Vai izdevīgāk uzpildīt pilnu bāku vai liet degvielu pa 20–30 €?

Pie degvielas uzpildes stacijas bieži var redzēt divus pilnīgi atšķirīgus autovadītāju tipus.

Pirmais iebrauc, ievieto pistoli bākā un pat neskatās uz summu. Uzpilda līdz pilnai bākai, samaksā 70 vai 80 eiro un brauc prom ar domu, ka vismaz kādu laiku par degvielu nebūs jādomā.

Otrais rīkojas citādi. “Par 20 eiro, lūdzu.” Vai par 30. Pēc dažām dienām atkal 20. Tad vēl 25. Viņam psiholoģiski ir vieglāk samaksāt mazāku summu vienā reizē, pat ja uz DUS jāiebrauc biežāk.

Un tad sākas vecais strīds.

“Pilnu bāku pildīt ir izdevīgāk.”

“Nē, pilna bāka ir smagāka, tāpēc auto vairāk tērē.”

“Labāk liet pa mazam, tad netērē tik daudz naudas.”

Patiesībā visas trīs frāzes var būt gan pareizas, gan maldinošas — atkarībā no tā, ko mēs saucam par “izdevīgāk”.

Pilna bāka nav automātiska atlaide. Taču piecas mazas uzpildes arī nav tas pats, kas viena liela, ja katra no tām prasa atsevišķu braucienu uz DUS.

Sāksim ar svarīgāko: par vienu litru tu maksā to pašu

Pieņemsim, ka degviela maksā 1,60 €/l.

Ja iepildi 10 litrus:

10 × 1,60 = 16 €.

Ja iepildi 50 litrus:

50 × 1,60 = 80 €.

Cena par litru abos gadījumos ir tieši tā pati.

Tas šķiet pašsaprotami, taču tieši šeit rodas viena no biežākajām sajūtu kļūdām. Cilvēks, kurš uzpilda par 20 €, pie kases izjūt mazāku triecienu maciņam nekā cilvēks, kurš samaksā 80 €.

Taču, ja pirmais vadītājs mēneša laikā četras reizes samaksā pa 20 €, abi beigās ir iztērējuši vienus un tos pašus 80 € — pie nosacījuma, ka nopirkts vienāds degvielas daudzums par vienādu cenu.

Ko īsti nozīmē “ieliet par 20 €”?

Naudas summa pati par sevi neko daudz nepasaka, kamēr nezinām degvielas cenu.

Ja izmantojam piemēra cenu 1,60 €/l:

Šeit jau sāk parādīties praktiskā atšķirība. Vadītājs, kurš iepilda 12–13 litrus, pie līdzīga patēriņa uz DUS atgriezīsies daudz ātrāk nekā tas, kurš uzpilda 40 vai 50 litrus.

Scenārijs: abi vadītāji mēnesī iztērē 80 litrus

Iedomāsimies divus autovadītājus — Jāni un Mārtiņu.

Jānis degvielu pilda lielākos daudzumos. Kad bāka tuvojas zemākam līmenim, viņš iepilda ap 40 litriem.

Mārtiņš nekad negrib redzēt lielu summu uz čeka. Viņš pilda pa 20 €, kas pie mūsu piemēra cenas nozīmē 12,5 litrus.

Abi mēnesī izbrauc 80 litrus.

Ja abi uzpildās tajā pašā DUS par to pašu litra cenu un stacija atrodas tieši ikdienas maršrutā, degvielas iegādes izmaksu starpība praktiski pazūd.

Taču Jānim uzpildes procesam jāvelta laiks divreiz mēnesī. Mārtiņam — sešas vai septiņas reizes.

Un te sākas lietas, kuras parasti neparādās uz degvielas čeka.

Mazās uzpildes var maksāt vairāk, ja uz DUS brauc speciāli

Ja degvielas uzpildes stacija atrodas tieši tavā ikdienas maršrutā, papildu izmaksas var būt gandrīz nekādas. Iebrauc pa ceļam, uzpildi un turpini braukt.

Bet situācija mainās, ja katras mazās uzpildes dēļ veic īpašu līkumu.

Pieņemsim, ka brauciens līdz izvēlētajai DUS un atpakaļ pievieno maršrutam 4 kilometrus.

Auto patēriņš ir 7 l/100 km.

Pie piemēra cenas 1,60 €/l tie ir aptuveni 0,45 €.

Vienā reizē — gandrīz nekas.

Bet, ja tādus speciālus braucienus veic piecas reizes mēnesī:

5 × 4 km = 20 nevajadzīgi kilometri.

Un vēl ir laiks, iebraukšana, gaidīšana rindā, norēķināšanās un atgriešanās maršrutā.

Pilna bāka ir smagāka. Vai tāpēc auto sāk daudz vairāk tērēt?

Tehniski papildu degviela tiešām nozīmē papildu svaru. Auto ar pilnu bāku ir smagāks nekā tas pats auto ar gandrīz tukšu bāku.

Taču no tā nevajadzētu izdarīt pārspīlētu secinājumu, ka pilna bāka pēkšņi padara automobili ļoti neekonomisku.

