LV 
EN 
RU 
Automobilis tiek novietots pie mājas ar domu, ka tas netiks lietots tikai pāris nedēļas. Darba braucieni atceļas, ģimene aizbrauc prom, vadītājs sāk strādāt attālināti vai automašīna gaida pārdošanu. Pēc mēneša tā joprojām stāv tajā pašā vietā. Pēc diviem mēnešiem centrālā atslēga vairs nereaģē tik pārliecinoši, uz bremžu diskiem redzams brūns pārklājums, bet viena riepa izskatās nedaudz zemāka.
Tad kādu rītu automobilis atkal ir vajadzīgs. Vadītājs pagriež atslēgu vai nospiež iedarbināšanas pogu, dzird dažus lēnus startera apgriezienus un klusumu. Pēc akumulatora pievienošanas motors iedarbojas, taču pirmie metri ir nepatīkami: bremzes krakšķ, riepas vibrē, salonā jūtama mitruma smaka, bet panelī iedegas vairāki brīdinājumi.
Automašīna var nolietoties arī tad, ja tās odometrs nekustas. Akumulators turpina barot elektroniku, riepas nes visu automobiļa svaru vienā pozīcijā, uz metāla virsmām iedarbojas mitrums, degviela saskaras ar gaisu, bet ventilācijas sistēmā, salonā un motortelpā var nonākt putekļi, kukaiņi vai grauzēji.
Tas nenozīmē, ka pēc mēneša stāvēšanas automobilim obligāti būs vajadzīgs remonts. Daudzi auto pēc saprātīgas sagatavošanas var nostāvēt vairākus mēnešus bez būtiskām sekām. Galvenā atšķirība ir starp automobili, kas vienkārši pamests, un automobili, kas apzināti sagatavots stāvēšanai.
Ilgstoša stāvēšana nav tikai jautājums par to, vai motors pēc tam iedarbināsies. Jāsaglabā arī akumulators, riepas, bremzes, degvielas sistēma, salons un drošība pirmajā braucienā.
Cik ilga stāvēšana jau uzskatāma par ilgstošu?
Vienas precīzas robežas nav. Rezultātu ietekmē automobiļa vecums, akumulatora stāvoklis, temperatūra, mitrums, riepu konstrukcija, degvielas veids, stāvvietas segums un tas, cik daudz elektronikas automobilis izmanto arī izslēgtā stāvoklī.
Parasti īpaša sagatavošana nav nepieciešama, ja automobilis un akumulators ir tehniski labā stāvoklī.
Jau kļūst svarīgs akumulatora stāvoklis, riepu spiediens, stāvvietas mitrums un automobiļa elektronikas patēriņš.
Automobilis jāuztver kā ilgstoši novietots. Jāsagatavo akumulators, riepas, bremzes, degviela un salons.
Nepieciešams sistemātisks glabāšanas plāns un rūpīga pārbaude pirms atgriešanās satiksmē.
Vecs automobilis ar vāju akumulatoru var neiedarboties jau pēc desmit dienām. Savukārt tehniski labs automobilis sausā garāžā ar uzturēšanas lādētāju var vairākus mēnešus saglabāties ļoti labā stāvoklī.
Kas ar automobili notiek, kamēr tas nebrauc?
Stāvēšana aptur nobraukuma pieaugumu, bet ne fiziskos un ķīmiskos procesus. Temperatūra mainās, metāls saskaras ar mitrumu, gumija noveco, šķidrumi absorbē piesārņojumu, bet elektronika turpina patērēt nelielu elektrības daudzumu.
Signalizācija, bezatslēgas piekļuve, vadības bloki un sakaru moduļi patērē elektrību arī tad, kad automobilis ir aizslēgts.
Gaiss pakāpeniski izkļūst caur gumiju un savienojumiem, bet viss automobiļa svars ilgstoši balstās uz vienas riepas zonas.
Uz disku virsmām veidojas rūsa. Mitros apstākļos kluči vai stāvbremzes mehānisms var pielipt.
Tā saskaras ar skābekli un mitrumu, bet ilgākā periodā var mainīties tās īpašības un gaistošo sastāvdaļu daudzums.
Slapji paklāji, temperatūras maiņas un nepietiekama ventilācija var veicināt smaku, pelējumu un logu aizsvīšanu.
Grauzēji var bojāt vadus, izolāciju, gaisa filtru vai salona materiālus, īpaši klusā un siltā novietnē.
