neparastu smaku. Tomēr mitras degvielas detaļas, pilieni, spēcīga smaka salonā vai straujš degvielas zudums nav normāla reģenerācija.
Smaka pazūd, ieslēdzot recirkulāciju. Vai problēma ir salona filtrā?
Ne obligāti. Recirkulācija var vienkārši pārtraukt ārējā gaisa iesūkšanu. Jāpārbauda motortelpas degvielas un izplūdes sistēma.
Pēc filtra maiņas jūtama neliela dīzeļdegvielas smaka. Vai jāgaida, līdz tā pazūd?
Īslaicīga atlikušās degvielas smaka ir iespējama, taču filtram un savienojumiem jābūt pilnīgi sausiem. Ja smaka atkārtojas pēc katras iedarbināšanas, sistēma jāpārbauda.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai neliela benzīna smaka pēc uzpildes ir normāla?
Daži izlieti pilieni var īslaicīgi smaržot, taču noturīga, salonā jūtama vai ar katru uzpildi atkārtojoša smaka nav jāignorē.
Vai vaļīgs degvielas vāciņš var iedegt Check Engine lampiņu?
Jā, ja automobilis pārbauda EVAP sistēmas hermētiskumu. Tomēr kļūdu var izraisīt arī caurule, vārsts, ogles tvertne vai spiediena sensors.
Vai drīkst braukt, ja smaka jūtama tikai ārpus automobiļa?
Vispirms jānoskaidro cēlonis. Ja smaka ir spēcīga, redzama degviela vai tā rodas motortelpā, braukt nedrīkst. Viegla īslaicīga smaka pie izpūtēja aukstā startā var būt citāda situācija.
Kāpēc benzīna smaka parādās tikai ar pilnu tvertni?
Iespējama plaisa tvertnes augšdaļā, bojāts sūkņa moduļa blīvējums, uzpildes kakls vai ventilācijas caurule, kas ar zemāku līmeni nesaskaras ar šķidru degvielu.
Vai salona filtra nomaiņa novērsīs degvielas smaku?
Filtrs var īslaicīgi mazināt dažas smakas, bet neizlabo degvielas vai izplūdes sistēmas noplūdi. Vispirms jāatrod avots.
Vai bojāta sprausla vienmēr ir slapja no ārpuses?
Nē. Sprausla var noplūst iekšēji cilindrā vai atplūdes sistēmā, bet ārpusē izskatīties sausa. Nepieciešami spiediena, darbības un noplūdes testi.
Vai degvielas piedeva var novērst smaku?
Nē. Piedeva neaiztaisa plaisu, blīvējumu, cauruli vai bojātu vārstu. Fiziska noplūde un tvaiku sistēmas defekts jāremontē.
Vai degvielas smaka motoreļļā ir saistīta ar šo problēmu?
Tā var norādīt, ka degviela nonāk karterī sprauslas, sūkņa, aukstu startu vai reģenerācijas problēmu dēļ. Ja eļļas līmenis kāpj vai eļļa kļūst neparasti šķidra, motoru nevajadzētu turpināt ekspluatēt.
Kāpēc smaka salonā ir stiprāka, kad automobilis stāv?
Braucot gaisa plūsma var aiznest tvaikus prom, bet stāvot tie uzkrājas pie ventilācijas ieplūdes vai zem virsbūves. Tas nenozīmē, ka noplūde ir mazāk bīstama.
Degvielas smaka jāuztver kā signāls, nevis salona neērtība
Smakas avots var būt salīdzinoši vienkāršs — nepareizi aizvērts vāciņš vai uz virsbūves izlijusi degviela. Taču tas var būt arī bojāts sūkņa blīvējums, noplūstoša caurule, sprausla vai augstspiediena sūknis.
Svarīgākais ir novērtēt, vai smaka ir īslaicīga vai atkārtojas, kur tā ir visspēcīgākā un vai redzama šķidra degviela. Smakas maskēšana ar recirkulāciju, atvērtiem logiem vai atsvaidzinātāju nemaina tehnisko risku.
Ja noplūde nav redzama, tas vēl nenozīmē, ka tās nav. Benzīns var iztvaikot, tvaiki var izplūst no EVAP sistēmas, bet degviela — uzkrāties uz apakšējā aizsargpaneļa vai zem aizmugurējā sēdekļa.
Galvenā atziņa: spēcīgas vai nepārejošas degvielas smakas gadījumā nepaļaujies tikai uz to, ka zem automobiļa nav peļķes. Pārbaudi vāciņu un redzamas pazīmes, bet neatver degvielas sistēmu pats. Ja redzama degviela, smaka nāk no motortelpas, tā nonāk salonā vai pastāv aizdegšanās risks, izslēdz motoru un nogādā automobili servisā ar tehnisko palīdzību.