Automašīnai vienlaikus ir daudz citu faktoru, kas ietekmē patēriņu: braukšanas ātrums, paātrinājumi, riepu spiediens, temperatūra, sastrēgumi, kondicionieris, maršruts un bagāža.

Ja gribi tieši par svara ietekmi izlasīt detalizētāk, mums ir atsevišķs raksts par to, cik daudz degvielas patērē liekais svars auto — pilna bāka, bagāža un pasažieri.

Bet ko darīt, ja rīt degviela kļūst lētāka?

Šis ir vēl viens arguments, ko bieži dzird: “Kāpēc šodien pildīt pilnu bāku? Varbūt pēc trim dienām cena nokritīsies.”

Jā, tā var notikt.

Bet var notikt arī pretējais.

Tāpēc mēģinājums perfekti noķert lētāko dienu ļoti bieži kļūst par minēšanu.

Tomēr ir vērts saprast pašu mērogu.

Pieņemsim, ka šodien degviela maksā 1,55 €/l, bet vēlāk cena kļūst 1,65 €/l.

Starpība ir 0,10 €/l.

Tas palīdz saprast, vai ir vērts braukt pāri pusei pilsētas, gaidīt rindā un mainīt visu dienas plānu, lai izmantotu konkrētu cenu.

Dažreiz — jā. Citreiz papildu laiks un kilometri apēd lielu daļu ietaupījuma.

Kad pilnas bākas uzpilde tiešām var būt gudrs gājiens?

Ne tāpēc, ka “pilna bāka vienmēr ir lētāka”, bet noteiktās situācijās lielāka uzpilde ir ļoti loģiska.

1. Pirms gara brauciena

Ja priekšā vairāki simti kilometru, pilnāka bāka nozīmē vienu mazāk rūpju. Nav jāmeklē DUS vietā, kuru nepazīsti, un nav jāmaina maršruts tikai tāpēc, ka atlikušais nobraukums strauji tuvojas nullei.

2. Ja DUS tavā ikdienas maršrutā nav

Jo retāk nepieciešams speciāli braukt uz uzpildi, jo mazāk lieku kilometru un laika.

3. Ja daudz brauc

Vadītājam, kurš nedēļā nobrauc vairākus simtus kilometru, pildīšana pa 10 vai 15 litriem var kļūt kaitinoši bieža.

4. Ja atrasta izdevīga cena pa ceļam

Ja DUS jau atrodas tavā maršrutā un cena ir acīmredzami laba, lielāka uzpilde ļauj šo cenu izmantot lielākam degvielas daudzumam.

5. Ja negribi regulāri domāt par degvielas atlikumu

Arī ērtībai ir vērtība. Ne katram ietaupījuma aprēķinam jābeidzas ar centiem. Ja pilnāka bāka nozīmē, ka divas nedēļas par DUS vispār nav jādomā, daudziem tas ir pietiekami labs arguments.

Kad uzpilde pa 20–30 € ir pilnīgi saprātīga?

Mazas uzpildes nevajag automātiski pasludināt par sliktu ieradumu. Dažiem cilvēkiem tās ir ļoti loģiskas.

1. Ja šobrīd svarīga naudas plūsma

Ne katram ir 70 vai 100 eiro, ko vienā dienā ērti atstāt degvielas uzpildes stacijā.

Ja budžets līdz algas dienai ir saspringts, 20 vai 30 eiro uzpilde var būt daudz saprātīgāka nekā pilna bāka un tukšs bankas konts.

Te matemātika nav vienīgais kritērijs. Svarīga ir arī finanšu drošība ikdienā.

2. Ja ar auto brauc ļoti maz

Ja mēnesī nobrauc tikai 200 vai 300 kilometrus, nav praktiskas vajadzības katru reizi pirkt lielu degvielas daudzumu tikai principa pēc.

3. Ja DUS ir burtiski pa ceļam

Ja katru dienu brauc garām vairākām uzpildes stacijām, mazāku uzpilžu ērtības mīnuss kļūst daudz mazāks.

4. Ja gribi stingri kontrolēt nedēļas budžetu

Dažiem cilvēkiem konkrēts degvielas limits — piemēram, 30 € nedēļā — palīdz labāk pamanīt liekus braucienus un kontrolēt kopējos izdevumus.

Tas nav lētāk uz vienu litru. Bet tas var mainīt paša cilvēka uzvedību.

Psiholoģiskais slazds: “Es degvielai iztērēju tikai 20 €”

Mazās uzpildes rada vienu interesantu efektu — izdevumi kļūst mazāk pamanāmi.

20 € pirmdien.

25 € piektdien.

20 € nākamajā trešdienā.

Vēl 30 € nedēļas nogalē.

Neviena no summām atsevišķi nešķiet dramatiska. Bet kopā jau ir 95 €.

Pilna bāka arī var radīt pretēju psiholoģisko efektu

Interesanti, ka arī pilnai bākai ir savs slazds.

Kad degvielas rādītājs stāv pie “FULL”, dažiem vadītājiem šķiet, ka brauciens neko nemaksā.

Degviela taču jau ir nopirkta.