7 dienas: parasti nekas dramatisks, bet ir izņēmumi
Tehniski labam automobilim viena nedēļa parasti nav ilgs periods. Tomēr problēmas var rasties, ja akumulators jau iepriekš bijis vājš, atstāts ieslēgts patērētājs, automobilis novietots ļoti zemā temperatūrā vai tam uzstādīta papildu signalizācija, izsekošanas iekārta vai videoreģistrators ar stāvvietas režīmu.
Pirms nedēļas prombūtnes parasti pietiek pārliecināties, ka gaismas ir izslēgtas, durvis un bagāžnieks pilnībā aizvērti, riepas nav redzami tukšas un automobilī nav atstāti pārtikas produkti vai mitri priekšmeti.
30 dienas: sākas akumulatora un mitruma jautājumi
Mēneša laikā labs akumulators bieži vēl spēj iedarbināt motoru, taču garantijas nav. Moderns automobilis var periodiski aktivizēt sakaru, signalizācijas, bezatslēgas piekļuves un citus vadības moduļus.
Ja akumulators nav pilnībā uzlādēts jau stāvēšanas sākumā, aukstums un nepārtraukts elektronikas patēriņš var samazināt spriegumu līdz līmenim, kurā centrālā atslēga vēl darbojas, bet starterim enerģijas vairs nepietiek.
Pēc mēneša uz bremžu diskiem bieži redzama virspusēja rūsa. Tā pati par sevi vēl nenozīmē disku bojājumu un parasti pazūd pēc dažām kontrolētām bremzēšanām. Taču bieza, nevienmērīga korozija vai kluču pielipšana jau var radīt vibrāciju un nevienmērīgu bremzēšanu.
90 dienas: automobilis jāuztver kā glabāšanā novietota tehnika
Trīs mēneši jau ir pietiekami ilgs laiks, lai nejauša pieeja radītu nevajadzīgus izdevumus. Akumulators var būt dziļi izlādējies, riepas zaudējušas spiedienu, bremžu virsmas korodējušas, bet salonā un motortelpā var būt parādījušās mitruma vai dzīvnieku pēdas.
Šādam periodam automobilis jāsagatavo pirms novietošanas. Jāizvēlas sausa un droša vieta, jāsakārto akumulatora uzlāde, jāpārbauda riepas, jāizlemj, kā fiksēt automobili bez ilgstošas stāvbremzes noslogošanas, un jāiztīra salons.
180 dienas un ilgāk: pirms braukšanas nepieciešama pilna pārbaude
Pusgada laikā izšķiroša kļūst ne tikai stāvēšanas ilguma, bet arī glabāšanas apstākļu kombinācija. Seši mēneši sausā, ventilētā garāžā ar uzturēšanas lādētāju nav tas pats, kas seši mēneši zālē zem koka, kur automobilis pakļauts mitrumam, lapām, grauzējiem un saules iedarbībai.
Pēc pusgada nevajadzētu vienkārši iedarbināt motoru un uzreiz doties uz šoseju. Vispirms jāpārbauda šķidrumi, riepas, bremzes, motortelpa, vadi, gaisa ieplūde, apgaismojums un akumulatora stāvoklis. Pirmais brauciens jāveic īsā, drošā maršrutā ar nelielu ātrumu.
12 voltu akumulators: pirmais komponents, kas parasti padodas
Pat pilnībā izslēgtam automobilim ir tā sauktais miera strāvas patēriņš. Elektrību izmanto signalizācija, pulkstenis, durvju vadības moduļi, bezatslēgas piekļuve, telemātika un citas sistēmas.
Ja akumulators ir vecs, ilgstoši nav pilnībā uzlādēts vai automobili ikdienā izmanto tikai īsiem braucieniem, tā faktiskā enerģijas rezerve var būt daudz mazāka, nekā šķiet.
Labākais risinājums — piemērots uzturēšanas lādētājs
Ja automobilis stāv vietā ar pieejamu elektroapgādi, kvalitatīvs automātisks uzturēšanas lādētājs var uzraudzīt akumulatora spriegumu un papildināt enerģiju tikai tad, kad tas nepieciešams.
Lādētājam jābūt piemērotam konkrētajam akumulatora tipam. Dažādi uzlādes režīmi var būt nepieciešami parastam svina-skābes, AGM vai EFB akumulatoram.
Vai akumulatoru drīkst atvienot?
Dažiem automobiļiem atvienošana ir praktisks risinājums, bet modernā automobilī tā var izdzēst pulksteņa, logu, sēdekļu, radio un citu sistēmu iestatījumus. Atsevišķiem modeļiem pēc pievienošanas nepieciešama sistēmu inicializācija vai akumulatora reģistrācija.
Pirms atvienošanas jāizlasa konkrētā automobiļa instrukcija. Jāpārliecinās arī, ka pēc akumulatora atvienošanas iespējams mehāniski atvērt durvis un piekļūt bagāžniekam vai motortelpai.
Dziļi izlādētu akumulatoru nevajag uzskatīt tikai par neērtību
Atkārtota dziļa izlāde var neatgriezeniski samazināt akumulatora ietilpību. Iedarbināšana ar vadiem atrisina konkrēto brīdi, bet ne vienmēr atjauno akumulatora tehnisko stāvokli.
Hibrīdiem un elektroauto arī ir 12 voltu akumulators
Elektroauto vai hibrīda lielais vilces akumulators neaizstāj mazo 12 voltu akumulatoru. Tieši 12 voltu sistēma bieži aktivizē vadības blokus, slēdžus, kontaktorus, centrālo atslēgu un drošības sistēmas.
Tādēļ elektroauto var būt ievērojama enerģijas rezerve vilces akumulatorā, bet transportlīdzeklis tik un tā nereaģē, jo izlādējies mazais akumulators.
Ilgstošas glabāšanas prasības dažādiem elektroauto būtiski atšķiras. Daži modeļi noteiktos apstākļos paši papildina 12 voltu akumulatoru no vilces baterijas, citi to dara ierobežoti vai tikai tad, kad automobilis pieslēgts uzlādei.
Vilces akumulatoru ilgstošai glabāšanai parasti nevajadzētu atstāt pilnīgi tukšu vai ilgstoši turēt maksimālā uzlādes līmenī, ja ražotājs nav paredzējis šādu režīmu. Precīzs ieteicamais līmenis un pieslēgšanas kārtība jāmeklē konkrētā modeļa instrukcijā.
Riepas: spiediens krītas arī tad, kad automobilis nekustas
Riepa nav pilnīgi hermētiska. Gaiss lēni izkļūst caur gumiju, ventili un savienojumu ar disku. Temperatūras pazemināšanās arī samazina izmērīto spiedienu.
Ja automobilis vairākus mēnešus stāv uz riepas ar pazeminātu spiedienu, tās sānu malas un karkass vienā vietā ir pastāvīgi vairāk deformēti. Pēc braukšanas sākšanas var būt jūtama vibrācija jeb tā sauktais plakanais nospiedums.
Vai plakanais nospiedums vienmēr ir neatgriezenisks?
Neliela vibrācija pēc stāvēšanas var samazināties, kad riepas uzsilst un atgūst formu. Tomēr izteikta, ilgstoša vai atkārtota vibrācija var liecināt par paliekošu deformāciju, riepas bojājumu vai citu riteņa problēmu.
Vai riepas pirms stāvēšanas jāpumpē vairāk?
Vispirms tās jāpiepumpē vismaz līdz ražotāja noteiktajam aukstu riepu spiedienam. Ilgākai glabāšanai daži riepu vai automobiļu ražotāji pieļauj nedaudz augstāku spiedienu, taču nedrīkst pārsniegt konkrētās riepas un automobiļa norādījumus.
Pirms braukšanas spiediens vienmēr jāatgriež ikdienas vērtībā. Nedrīkst sākt braukt ar nejauši paaugstinātu spiedienu tikai tāpēc, ka automobilis tā glabāts.
Bremžu disku rūsa: kas ir normāli un kas vairs nav?
Bremžu diski parasti nav aizsargāti ar krāsu tajā vietā, kur strādā kluči. Mitrā laikā uz tiem rūsa var parādīties pat pēc vienas nakts.
Plāns un vienmērīgs pārklājums pēc dažām saudzīgām bremzēšanām parasti pazūd. Pirmajās reizēs var būt dzirdama viegla slīpēšanās skaņa.
Problēma kļūst nopietnāka, ja korozija ir dziļa, nevienmērīga vai kluča forma ilgi palikusi redzama uz diska. Tas var radīt pulsāciju bremzējot, nevienmērīgu spēku un samazinātu bremzēšanas efektivitāti.
Vai ilgstoši jāatstāj ieslēgta stāvbremze?
Ikdienas stāvēšanai stāvbremze ir paredzēta un jāizmanto atbilstoši automobiļa instrukcijai. Tomēr vairāku mēnešu glabāšanā mitros apstākļos mehānisms vai kluči var pielipt.