Var aizbraukt vēl vienu reizi uz veikalu. Var aizskriet pēc kafijas. Var svētdien vienkārši pavizināties.

Protams, degviela no tā nekļūst bezmaksas. Tu vienkārši par to samaksāji iepriekš.

Degvielas rādītājs rāda litrus bākā, nevis bezmaksas kilometrus.

Vai labāk braukt gandrīz līdz tukšai bākai?

Arī šeit nav vajadzīgas galējības.

Daži autovadītāji apzināti gaida līdz brīdim, kad iedegas degvielas lampiņa, un tikai tad sāk domāt par uzpildi. Ja ikdienas maršruts ir labi zināms un tuvumā ir daudz DUS, tas var šķist nekaitīgi.

Taču reālajā dzīvē ne katra diena notiek pēc plāna.

• parādās neplānots brauciens;
• uz šosejas ir sastrēgums;
• ierastā DUS ir slēgta vai nav pa ceļam;
• jābrauc pakaļ bērnam;
• mainās maršruts;
• ziemā negribas meklēt degvielu vēlu vakarā.

Degvielas rezerve nav tikai ekonomikas jautājums. Tā ir arī ērtības un gatavības rezerve.

Kurš variants uzvar pēc laika patēriņa?

Naudu mēs skaitām ļoti rūpīgi. Laiku — daudz retāk.

Pieņemsim, ka viena degvielas uzpilde kopā ar iebraukšanu, pistoles paņemšanu, uzpildi, norēķinu un izbraukšanu aizņem vidēji tikai 6 minūtes.

Protams, tie ir tikai piemēri. Ja DUS ir tukša un atrodas pa ceļam, uzpilde var būt ātrāka. Ja ir rinda vai nepieciešams speciāli braukt līdz stacijai — daudz ilgāka.

Bet doma paliek: biežākas uzpildes maksā ne tikai degvielā, bet arī laikā.

Kurš variants piemērots tieši tev?

Gudrākais kompromiss: nevis “pilna vai 20 €”, bet noteikts līmenis

Daudziem vadītājiem vislabāk strādā trešais variants.

Nav obligāti jāgaida, līdz bāka ir gandrīz tukša.

Nav arī obligāti katru reizi jāpiepilda līdz maksimumam.

Vari izveidot sev vienkāršu sistēmu:

Šāda pieeja izvairās no abām galējībām — gan nemitīgas braukšanas ar gandrīz tukšu bāku, gan uzpildes “līdz korķim” tikai tāpēc, ka tā vienmēr esi darījis.

Mini tests: kurš uzpildes tips esi tu?

7 dienu eksperiments: saskaiti ne tikai eiro, bet arī DUS apmeklējumus

Ja parasti pildi pa mazām summām, vienu nedēļu neko speciāli nemaini. Vienkārši vēro savu ierasto uzvedību.

Pēc tam uzdod sev vienkāršu jautājumu: ja nākamnedēļ es uzpildītu vienu vai divas reizes, bet lielāku daudzumu, vai mana kopējā ikdiena kļūtu lētāka vai vienkārši ērtāka?

Dažiem atbilde būs “jā”. Citiem pilnīgi nekas nemainīsies. Tieši tāpēc nav viena universāla noteikuma visiem autovadītājiem.

Mīti un patiesība

Biežāk uzdotie jautājumi

Secinājums: kurš tad īsti uzvar?

Ja skatāmies tikai uz degvielas cenu, atbilde ir ļoti vienkārša: pie vienādas cenas par litru nav finansiālas maģijas ne pilnā bākā, ne 20 eiro uzpildē.

Ja mēnesī iztērē 80 litrus, tev agrāk vai vēlāk būs jāsamaksā par 80 litriem.

Taču ikdienas realitātē ir vēl trīs faktori.

Pirmais — laiks. Jo mazāks uzpildes daudzums, jo biežāk jādodas uz DUS.

Otrais — papildu kilometri. Ja DUS nav pa ceļam, biežas mazās uzpildes var radīt nevajadzīgus braucienus.

Trešais — personīgais budžets. Ne visiem ir izdevīgi vienā reizē samaksāt lielu summu, pat ja ilgtermiņā kopējās izmaksas būtu tādas pašas.

Tāpēc vairumam autovadītāju saprātīgākais risinājums nav galējība.

Nav nepieciešams katru reizi obligāti pildīt līdz pilnai bākai. Bet arī regulāri iebraukt DUS pēc 10–15 litriem tikai tāpēc, lai uz čeka neredzētu lielāku summu, ekonomiski nav īpaši jēgpilni.

Labāka stratēģija ir uzpildīt pietiekami daudz, lai DUS apmeklējumi nebūtu pārāk bieži, plānot uzpildi pa ceļam un vērtēt savas izmaksas mēneša, nevis viena čeka griezumā.

Vadītāja īsais secinājums: ne pilna bāka, ne 20 € uzpilde pati par sevi nepadara degvielu lētāku. Izdevīgākais variants ir tas, kas samazina liekus braucienus uz DUS, ļauj izmantot saprātīgu cenu un vienlaikus iederas tavā ikmēneša budžetā.