Ja automobilis atrodas privātā, līdzenā un drošā vietā, glabāšanas plānā dažkārt izmanto pārnesumu, automātiskās kārbas stāvēšanas režīmu un piemērotus riteņu ķīļus. Šādu risinājumu drīkst izvēlēties tikai tad, ja tas ir drošs konkrētajā vietā un nav pretrunā automobiļa ražotāja norādēm.
Uz slīpas virsmas vai publiskā vietā nedrīkst eksperimentēt ar nepietiekami fiksētu automobili.
Degviela nestāv pilnīgi nemainīga
Benzīns un dīzeļdegviela ir ķīmiski produkti, kuru īpašības laika gaitā mainās. Tie saskaras ar skābekli, mitrumu un temperatūras svārstībām. Daļa vieglāk gaistošo sastāvdaļu var iztvaikot, bet ilgākā periodā iespējama oksidēšanās un nogulšņu veidošanās.
Dažu nedēļu vai pāris mēnešu stāvēšana ar kvalitatīvu degvielu slēgtā sistēmā parasti nerada tūlītēju problēmu. Daudz lielāka uzmanība nepieciešama glabāšanai, kas ilgst pusgadu, gadu vai vēl vairāk, īpaši mainīgā temperatūrā.
Pilna vai pustukša bāka?
Lielāks degvielas daudzums samazina gaisa telpu tvertnē un var mazināt kondensācijas ietekmi, taču tvertni nevajadzētu pildīt līdz uzpildes kakla malai. Jāatstāj ražotāja paredzētā izplešanās telpa un uzpilde jāpārtrauc pie pistoles pirmā klikšķa.
Ļoti ilgai glabāšanai degvielas daudzums un iespējamā stabilizatora izmantošana jāizvērtē atbilstoši konkrētajam motoram, degvielai un produkta instrukcijai. Nejauša piedeva nav universāls risinājums.
Dīzeļdegviela un mikroorganismi
Ja dīzeļdegvielas sistēmā ilgstoši ir ūdens un piemēroti apstākļi, degvielas un ūdens robežslānī var attīstīties mikroorganismi. Tas vairāk raksturīgs ļoti ilgai glabāšanai, lielām tvertnēm un tehnikai, nevis parastam automobilim, kas stāv dažas nedēļas.
Tomēr pēc ļoti ilgas stāvēšanas neparasta degvielas smaka, nosēdumi, aizsērējis filtrs vai nevienmērīga motora darbība jāuztver nopietni.
Vai motoreļļa sabojājas, ja automobilis nebrauc?
Motoreļļa noveco ne tikai no nobraukuma. To ietekmē laiks, mitrums, degvielas piejaukums, skābes un piesārņojums, kas eļļā nonācis iepriekšējās ekspluatācijas laikā.
Ja automobilis novietots tūlīt pēc daudziem īsiem braucieniem, eļļā var būt vairāk mitruma un degvielas. Savukārt motors, kas pirms glabāšanas pilnībā uzsilis un saņēmis savlaicīgu apkopi, sāk stāvēšanas periodu labākā stāvoklī.
Dažu mēnešu stāvēšana pati par sevi parasti nenozīmē automātisku eļļas nomaiņu. Taču jāņem vērā arī kalendārais apkopes intervāls. Ja eļļas maiņas termiņš iestājies stāvēšanas laikā, apkope jāveic neatkarīgi no tā, ka nobraukums nav palielinājies.
Dzesēšanas un bremžu šķidrums arī noveco pēc laika
Dzesēšanas šķidrums satur pretkorozijas un citas piedevas, kuru īpašības ar laiku samazinās. Bremžu šķidrums daudzās sistēmās spēj piesaistīt mitrumu, kas var pazemināt tā viršanas temperatūru un veicināt koroziju.
Stāvēšana neaptur kalendāros nomaiņas intervālus. Automobilim, kas gada laikā nobrauc tikai dažus simtus kilometru, šķidrumi tik un tā var būt jāmaina pēc laika, nevis nobraukuma.
Vai motors ik pa laikam vienkārši jāiedarbina?
Viens no populārākajiem padomiem ir reizi nedēļā iedarbināt motoru uz piecām vai desmit minūtēm. Tas izklausās loģiski, taču bieži rada vairāk problēmu nekā ieguvumu.
Īsa darbība tukšgaitā var nepietiekami uzlādēt akumulatoru, jo startera patērētā enerģija netiek pilnībā atgūta. Motors un izplūdes sistēma var nesasniegt pilnu darba temperatūru, tāpēc tajos paliek kondensāts.
Dīzeļmotoram īsa tukšgaita nepalīdz DPF, EGR un citām izmešu sistēmām. Tā var tikai pievienot auksta darba ciklu bez pietiekamas slodzes un temperatūras.
Iedarbināt ir vērts tikai tad, ja automobilis tiešām tiks izbraukts
Ja automobilis ir tehniski un juridiski gatavs ceļam, lietderīgāks par īsu tukšgaitu ir pietiekami ilgs brauciens, kurā uzsilst motors, transmisija, bremzes un izplūdes sistēma.
Cik ilgam jābūt uzturošam braucienam?
Nav viena universāla kilometru skaita. Braucienam jābūt pietiekami ilgam, lai motors sasniegtu stabilu darba temperatūru, akumulators saņemtu jēgpilnu uzlādi un bremzes vairākas reizes tiktu izmantotas kontrolētos apstākļos.
Aukstā laikā, pilsētas sastrēgumos vai lielam dīzeļmotoram tas var prasīt vairāk laika nekā nelielam benzīna automobilim vasarā. Piecu minūšu aplis ap kvartālu parasti nav pilnvērtīgs uzturošs brauciens.
Nav jēgas braukt tikai tāpēc, lai “izkustinātu auto”, ja tam ir beigusies tehniskā apskate, nav atbilstošas apdrošināšanas, riepas nav drošas vai konstatēts šķidruma zudums.
Salons: mitrums, smaka un pelējums
Pirms ilgstošas stāvēšanas salonam jābūt sausam. Slapji gumijas paklāji, sniegs zem apaviem, mitrs bagāžnieka pārklājs vai izlijušais dzēriens var kļūt par smakas un pelējuma avotu.
No salona jāizņem pārtika, atkritumi, mitras drēbes un priekšmeti, kas var izkust, iztecēt vai piesaistīt dzīvniekus. Īpaša uzmanība jāpievērš bagāžnieka nišām un rezerves riteņa nodalījumam, kur mitrums var palikt nepamanīts.
Vai logi jāatstāj pusvirus?
Ārā vai koplietošanas stāvvietā logus nevajadzētu atstāt atvērtus. Tas palielina lietus, putekļu, kukaiņu, zādzības un mitruma risku.
Drošā, sausā un kontrolētā privātā garāžā ļoti neliela ventilācijas sprauga dažkārt tiek izmantota, taču tā jāvērtē kopā ar konkrētās telpas mitrumu, drošību un kaitēkļu risku.
Mitruma absorbētājs salonā
Mitruma absorbētājs var palīdzēt, bet tas nav risinājums aktīvai ūdens noplūdei. Ja automobilī ūdens nonāk caur durvju blīvējumu, lūku, vējstiklu vai aizsērējušu drenāžu, vispirms jānovērš noplūdes cēlonis.
Absorbētājs jānovieto stabili, lai tā saturs nevarētu izlīt uz sēdekļiem vai paklāja.
Grauzēji un motortelpa
Kluss automobilis var kļūt par patvērumu pelēm vai citiem maziem dzīvniekiem. Motortelpa piedāvā aizsardzību, bet salona filtrs, gaisa filtra korpuss un skaņas izolācija var kļūt par ligzdas materiālu.
Grauzēji var bojāt vadu izolāciju, vakuuma caurules, mazgāšanas šķidruma šļūtenes un salona materiālus. Šāds bojājums var radīt ne tikai kļūdas, bet arī īssavienojuma vai ugunsgrēka risku.
Pirms iedarbināšanas pēc ilgas stāvēšanas pārbaudi
- vai motortelpā nav ligzdas, lapu vai dzīvnieku barības;
- vai vadu izolācijā nav redzami kodumi;
- vai gaisa ieplūde un filtra korpuss nav aizsprostoti;
- vai zem automobiļa nav jaunu šķidruma peļķu;
- vai pie izplūdes caurules nav šķēršļu.
Mazgāt pirms stāvēšanas vai atstāt netīru?
Pirms ilgstošas glabāšanas automobili ir vērts nomazgāt, jo sāls, dubļi, putnu izkārnījumi un augu atliekas var bojāt virsmas. Īpaši agresīvi var būt putnu izkārnījumi un kukaiņu atliekas uz lakas.
Taču automobilis pēc mazgāšanas pilnībā jāizžāvē. Nav vēlams ievietot mitru automobili slēgtā, slikti ventilētā garāžā vai uzreiz pārsegt to ar neelpojošu pārsegu.
Jāiztīra arī riteņu arkas, durvju apakšmalas, drenāžas un vietas, kur uzkrājas lapas. Vaska vai cita virsbūves aizsarglīdzekļa izmantošana var palīdzēt, ja produkts uzklāts pareizi.
Vai automobilis jāpārklāj?
Telpās piemērots, tīrs un elpojošs pārsegs var aizsargāt pret putekļiem. Ārā situācija ir sarežģītāka.
Vaļīgs pārsegs vējā var kustēties un ar putekļiem berzt automobiļa laku. Zem neelpojoša materiāla var uzkrāties kondensāts. Pārsegam jābūt paredzētam lietošanai ārā, pareizi nostiprinātam un uzklātam tikai uz tīras virsbūves.
Zāle, grants, asfalts vai garāža?
Parasti labākā izvēle, ja telpa nav pastāvīgi mitra un tajā nav kaitēkļu.
Stabila un salīdzinoši sausa virsma, taču jāņem vērā ūdens novadīšana un ilgstošs saules starojums.
Var būt pieņemama, ja vieta ir sausa, stabila un neveido peļķes.
Nevēlama ilgstošai glabāšanai, jo zem automobiļa saglabājas mitrums un pieaug korozijas, dubļu un kaitēkļu risks.
30 dienu sagatavošanas plāns
- pārbaudi akumulatora uzlādi un vispārējo stāvokli;
- piepumpē riepas līdz ražotāja noteiktajam spiedienam;
- izņem no salona pārtiku, atkritumus un mitrus priekšmetus;
- pārbaudi, vai nav šķidrumu noplūžu;
- uzpildi degvielu līdz saprātīgam līmenim, bet ne līdz kakla malai;
- novieto automobili sausā un drošā vietā;
- izslēdz nevajadzīgus papildu patērētājus;
- pieraksti stāvēšanas sākuma datumu un apkopes termiņus.
90 dienu un ilgākas glabāšanas plāns
- nomazgā un pilnībā izžāvē virsbūvi un riteņu arkas;
- iztīri un izžāvē salonu un bagāžnieku;
- pārbaudi eļļas, dzesēšanas un citu šķidrumu līmeni;
- izmanto piemērotu akumulatora uzturēšanas lādētāju vai rīkojies pēc ražotāja instrukcijas;
- pārbaudi un dokumentē riepu spiedienu;
- izvēlies drošu automobiļa fiksēšanas metodi;
- aizver logus, durvis un lūku un pārbaudi drenāžas;
- novērs grauzēju piekļuves un regulāri apskati glabāšanas vietu;
- ievēro konkrētā hibrīda vai elektroauto glabāšanas instrukciju;
- sagatavo kontrolsarakstu pārbaudei pirms nākamās iedarbināšanas.
Kā droši iedarbināt automobili pēc vairāku mēnešu stāvēšanas?
Pirms atslēgas pagriešanas vai pogas nospiešanas jāveic vizuāla pārbaude. Ja zem automobiļa redzama liela eļļas, degvielas, dzesēšanas vai bremžu šķidruma noplūde, motoru nevajag iedarbināt, pirms nav noskaidrots cēlonis.
- Apskati vietu zem automobiļa un motortelpu.
- Pārbaudi, vai nav grauzēju bojājumu un ligzdu.
- Pārbaudi motoreļļas un dzesēšanas šķidruma līmeni.
- Pārbaudi riepu spiedienu un redzamus bojājumus.
- Pārliecinies, ka izplūdes caurule un gaisa ieplūde nav aizsprostota.
- Pārbaudi akumulatora spriegumu vai uzlādi.
- Ieslēdz aizdedzi un novēro brīdinājuma lampiņas.
- Iedarbini motoru, bet uzreiz nepalielini apgriezienus.
- Klausies, vai nav neparastu metālisku trokšņu.
- Pārbaudi, vai pēc iedarbināšanas neparādās jauna noplūde vai dūmi.
Pirmie metri pēc stāvēšanas
Pirms izbraukšanas vairākas reizes nospied bremžu pedāli. Tam jābūt stingram un paredzamam. Ja pedālis iegrimst, ir neparasti mīksts vai zem automobiļa redzama bremžu šķidruma noplūde, braukt nedrīkst.
Pirmo kustību veic ļoti lēni. Pārbaudi, vai riteņi griežas brīvi un stāvbremze ir pilnībā atlaista. Pirmajās bremzēšanās reizēs iespējama viegla skaņa no virspusējas disku rūsas.
Drošā vietā pārbaudi bremzes pie neliela ātruma. Ja automobilis velk uz vienu pusi, pedālis pulsē, dzirdama smaga krakšķēšana vai viens ritenis sakarst, brauciens jāpārtrauc.
Sākumā izvairies no lieliem motora apgriezieniem, straujas paātrināšanās un liela ātruma. Pārbaudi stūri, transmisiju, riepu vibrāciju un visus paneļa brīdinājumus.
Kad automobili labāk vest uz servisu, nevis iedarbināt?
- redzama degvielas vai liela eļļas noplūde;
- bremžu pedālis ir mīksts vai iegrimst;
- riepai ir plaisas, izspiedums vai ļoti zems spiediens;
- grauzēji būtiski sabojājuši vadus;
- motortelpā vai izplūdē ir ligzda vai šķērslis;
- šķidrumos redzams izteikts piesārņojums vai to līmenis ir kritiski zems;
- viens vai vairāki riteņi ir nobloķējušies;
- pēc iedarbināšanas nepazūd eļļas spiediena brīdinājums;
- dzirdama smaga metāliska sišana;
- automobilis stāvējis vairākus gadus bez apkopes un stāvokļa kontroles.
Ilustratīvs izmaksu piemērs
Pieņemsim, ka automobilis netiks lietots četrus mēnešus. Īpašnieks var laikus pārbaudīt akumulatoru, piepumpēt riepas, iztīrīt salonu un izmantot uzturēšanas lādētāju. Otrā scenārijā automobilis tiek vienkārši novietots mitrā vietā ar vāju akumulatoru un pazeminātu riepu spiedienu.
Summas ir ilustratīvas un nav konkrēta servisa piedāvājums. Izmaksas atkarīgas no automobiļa, glabāšanas apstākļiem un bojājumu apjoma.
Ko pārbaudīt, pērkot automobili, kas ilgi stāvējis?
Mazs nobraukums ne vienmēr nozīmē ideālu tehnisko stāvokli. Automobilim, kas gadiem izmantots reti, var būt vecas riepas, novecojuši šķidrumi, sarūsējušas bremzes, izlādēts akumulators un bojāti blīvējumi.
- cik ilgi automobilis stāvējis un kādos apstākļos;
- cik vecas ir riepas, ne tikai cik dziļš ir protektors;
- kad mainīta eļļa, bremžu un dzesēšanas šķidrums;
- vai akumulators regulāri uzlādēts;
- vai bremzes nav pielipušas vai stipri korodējušas;
- vai salonā nav pelējuma vai ūdens noplūžu;
- vai motortelpā nav grauzēju bojājumu;
- vai degviela nav atradusies sistēmā vairākus gadus;
- vai automobilis pēc stāvēšanas jau profesionāli pārbaudīts;
- vai izmēģinājuma braucienā nav riepu vibrācijas un bremžu pulsācijas.
Vadītāja kontrolsaraksts pirms ilgstošas stāvēšanas
☐ Automobilis nomazgāts un izžāvēts
☐ Salons un bagāžnieks ir sausi
☐ Pārtika un atkritumi izņemti
☐ Riepu spiediens pārbaudīts
☐ Akumulators pilnībā uzlādēts
☐ Izvēlēts pareizs lādēšanas režīms
☐ Šķidrumu līmeņi ir pareizi
☐ Nav redzamu noplūžu
☐ Degviela nav uzpildīta līdz kakla malai
☐ Automobilis droši fiksēts
☐ Stāvvieta ir sausa un stabila
☐ Grauzēju risks ir novērtēts
☐ Logi, durvis un lūka aizvērti
☐ Apkopes termiņi pierakstīti
☐ Atslēga glabājas drošā vietā
☐ Sagatavots plāns pirmajai pārbaudei
Īsā pašpārbaude
Automobilis stāvēs divus mēnešus. Vai pietiek reizi nedēļā to iedarbināt uz piecām minūtēm?
Parasti tā nav labākā metode. Īsa tukšgaita var neatgūt starterim iztērēto enerģiju un var atstāt kondensātu motorā un izplūdē. Labāks risinājums ir pareiza sagatavošana un akumulatora uzturēšana.
Pēc mēneša uz bremžu diskiem ir plāna rūsa. Vai diski jāmaina?
Ne obligāti. Plāna virspusēja rūsa bieži pazūd pēc dažām saudzīgām bremzēšanām. Ja paliek vibrācija, nevienmērīgs spēks vai dziļi korozijas plankumi, bremzes jāpārbauda servisā.
Elektroauto vilces akumulators ir uzlādēts. Vai par 12 voltu akumulatoru nav jāuztraucas?
Jāuztraucas. Mazais akumulators aktivizē daudzas transportlīdzekļa sistēmas. Tā uzturēšanas kārtība jānoskaidro konkrētā elektroauto instrukcijā.
Pēc trīs mēnešu stāvēšanas riepas vibrē. Vai uzreiz jāpērk jaunas?
Vispirms pārbaudi spiedienu un riepu stāvokli. Neliels plakanais nospiedums pēc uzsilšanas var samazināties. Ja vibrācija saglabājas vai riepai ir deformācija, tā jāpārbauda profesionāli.
Biežāk uzdotie jautājumi
Cik ilgi automobilis var stāvēt, neiedarbinot motoru?
Tas atkarīgs no akumulatora, elektronikas, temperatūras un automobiļa stāvokļa. Labs auto var nostāvēt vairākas nedēļas, bet vājš akumulators var izlādēties daudz ātrāk. Vairākiem mēnešiem automobilis jāgatavo apzināti.
Vai pirms ilgstošas stāvēšanas jāmaina motoreļļa?
Ja eļļa ir veca, piesārņota vai tuvojas kalendārais nomaiņas termiņš, maiņa pirms glabāšanas var būt saprātīga. Dažu mēnešu stāvēšana ar nesen mainītu eļļu pati par sevi parasti neprasa atkārtotu maiņu.
Vai bāka pirms stāvēšanas jāpiepilda pilna?
Lielāks degvielas daudzums var samazināt gaisa telpu tvertnē, bet nedrīkst pildīt līdz uzpildes kakla malai. Ikdienā uzpildi pārtrauc pie pirmā pistoles klikšķa un ievēro ražotāja norādes.
Vai drīkst atstāt automobili uz domkratiem, lai saudzētu riepas?
Parasts avārijas domkrats nav paredzēts ilgstošai automobiļa turēšanai. Nepareizi izvēlēti balsta punkti var bojāt virsbūvi, balstiekārtu un radīt smagu traumu risku. Šāds glabāšanas veids prasa profesionāli piemērotus balstus un pareizu procedūru.
Vai automobilis jāpārvieto dažus centimetrus, lai mainītu riepu atbalsta vietu?
Drošā privātā vietā tas var palīdzēt mainīt riepu noslodzes punktu, taču automobilis pēc pārvietošanas atkal droši jāfiksē. Nevajag to darīt, ja akumulators, bremzes vai stāvvieta nav droši.
Vai automobili labāk glabāt apsildāmā garāžā?
Svarīgāka par augstu temperatūru ir sausa, stabila un ventilēta vide. Silta, bet ļoti mitra telpa var veicināt koroziju vairāk nekā vēsa un sausa garāža.
Vai pēc ilgstošas stāvēšanas uzreiz jābrauc lielāks attālums?
Vispirms jāveic īss pārbaudes brauciens drošā vietā. Tikai pēc riepu, bremžu, stūres, šķidrumu un brīdinājumu pārbaudes var plānot garāku maršrutu.
Vai ilgstoša stāvēšana ir sliktāka par lielu nobraukumu?
Tie ir atšķirīgi nolietojuma veidi. Braukšana dilina kustīgās detaļas, bet stāvēšana veicina akumulatora izlādi, koroziju, riepu deformāciju, šķidrumu novecošanu un mitruma problēmas.
Automobilim ir labāk braukt vai būt pareizi noglabātam, nevis reizēm īsi iedarbinātam
Automobilis ir radīts kustībai, taču tas nenozīmē, ka katru nedēļu obligāti jāiedarbina motors uz dažām minūtēm. Ja pilnvērtīgs un drošs brauciens nav iespējams, kvalitatīva sagatavošana parasti ir labāka par atkārtotiem aukstiem startiem.
Mēneša stāvēšanā galvenā uzmanība jāpievērš akumulatoram, riepām un mitrumam. Trīs mēnešu periodā jau nepieciešams pilns glabāšanas plāns. Pēc pusgada vai ilgākas stāvēšanas automobilis pirms atgriešanās satiksmē jāpārbauda gandrīz tāpat kā mazlietots transportlīdzeklis pirms pirkuma.
Dažas vienkāršas darbības pirms novietošanas var novērst izlādētu akumulatoru, bojātas riepas, pielipušas bremzes, pelējumu salonā un dārgu pirmo braucienu.
Galvenā atziņa: ja automobilis stāvēs vairāk par dažām nedēļām, neatstāj to vienkārši gaidīt. Uzlādē akumulatoru, pārbaudi riepas un šķidrumus, izžāvē salonu, izvēlies sausu stāvvietu un sagatavo pirmās iedarbināšanas kontrolsarakstu. Pēc ilgas stāvēšanas vispirms pārbaudi, tikai pēc tam iedarbini un brauc.